Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Vēl jo vairāk par valodas kopšanu, normēšanu, pareizumu tomēr jārūpējas relatīvi nelielu valodu kolektīviem (ja vien tie nedzīvo uz izolētas salas tālu okeānā), tostarp arī latviešu valodas runātājiem (par Latvijas situācijas īpatnībām izvērstāk skat. Strelēvica-Ošiņa 2011, 74–76).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Un tomēr, piesardzīgi vērtējot pārspīlējumus, arī mēs varam atrast antipreskriptīvismā savu racionālo kodolu, vienu otru nostādni, kas latviešu valodas un valodniecības kontekstā pelna vismaz objektīvu, līdzsvarotu izvērtējumu, vienu otru stimulu valodas kultūras rekomendācijās būt mazāk kategoriskiem. Ir pPatiesībā ir brīnums, ka nelielajam kviešu graudiņam – latviešu valodai – izdevies saglabāt savpatību starp vācu un krievu valodas milzu dzirnakmeņiem.
6.4. Vārdu secība;
Tautiskuma atbalstītāji savukārt par ideālu uzskata valodas lietojumu tajos novados, kur valoda „vispareizākā” (Latvijas gadījumā tas acīmredzot būtu vidus dialekta triju zilbes intonāciju apgabals), kā arī labāko rakstnieku darbos (sal. fragmentu no literārās valodas definīcijas: „[..] valodas paveids [..], ko runas un rakstu formā apzināti izkopj un veido valodas meistari [..]” VPSV 2007, 221).
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna „Darbu izlasē” atrodams 1932. gadā publicētā ceturtā izdevuma teksts). Šajā darbā norādīts uz vairāk nekā 135 valodas kļūdām, kas sagrupētas septiņās iedaļās: izrunas kļūdas, galotnes un piedēkļi, atsevišķi vārdi, salikteņi, sintakses kļūdas, stila kļūdas, vietu vārdi (tolaik vēl netika lietots terminoloģiskais saliktenis vietvārdi).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Endzelīna paša rakstītais „Dažādu valodas kļūdu” 3. izdevuma priekšvārdā: „Pārpratumu novēršanai gribu vēl beigās piezīmēt, ka no diviem vienādas nozīmes vārdiem „pareizs” nebūt nav vienmēr tikai tas, ko es pats lietāju” (Endzelīns 1980, 9).
1. Tehniskais noformējums;
Un te nāk prātā kāda 5. gadsimtas. baznīctēva Augustina vārdi (D. Strelēvicas-Ošiņas tulkojumā): „Labāk lai mums pārmet gramatiķi, nekā mūs nesaprot tauta” (skat. Strelēvica-Ošiņa 2011, 55).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Endzelīns iesaka dažādas citas iespējas izteikt latviešu valodā attiecīgo jēdzienu (zilas kā debess acis, ledainas rokas u. c.), un vairums no šiem ieteikumiem mūsu valodā patiešām tiek izmantoti.
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīns uzskatīja, ka „[..] adjektīvs drošs latviešu valodā nesavienojas ar iepriekšēju ģenitīvu” (Endzelīns 1980, 34) un tāpēc arī vārds ugunsdrošs nebūtu lietojams.
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna ieteikumi latviešu valodas lietojumam nav līdz mūsdienām kļuvuši par valodas normu, varam uzskatīt par argumentu antipreskriptīvisma nostāju labā? Šķiet, ka tikai ļoti nelielā mērā. Šie gadījumi gan patiešām ir viens no pierādījumiem, ka jebkura valoda un tostarp arī latviešu valoda attīstaās daudzējādā ziņā stihiski, valodas attīstību un pārmaiņu procesus ir ļoti grūti regulēt un ne vienmēr regulēšanas centieni ir veiksmīgi.
