Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Pašlaik informācijas telpā un ministriju dokumentos dominē apzīmējums „zinātne un tehnoloģija(s)” vai, atsevišķi izdalot, „tehnoloģija(s)”.
1. Tehniskais noformējums;
Svarīgi, ka, tulkojot no vācu (Wissenschaft und Technik) vai krievu (наука и техника) valodas, gandrīz nekad netiek izraudzīts variants „zinātne un tehnoloģija”.
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu literārās valodas vārdnīca (LLVV) diezgan precīzi atspoguļo vārda misija semantiku 20. gs. ietvarā.
7.1. Liekvārdība;
Taču turpmākā dokumentu plūsma angļu valodā un tulkojumos pieauga, daudzie semināri, vieslekcijas, un projekti ļoti ietekmēja Latvijas pārstāvju un dalībnieku lingvistisko domāšanu un valodas izteiksmi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Minētajā dokumentā vārda misija pamatnozīme formulēta šādi: „[..] īsi un precīzi izteikts paziņojums par organizācijas pastāvēšanas nolūku”.
1. Tehniskais noformējums;
Lai arī pēdējos 15 gados cilvēki ar vāju latviešu valodas prasmi šo vārdu (ar nozīmi ‘redzējums’, ‘nākotnes redzējums’) sporādiski lietojuši, latviešu valodā tam tradicionāli ir cita nozīme, kas neatbilst projektā dotajai vārda vīzija definīcijai: „[..] formulēts organizācijas galvenais nākotnes mērķis un atbilde uz jautājumu – kāda organizācija vēlas kļūt.” Vārds vīzija latviešu valodā līdz 20. gs. beigām lietots ar nozīmi, kas formulēta jau pirmajā zināmajā vārda reģistrācijā 1885. gadā: Kahdâ preekşchlaşijumâ profeşors Mendels Berlinê runaja par halluȝina3iju, illuſiju un wiſiju.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds vīzija ir sastopams arī rakstos par Kristus apustuļiem, kā arī psihiatru diskursleksikā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat kā vācu un franču valodā vārds plaģiāts apzīmē gan parādību (cita autora darba vai tā daļas publicēšanu (publiskošanu) ar savu vārdu), gan kokrētādu darbu vai tā daļu, kas uzdota par savu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Gan vārdnīcās, gan rakstu avotos atrodam arī vārdu plaģiators (‘cilvēks, kas izdarījis plaģiātu’) un plaģiēt (vācu plagiiren – ‘nodarboties ar plaģiātu’).
1. Tehniskais noformējums;
Tā tas ir noticis jau 20. gs., kad uz formu „plaģiātisms” mudinājis krievu valodas vārds плагиаторство (mudināja tos, kas neieskatījās krievu-latviešu vārdnīcā), taču šādi vārdlietojumi ir ļoti nelielā skaitā salīdzinājumā ar vārdu plaģiāts.
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienās „plaģiātismu” provocē angļu vārds plagiarism, jo cilvēki domā, ka angļu vārdam ar fināli -ism jādod latviešu atbilsme ar tādu pašu fināli, un viņi neizmanto vārdnīcas – lielākajā un jaunākajā angļu-latviešu vārdnīcā dots plagiarism – plaģiāts (ALV 2007, 759).
1. Tehniskais noformējums;
UnTurklāt šī vārdnīca raisa daudzas pārdomas ne vien par vārdu atlasi, bet arī par vārdu semantikas un etimoloģiju pasniegskaidrošanu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otrkārt, pēdējos 20 gados oficiālās saziņas veidotāju literārās (standartizētās) valodas prasme ir ievērojami pazeminājusies, nereti terminu grozīšanu, aizstāšanu un tradicionāli lietoto terminu nerespektēšanu izraisiījusi burtiska angļu valodas paraugu pārņemšana.
4.2. Darbības vārds;
Pētot valodu saskares lingvistisko aspektu, A.ina Blinkena atzīst, ka valodu kontaktu rezultātā „no vienas valodas citā tiek pārņemti gan atsevišķi vārdi, gan skaņas, gan gramatisko formu un konstrukciju paraugi” (Blinkena 1988, 22).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā, piemēram., Latvijas un Lietuvas pierobežā – Dienvidkurzemē, Dienvidzemgalē, Augšzemē, Latgalē – raksturīga latviešu un lietuviešu valodu lingvistiskā mijiedarbība un savstarpēja ietekme.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt Vidzemes ziemeļrietumu pierobežas izloksnēm raksturīgia baltu un Baltijas jūras somu valodu kontaktu mijiedarbe.
6.1. Saistāmība;
Ir zināmi atsevišķi plašāki pētījumi par pierobežas izloksnēm, piem., Rucavu (A.nna Ābele, L.iene Markus-Narvila), Aknīsti (K.rišjānis Ancītis), Gārseni, Lašiem, Prodi (V.ilma Šaudiņa), Ērģemi, Lugažiem, Valku (S.ilvija Raģe), Šķilbēniem (B.eatrise Reidzāne) u.  c., tomēr latviešu lingvistikvalodniecībā joprojām trūkst plaša zinātniska pētījuma par atsevišķu Latvijas pierobežas izlokšņu un to kaimiņvalodu savstarpējo mijiedarbi un ietekmi visos valodas līmeņos.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tieši citas valsts pierobežā mītošās latviešu izloksnes mūsdienu lingvistikvalodniecībā ir maz pētītas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, lietuviešu valodnieks K.Kazimiers Garšva (Kazimieras Garšva) secinājis, ka ārpus Lietuvas teritorijas izdzīvojušas tieši tās lietuviešu izloksnes, kurās tikusi atbalstīta un veicināta kultūra un izglītība dzimtajā valodā (Garšva 2011, 6).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
XX gs. pirmajā pusē E.milis Melngailis lieto terminu Aizrobežas Rucava (Balčus 2007, 213), tā norādot uz latviešu apdzīvotu ciemu palikšanu aiz Latvijas robežas.
2.2. Saīsinājuma izveide;