Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4700 vienumi
Zināms, ka 1949. gada 18. janvārī uz Maskavu tika izsaukti Baltijas republiku kKomunistisko partiju vadītāji un informēti par gatavoto akciju.
2.3. Sākumburti;
Katrs no viņiem vidēji arestēja izsūtīšanai 3-‒4 ģimenes, bet pavisam -‒ 1032 ģimenes.
1. Tehniskais noformējums;
Pavisam 33 ešelonos izvestas 13 624 ģimenes, kopskaitā 41 862 cilvēki, t. sk. -‒ 11 529 vīrieši, 19 414 sievietes un 10 919 bērni.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas PSR iekšlietu ministrs A. Eglītis Avots: Okupācijas varu politika Latvijā 1939-‒1991: dokumentu krājums.
1. Tehniskais noformējums;
Nekādas personiskās lietas par šiem izsūtītajiem vispār netika uzsāktas, un LPSR IeM atrodas tikai šo personu saraksts, kuru neviens nav parakstījis, uz kura ir nezin kā uzraksts ar zīmuli -‒ “izsūtīti pēc Merkulova mutiska rīkojuma” -‒, un viss.
1. Tehniskais noformējums;
Uzskatīt par Latvijas partijas organizācijas galveno uzdevumu tuvākajā laikā ‒ sagatavot, audzināt un plaši izvirzīt latviešu tautības kadrus vadošā partijas, padomju un saimnieciskajā darbā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tomēr, kad sākās izrēķināšanās ar nacionālkomunistiem, viņu pretinieki izmantoja šo lēmumu kā vienu no galvenajiem pierādījumiem par nacionālkomunistu realizētās politikas “buržuāziski nacionālistiskajāo” būtībāu. [1956. gada 30. novembrī] Vadīdamies pēc PSKP XX kongresa lēmumiem par nepieciešamību arī turpmāk visuzmanīgākā veidā savā praktiskajā darbā ievērot visu PSRS nāciju un tautu nacionālās īpatnības, partijas rajonu komitejas, partijas pirmorganizācijas un daudzi plašus iedzīvotāju slāņus apkalpojošo uzņēmumu un iestāžu vadītāji veikuši zināmu pozitīvi vērtējamu darbu šajā virzienā, sākuši vairāk pievērst uzmanību kadru atlasei un izvietošanai, ņemot vērā viņu latviešu un krievu valodas zināšanas, kas ievērojami uzlabo iedzīvotāju apkalpošanu viņiem pieejamā valodā.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Vidusskolu vecāko klašu audzēkņu skaits, salīdzinot ar 1940. gadu, palielinājies gandrīz 4 reizes, bet studentu -‒ 2 reizes.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001., 214.-‒222. lpp. (Pieejams: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:642963) 3.4. Izvilkums no Eduarda Berklava atmiņām “Zināt un neaizmirst” Atmiņas ar nosaukumu “Zināt un neaizmirst” E.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Tika uzdots nekavējoties noturēt Latvijas Kom partijas Centrālās Komitejas plēnumu minētā jautājuma apspriešanai.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Gromovs un, kā saka, sadeva sutu, ka vilcināmies ar ļoti svarīgu partijas lēmumu izpildi un par to es tikšot saukts pie stingras atbildības.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Jo viņa pamatmērķis ‒ sarīdīt tautas, atsevišķus darbiniekus, pat iestādi pret iestādi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tad ‒ kas gan viņš ir par cilvēku!
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā kā staļinisma periodā Maskavā pieņemtos svarīgākos lēmumus bija nepieciešams bez ierunām realizēt arī PSRS republikās, arī Latvijas PSR politiskajai vadībai bija jāuzsāk līdzīgs politiskais kurss kultūras jomā.
7.1. Liekvārdība;
Autors – jauns rakstnieks, kas nokļuvis uz kaitīga psiholoģisma ceļa.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Idejiskuma trūkums žurnālu “Zvezda” un “LĻeņingrad” vadošajiem darbiniekiem noveda arī pie tā, ka šie darbinieki pamatā savām attiecībām ar literatūru lika nevis padomju ļaužu pareizas audzināšanas intereses un ne arī literātu darbības politiskās virzīšanas intereses, bet gan personīgās intereses, draugu intereses.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Tādu jautājumu šodien mūsu rakstniekiem uzstāda tauta un partija, bet tautas un partijas priekšā ikvienam no mums jābūt līdz galam godīgam, tāpēc atbildei jāsaskan ar īstenību, lai cik nepievilcīga un vienam otram neizdevīga tā ariī būtu. Šodien mums ar boļševistisku drosmi jāieskatās īstenības sejā un jāsauc lietas un parādības to īstajā vārdā. [..] Jākonstatē, ka daži rakstnieki aizvadīto sešu gadu laikā nav vēl paspējuši izprast mūsu padomju dzīves jēgu un patiesību, nav tajā veēl paspējuši rast ierosinājumu literāriem darbiem un tāpēc vielu saviem sacerējumiem meklē tuvākā vai tālākaā pagātnē, kuru viņi it kā labāk saprotot un pazīstot.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Roberts Sēlis lielā romānā "“Silaines muiža” tēlo notikumus un cilvēkus, kurus pusgadsimts atdala no mūsu dienām un kuru notēlojums absolūti nekā nedod ne mūsu tautai vispār, ne mūsu jaunatnei. Šis darbs, kuru iespiež mēnešrakstā “Karogs” jau kopš šīā gada sākuma un kuram nemaz vēl nav paredzams gals, tikpat labi varēja parādīties priekš divdesmit, desmit, vai arī piecdesmit gadiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 4.4. Cita vārdšķira;
Viņš cenšas būt aktuāls, viņš nevairās no politiskajiem tematiem, un dažviet viņam padodas pa gluži labam dzejolim, bet līdzās tiem mēs redzam daudz ideoloģiski neskaidru un mākslinieciski paviršu savārstījumu, kuros dzejnieks dažreiz noiet, pat līdz pilnīgam putrojumam, kā, piemēram, dzejoliī “Boļševiki”: Par savu jūt, par savu sauc, ‒ Par savu, kas ir savs?
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Acīmredzot no kaut kurienes ir bijis kāds mājiens bijis.
6.4. Vārdu secība;