Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Valoda man tāda vienkārša un sulīga, es aplinkus nerunāju.” Par personvārdien nu jau pensionētām bijusī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītājadirektore runājusi un rakstījusi daudz.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
No 20. gs. 60. gadu vidus viņa arī bijusi kalendārvārdu ekspertu komisijā (toreiz gan to sauca citādi), un tejugandrīz 50 gadu uzkrātajā pieredzē ir daudz interesantu vēstures zibšņu. „Personvārdu, stajā skaitārp tiem arī kalendārvārdu, jautājums latviešiem vienmēr ir bijis aktuāls.
7.3. Neiederīgs vārds;
Dēls Jānis savulaik izvēlējās vārdu māsai – astoņus gadus vecajam dēlam Jānim sapņu princese bijusi aktrise Velga Vīlipa.
1. Tehniskais noformējums;
Jānis no sajūsmas tik sirsnīgi nopūties, ka Ārija Iklāvai bijis skaidrs: tikko dzimusī Jāņa māsa jāsauc tieši tādā vārdā!
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Jāliek vārds, kādā patiešām cilvēku sauc, nevis mīļvārdiņš, pamazināmā forma, iesauka. Piem.ēram, ieliek vārdu Raimonds, bet vecāki visu mūžu sauc par Miku.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ja jau tik grūti izšķirties, tagad atkal drīkst likt divus vārdus!” Taču Ā.rija Iklāva neatzīst, ka bijusi neierasto vārdu pretiniece.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tādi savulaik bijuši Jasmīne, Narcise, Enija, pret kuriem daudziem bijair bijušas pretenzijas. „Ar laiku jau pierod, vārds iziet tautā un sāk savu dzīvi.
6.5. Izteicēja izveide;
Diez vai vācu tautības luterāņu mācītājs un mājas spiestuves īpašnieks Kristofs Harders (1747–1818), strādādams Rubenes draudzē (1772–1816), varēja iedomāties, ka viņa vārds tiks pieminēts vēl mūsdienās latviešu kalendārvārdu sakarā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Bet var jau būt, ka tāds bijais viņa mērķis?
6.5. Izteicēja izveide;
Pie viņa nozīmīgākajiem izdevumiem pieskaitāmsder „Vidzemes kalendārs” (1781–1790), kurā bez praktiskiem padomiem tika iekļauti arī 88 latviski personvārdi: Ticula, Žēlīte, Sirsnīte, Gudriņš, Bezviltis, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte u. c. No tiem laikiem uz palikšanu nostiprinājusies tikai Skaidrīte.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ne tikai pieminēto personvārdu dēļ, taču Vidzemes kalendārs, līdzīgi kā citi kalendāri, ir kļuvušis par kultūrvēsturisku vērtību.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Mainījās izdevēji, tačubet jau pieminētais Vidzemes kalendārs turpināja iznākt līdz pat 20. gs. vidum.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču ar šo kalendāru tika mests izaicinājums latviešu kalendārvārdu sākotnei, sistematizēšanai, un uz šīsšai provokācijas sekotājiem ilgi nebija jāgaidai ātri radās atbalstītāji.
8. Tekstveide;
Tāda bija 1789. gadā publicētā Sunākstes mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera izdotā vārdnīca „Lettisches Lexikon”, kurā minēts vairāk jau vairāk nekā 100 latviešu personvārdu, piemēram, Balcers, Biernis, Jēcis, Kaspers, Lapiņš, Birre, Nēze, Dārta, Ķērsta, Kača, Bille, Sape, Zuze, kas galvenokārt bija kristīgo personvārdu latviskojumi.
7.1. Liekvārdība;
Fridriha Mēkona priekšlikumu realizēja Auseklis, 1879. gadā izdodot Latviešu gruntniecības kalendāru ar 315 jauniem latviešu vārdiem, un atstājot tikai 40 senos, ierastos vārdus.
1. Tehniskais noformējums;
Jaunos latviešu kalendārvārdus Auseklis visvairāk bija ņēmis visvairāk no latviešu un lietuviešu mitoloģijas un vēstures: – Laima, Rota, Smaida, Spodra, Ceronius, Ziedonis u. c.” (Siliņš 1982, 137) 19. gs. otrajā pusē kalendāru skaits strauji palielinājās: 1874. gadā to bija četri, 1885. – 10, bet 1900. gadā – jau 32 kalendāri!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tiek ierosināts kalendārā atstāttikai tos vārdus, kourus tautā lieto, un svītrot tos, kas ir sveši, nedaiļskanīgi un kourus tauta nelieto.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika ierosināts latviešu kalendāros uzņemiekļaut arī labākos krievu personvārdus un, bet no katoļu kalendāra – tos, ko lieto Latgalē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Taču kalendārvārdu izdevējiem ieteikums nebija saistošs, tādēlļ kalendārvārdu sarakstos maz kas mainījās.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tolaik Latvijā dzimušajiem bērniem doti arī tādi neierasti vārdi, piem.ēram, Bēgule (1915. gadā) un Daiļprātiņš (1912. gadā Krustpils draudzē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;