Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Vairums no sieviešu un vīriešu 100 populārākajiem vārdiem ir citvalodu cilmes personvārdi: aramiešu – Marta,; Toms un Tomass,; senebreju – Anna, Anete un Annija, Ilze, Elza un Elizabete, Ieva (?) un Eva, Maija, Mārīte un Marija < Mirjama, Zane < Zuzanna, Ruta, Eva, Evija un Evita; Daniels, Jēkabs, Matīss,; sengrieķu – Elīna, Liene un Ilona (ungāru forma), – visi trīs personvārdi < Helēna, Baiba < Barbara, Agnese, Irēna, Sintija, Katrīna, Jolanta, Jana < Johanna, Lidija, Veronika; Andris un Andrejs, Aleksandrs un Sandis, Juris, Kristaps < Kristafors,; latīņu izcelsmes – Kristīne, Laura un Lauris, Diāna, Santa (?)1, Valentīna, Silvija, Vita, Emīlija un Emīls, Paula, Amanda, Regīna, Solvita, Sabīne, Lilija, Viktorija un Viktors,; Adrians, Antons, Dāvis < Dāvids, Kristiāns, Markuss, Mārtiņš un Mārcis,; ģermāņu (senvācu) – Alise < Adelheide; Alberts, Arnolds un Arnis, Arvīds, Haralds, Ēriks, Ernests, Kārlis, Raimonds, Rolands, Rūdolfs, Normunds, Valters, Voldemārs, tostarp daudzās latviešu valodā veidotās hipokoristikas, resp., saīsinātās vai citādi pārveidotās formas, kas ieguvušas oficiālā vārda statusu: Didzis < Dītrihs, Gatis < Gothards, Ģirts < Gerhards, Ingus < Heinrihs, Reinis < Reinhards,; franču – Elita; Armands, Renārs (franču forma < vācu cilmes Reinhards),; angļu, anglosakšu, ķeltu – Edīte, Evelīna, Samanta,; Arturs, Edgars, Eduards un Edvards, Edmunds, Edvīns un Edijs, Ralfs, Rihards un Ričards, Oskars, senziemeļu,; skandināvu – Inga un Ingrīda; Ivars, Gunārs,; somugru – Aina (?), Laila,; Imants, Ilmārs, Raivis, Raivo,; lietuviešu – Daiga (?), Biruta, Rūta,; Aldis, Gints (?); krievu – Svetlana,; Igors, Sergejs, Vladislavs, Vladimirs.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Starp vīriešu vārdiem ir ievērojami mazāk (tikai 10) latviskas izcelsmes personvārdu (minēti popularitātes secībā): Valdis (?), Guntis, Dainis, Agris, Dzintars, Vilnis, Ģirts, Raitis, Viesturs, Modris, Gundars.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Interesanti, ka latviešu sieviešu populārākais vārds Kristīne (13 0292) tikai nedaudz pārspēj otro populārāko vārdu – Inese (12 537), turpretī vīriešu populārākais vārds Jānis (48 917) vairākkārt pārspēj otro visizplatītāko vārdu – Andris (18 847), kā arī 3,5 reizes pārsniedz populārākā sieviešu vārda Kristīne izplatību.
1. Tehniskais noformējums;
Formāli skatoties, visbiežāk sieviešu vārdi sākas ar patskaņiem: A (14 vārdu), I (13 vārdu), E (10 vārdu), kā arī ar līdzskaņiem G (11 vārdu), L (11 vārdu), S (11 vārdu), M (7 vārdi), V (7 vārdi), D (6 vārdi).
5.2. Lieka pieturzīme;
Vīriešu vārdi visbiežāk sākas ar A (21 vārds), bet otrajā vietā ir vārdi, kas sākas tieši ar R (12 vārdiu), tad frekvences ziņā seko E (10 vārdu), V (9 vārdi), G (8 vārdi), M (7 vārdi), I (6 vārdi).
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Vairumam populāro sieviešu vārdu ir galotne -a (84 no 100): Inga, Līga, Santa, Marta, tikai 16 personvārdiem – galotne -e: Kristīne, Liene, Zane, Sarmīte.
7.2. Mazvārdība;
Ja aplūkojam ne tikai latviešu, bet visu tautību Latvijas iedzīvotājpilsoņu izplatītākos vārdus Latvijā (skat. 3. un 4. tabulu), pirmajā vietā ir personvārdi Anna (kas latviešiemu sarakstā ierindojas sestajā vietā; vairāk nekā 10 000 latviešu un apmēram 8 000 nelatviešu sievietēm ir šis vārds kāir pirmais vai vienīgais) un Jānis (ne tikai pāri pāar 48 000 latviešu, bet arī ap 2 000 cittautiešu ir šis vārds), bet otrajā vietā ir Aleksandrs, kas latviešu tautības100 populārāko vārdu sarakstā ieņem 21. vietu.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Starp sieviešu vārdiem abos sarakstos ir arī Kristīne, kas latviešu sarakstā ir pirmajā, bet kopsarakstā ir –ceturtajā vietā (matemātiski sarēķinot, gandrīz 1000 nelatviešiemu ir vārds Kristīne).