4.2. Darbības vārds;
Rēzeknes iebiezinātais piens bija pasaulē atpazīstams brendzīmols, kuru arī vairākus gadus pēc pašas rūpnīcas slēgšanas, periodiski un neveiksmīgi vēl joprojām cenšas izmantot.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mūsdienu latvioešu literārās valodas gramatika.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tviteris – toreiz un tagad Tviteris no tā izveidošanās brīža līdz šodienaikopš tā rašanās brīža ir mainījies gan kontekstuāli, gan izteiksmes mērķa ziņā. Tviteris kKā mikroblogošanas vietne tas tika izveidotas 2006. gadā, tās pamatā bija sevis izteikšana caur 140 zīmju gariemos vēstījumiemos jeb tvītiemos.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tvitera lietošana nebija sarežģīta, nebija nepieciešams jādomāt par garu profila aprakstu vai pielāgotām bildēfotogrāfijām.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sākotnēji tviteris piedāvāja varēja izmantot tikai teksta vēstījumusiem, jebkāda cita formāta izmantošana vai pievienošana tvītiem bija jāmeklē ārpus paša mikrobloga, un pastāvēbija dažādi servisi, kuru pamata uzdevums bija, piemēram, nodrošināt attēlu pievienošanu tvītam, vai saites (URL) saīsināšanu. Tomēr tviteris seko līdzi aktuālākajām tendencēm digitālās komunikācijas jomā un šobrīd blakus tekstam,Digitālajai videi kļūstot daudzveidīgākai formātu ziņā, arī tvitera lietotājs varēja pievienot attēlu,tekstam attēlu, norādīt atrašanās vietu, izveidot aptauju, vai papildināt tvītu ar GIF (Graphics Interface Format = grafikas interfeisa formāts), attēlus un emocijzīmēm. Pēdējie divies izvēloties pašā mikroblogā, nevis meklējot kaut kur citur. Vizuālās informācijas iekļaušana tvītā var paspilgtināt vai piešķirt vēstījumam citu jēgu, kas ir būtisks palīglīdzeklidigitālajā vidē ir būtisks tekstuālā vēstījuma interpretēšanai digitālā vidē. Tekstuāla vēstījuma vs palīglīdzeklis. Viens no riskiem ir tāekstuāla vēstījuma pārprašana vai uztveršana atšķirīgi no sākotnējā mērķa, jo īpašicitādi, nekā sākotnēji iecerēts, īpaši tāpēc, jka vēstījums ir tik īss un nav iespējas plašāk izskaidrot domātou plašāk.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tomēr, skatoties uzvērtējot dažādu sociālo mediju attīstību, jāatzīst, ka tviteris ir ilgstoši saglabājis nemainīgu tīkla arhitektūru, un kā l. Lielākās un būtiskākā izs pārmaiņas ir pāreja no 140 uz 280 zīmēm. Izņemto jau iepriekš minēto dažādo informācijas vienību pievienošanu, tviteris ir piedzīvojis arī, kā arī notikušās saturisku ās pārmaiņuas – 2009. gada novembrī jautājums Ko tu dari? (What are you doing?), uz kuru lietotājs tiek lūgts sniegt atbildi, veidojot tvītu no Ko tu dari? (What are you doing?), tika nomainī, tika aizstāts uzar Kas notiek? (What’s happening?).
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pētnieki šo maiņu redz kāuzskata par būtisku pagriezienu tvitera saturua kvalitātes uzlabošanā, norādot, ka pats mikroblogs izvēlējās saturu padarīt saturu jēgpilnāku un orientētu to uz notikumiem un aktualitātēm, tvītus par ikdienišķajām darbībām izskaužot (van Dijck 2013).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tviterias savu ātro un ērto funkcionalitāti ir pierādījis dažādos krīzes brīžos – tieši dabas katastrofu vai teroraktu laikā, T tviteris kalpo par ātrāko informācijas ieguves vietu un palīdzības platformu – caur tviteri komunicē, jo to saziņai izmanto atbildīgie dienesti, aculiecinieki informē par redzēto.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Aizvien biežāk tradicionālo mediju saturu, šādos gadījumos, veido tieši tvītos publicētā informācija un attēli.
5.2. Lieka pieturzīme;
Viņš tviteri izmanto kā sabiedrisko attiecību rīku un caur totajā publicē aktuālāko informāciju, savas domas, prasības, neapmierinātību, pat draudus.
6.1. Saistāmība;
Trampa tvitera izmantošanas veidsmaniere tiek saistītsa ar jaunu diplomātijas veidu, jo tieši viņa tvīti kļūst par apspriestāko dienas notikumu medijos, norādot. Speciālisti uzskata, ka politiķu komunikācija mikroblogā ir jāiedala posmā pirms un pēc Trampa, joTrampa un pēc, jo tas, kas bija pilnībā nepieņemami pirms Trampa, šobrīdtagad, salīdzinājumā ar pašaot ar prezidenta komunikāciju neizraisa nekādas, vairs neraisa diskusijas.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;