Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Vislabāk skolēniem izdevies izveidot vārdu savienojumu vairums cilvēku (Eksāmens 2020), bet vislielākās grūtības sagādājis vārdu savienojums daudz sakāvju (Eksāmens 2021). 2022. gada eksāmenā sasniegtie 58,23 % liecina par viduvēju rezultātu (veidojamā forma nav līdzekļa) (Eksāmens 2022).
1. Tehniskais noformējums;
Izplatīta atbilde bija daudz sakāves, nepievēršot uzmanību lietvārda daudzskaitļa ģenitīva formas nepieciešamībai.
7.2. Mazvārdība;
Nekvalitatīva atbilde var rasties, autoraprāt,, pēc autora domām, var rasties trīs iemeslu dēļ: 1) eksāmena licējs ir no mazākumtautību skolas un nesaprot šī vārda nozīmi un formu sistēmu; 2) eksāmena kārtotājs nelieto šādu vārdu savā leksikā, tādēļ neorientējas vārda formu sistēmā; 3) ir nedrošība, vai šajā vārdā notiek vai nenotiek līdzskaņu mija.
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja ar šādu uzdevumu netiek galā vidusskolēns, tad tas nozīmē, ka nav kaut kas kārtībā ar mācību procesu pamatskolā visplašākajā nozīmē. Nepieciešams patiešām zināt tosLai komunikācijā nerastos kļūdas, ir jāzina vārdusi, kuros līdzskaņu mija nenotiek labskaņas dēļ, lai kļūdas nerastos komunikācijas procesā.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Uzdevuma sniegums ir 61,68 %.
1. Tehniskais noformējums;
Pēdējos 3trijos gados pārbaudīta dažādu sintaktisko konstrukciju atdalīšana (skat. 3. tabulu).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Izpilde variējas no 16,26 % līdz 88,15 %.
1. Tehniskais noformējums;
Savās nelielajās lasīšanas brīvdienās tulkotāja diemžēl ir uzdūrusies vienam tik neveiksmīgam tulkojumam, ka jādomā, kurp lūkojas tulkotās literatūras kritika. (Eksāmens 2022) Jaunākajā eksāmenā skolēni ar komatiem nepareizi atdalījuši partikulu diemžēl, bet lielais vairums absolventu nav pamanījis, ka apstākļa vārds kurp ievada tādu palīgteikumu, kas pakārtots virsteikumam ar vienkopas gramatisko struktūras shēmu. Ļoti iespējams, ka, nemācoties par galveno locekli, zūd prasme ieraudzīt palīgteikumu, tādēļ mācību mācību procesā noteikti jāaplūko visi gramatiskā centra veidi.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iemesls droši vien bijusi teikumā iekļautā konstrukcija, kur saiklis un saista vienlīdzīgu teikuma locekļu pārus, jo 12. klases absolventi uzmanību pievērsuši vairākiem saikļiem un, kuru priekšā komats šoreiz nav liekams.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atrisinājums uzdevumā pavisam vienkāršs – komats liekams attieksmes vietniekvārda kas priekšā, jo atdalāms palīgteikums: Kopējo izrādes jēgu rada aktieru talants un pieredze un skatītāju fantāzija un uztvere, kas katram var un drīkst būt atšķirīga. (Eksāmens 2020) Dažādi sekmējies ar bezsaikļa palīgteikumu atdalīšanu: lielākoties skolēni prot atdalīt bezsaikļa palīgteikumu, liekot kolu vai domuzīmi.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlīdzīgu palīgteikumu atdalīšanā viduvēji rezultāti (skat. 5. tabulu).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Mācību procesā par divdabja teicienu mācās paamatskolā, kad ir jāapgūst visi divdabja teiciena veidošanas un lietošanas gadījumi, vidusskolā tos tikai nostiprinot.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir sajūta, ka lielākā daļa audzēkņu nedz prot nedz saskatīt, nedz atdalīt divdabja teicienu.
6.3. Noliegums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Optimālā līmeņa (OL) eksāmena darbs jau ir uzrakstīts pirmo reizi. Šajā eksāmenā vairs nav daļas, kur skolēniem jāievieto iederīgā vārdforma un jāliek trūkstošās pieturzīmes.
7.1. Liekvārdība;
Varētu domāt, ka nu vajadzētu visam būt labāk, tomēr sasniegtie rezultāti neliecina par strauju rezultātu augšupeju: ortogrāfija 45,9 %, bet interpunkcija 26,6 % (Rezultāti 2022 OL).
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr ar valodas simboliskās lomas atzīšanu konstitūcijā daudzvalodīgā sabiedrībā ir par maz.. Atšķirībā no citiem simboliem -– valsts karoga, ģerboņa, himnas u.  tml.- – valsts iedzīvotājiem nepietiek to pieņemt tikai pasīvi.
1. Tehniskais noformējums;
Saskaņā ar likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 22. pantu “„Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
1. Tehniskais noformējums;
Parakstu vākšanai nodotie Satversmes grozījumi paredzēja grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums;
No 2011. gada 1. novembra līdz 30. novembrim notika parakstu vākšana likumprojekta "„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"” ierosināšanai.
1. Tehniskais noformējums;
Par grozījumiem parakstījās arī Rīgas mērs N.ils Ušakovs, Saeimas deputāts N.ikolajs Kabanovs, kā arī vairāki partiju apvienības “„Saskaņas centrs” pašvaldību deputāti. Šāds parakstītāju skaits bija pietiekams, lai Centrālā vēlēšanu komisija likumprojektu "„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"” iesniegtu Valsts prezidentam, kurš to savukārt nosūtīja izskatīšanai Saeimā, pavadvēstulē uzsverot, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Satversmes būtību. 2011. gada 22. decembrī Latvijas Republikas parlamenta vairākums noraidīja iesniegtos grozījumus Satversmē, vienlaikus izplatot koalīcijas partiju paziņojumu, kurā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus aktīvi piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;