4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visu Latvijas iedzīvotājpilsoņu 100 izplatītāko vārdu sarakstā parādās arī tādi personvārdi, kādu nav starp latviešu 100 populārākajiem vārdiem, piemēram: Jeļena (kā otrs populārākais vārds kopsarakstā), Tatjana (3. vietā kopsarakstā), Irina (11. vietā), Anastasija (18. vietā), Ludmila (23. vietā), Natālija (31. vietā), Marina (32. vietā), Igors (12. vietā), Dmitrijs (15. vietā), Maksims (25. vietā), Mihails (38. vietā), Vadims (46. vietā), Deniss (47. vietā) u.  c., kas galvenokārt ir slāvu antroponimikona vārdi.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir vērts salīdzināt visu paaudžu latviešu izplatītākos vārdus Latvijā mūsdienu sarakstu (04.04.2018., sk. 1. un 2. tabulu) ar 2017. gadā jaundzimušajiem dotajiemo vārdiem Latvijā (skat. 5. un 6. tabulu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Starp jaundzimušo populārākajiem vārdiem nav neviena deminutīva. Arvien vairākRaksturīgi, ka arvien vairāk tiek izvēlēti vienzilbīgui vārdui (pat 12 no 100 – Ralfs, Marks, Toms, Miks, Pauls, Rojs, Klāvs, Niks, Kurts, Krišs, Maikls, Gusts; sal. 2. tabulāu – visu paaudžu latviešu vārdu sarakstu – un 4. tabulu – Latvijas visu pilsoņu vārdu sarakstu, kur vienzilbīgo vārdu skaits – 5) – tir 5). Tas ir vēl viens arguments, kas irunā pretīrunā stereotipiem par to, ka sieviešu vārdi ir īsāki nekā vīriešu.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Arvien vairbiežāk reģistrēts nelokāmu zēnu vārdu ar nelokāmo galotni -o (7: Rodrigo, Hugo, Bruno, Otto, Leo, Raivo, Marko, sal. 2. tabulu, kur ir tikai 1viens šāda tipa personvārds – Ivo).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mūsdienās lietoto terminu kopuma kodols bija izveidojies jau 19. gs. 60. gadu beigās, piemēram, skola, skolot, skolēns, skolotājs, klase, ģimnāzija, [mācību] stunda, augstskola, fakultāte, profesors, students, universitāte, arī daudzi mācību priekšmetu nosaukumi (lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, ticības mācība, aritmētika, algebra, ģeometrija, u.  c.).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Gandrīz visi šie apzīmējumi bija vai nu identiski aizguvumi, vai pēc kontaktvalodu paraugiem “„pārkopētas” (kalkotas) valodas vienības.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds izglītība (vispirms – izglītot) radās diezgan īpatnējā veidā, paplašinot no vācu un krievu valodas atšķirīgu semantisko lauku. 1868. gadā Atis Kronvalds savās publikācijās centās izteikt ‘izglītošanas’, ‘izkopšanas’ jēdzienu un aktivizēja vārdu daiļš un glīts vārddarināšanas potenciālu, paplašināja darbības vārdu glītot garīgā glītuma (civilizēta, izkopta stāvokļa) virzienā un pēc vācu ausbilden parauga pievienoja iz- (/izglītot (Kronvalds 1868; Kronvalds 1868a).
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Pamazām ap vārdu izglītība veidojās stabilu vārdu savienojumu kopums (profesionālā izglītība, arodizglītība, tehniskā izglītība u.  c.), jo latviešu valodā bija nepieciešami izglītības sistēmas attīstības komponentu apzīmējumi.
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna vadītā RLB Valodniecības nodaļa 30. gados sniegusi, no mūsdienu literārās valodas viedokļa, divus pareizus (vispārīgs raksturojums, vispārīgi nosacījumi) un vienu nepareizu (vispārīgie dziesmu svētki) ieteikumu (Endzelīns 2002, 46;, 165;, 171).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Arī turpmākajos gadu desmitos minēto vārdu lietojums būtiski nemainījās, vēl 50. gadu rakstu avotos paralēli pareizajiem apzīmējumiem vispārīgā izglītība, vispārīgā valodniecība, vispārīgā bioloģija atrodama „vispārējā izglītība”, „vispārējā valodniecība”, „vispārējā bioloģija” u.  tml. Protams, termins vispārējā izglītība tika lietots arī ar tam atbilstošo nozīmi, piemēram, runājot par obligātu vispārējo septiņgadīgo izglītību (izglītību visiem).
1. Tehniskais noformējums;
Māksla 1989, 3, 20 1988. gadā latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss, bet 1989. gadā Latvijas sabiedrības spiediena rezultātāietekmē LPSR Augstākā padome pieņēma Valodu likumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ne vārdnīcās dotie normatīvie ieteikumi, ne valodnieku aizrādījumi, ne arī LZA Terminoloģijas komisijas 2013. gada 21. maija lēmums par terminu vispārīgā izglītība (izglītība, kas dod iespēju apgūt vispārīgas zināšanas un prasmes dažādos savstarpēji nesaistītos mācību priekšmetos, kas skolēnu sagatavo izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā) nav pārliecinājuši Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās amatpersonas par aplamā termina „vispārējā izglītība” maiņu, jo arī ministrijas jaunākajos oficiālajos dokumentos lietots nepareizais apzīmējums.
1. Tehniskais noformējums;