Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3579 vienumi
Pavisam līdz 1993. gadam iznāca 27 laidieni.
7.2. Mazvārdība;
VLI darbinieki 1966.–1976. gadā sagatavoja „Latviešu valodas biežuma vārdnīcu” četros sējumos (1976. gadā arī Tamāras Jakubaites „Latviešu valodas inversā biežuma vārdnīcu”).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu literārās valodas leksikogrāfijas jomā īpaši svarīgi ir 1972.–1996. gadā publicētie „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 8 sējumi 10 grāmatās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Godinot A. Ozola piemiņu, kopš 1965. gada L(V)U ik gadu rīko starptautiskasu zinātniskasu konferencesi, kas veltītas visdažādākajiem problēmu lokiem.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedrā nozīmīgus pētījumus veica arī Alise. Laua fonētikā, leksikoloģijā un frazeoloģijā, Jūlijs. Kārkliņš sintaksē, Emīlija. Soida morfoloģijā un vārddarināšanā, Inta Freimane sintaksē, Reinis Bērtulis salīdzināmajā un vēsturiskajā semantikā, Sarma. Kļaviņa vispārīgajā un kvantitatīvajā valodniecībā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Rūķi( (vēlāk Rūķi-Draviņu), tad darbu turpināja Elfrīda Šmite, Milda Graudiņa, vēlāk arī Benita Laumane, Brigita Bušmane, Anna Stafecka, Alberts Sarkanis, Anna Stafecka, Liene Markus-Narvila, Ineta Kurzemniece u. c. Latviešu dialektologi iesaistījušies arī divu starptautisku projektu – „Eiropas valodu atlantsa” un „Baltu valodu atlantsa” tapšanā. Īpaši Latgales izlokšņu, kā arī to vēstures izpētē izcila nozīme ir Antona Breidaka ieguldījumam.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pirmā un joprojām visplašākā ir „Ērģemes izloksnes vārdnīca” (1977–1983), ko sagatavoja Elga Kagaine un Silvija Raģe.
4.3. Īpašības vārds;
Endzelīna „Latvijas PSR vietvārdu” divu sējumu iznākšanas bija jāgaida ilgi gadi līdz 2003. gadam, kad iznāca nākamais Latvijas vietvārdu vārdnīcas sējums. Tomēr v, bet līdz 2018. gadam tika izdoti vēl četri sējumi. Visus gadus aktīvi pie materiāla krāšanas un apstrādes strādājuši V.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Dambe, Ojārs Bušs, Laimute Balode, Dzintra Hirša u. c. Tieši viņi arī ir ievērojamākie Latvijas onomasti – īpašvārdu pētnieki, kas publicējuši arī daudzus rakstus zinātniskajā un populārajā periodikā.
1. Tehniskais noformējums;
Jau 1964. gadā Viļņā notika arī pirmā tolaik vissavienības baltistu konference, no konferencēm izauga tagad ik pa 5 gadiem rīkotais sStarptautiskais baltistu kongress.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Tikai 1984.–1992. gadā tie līdz ar citu konferenču referātiem tie iekļauti krājumā „Valodas aktualitātes”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodnieku devuma apkopošanai 1975. gadā iznāca pirmā plašākā valodniecības darbu bibliogrāfija – Dzidras Barbares sastādītā „Latviešu padomju valodniecība 30 gados.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Speciāli valodniecībai bija veltīts atjaunotais „Ramaves” izdevums „Ceļi” (1961–1991), kas iznāca gan neregulāri, bet ilgus gadus. Īpaši valodas kopšanai Čikāgā 1980–1987 izdeva žurnālu „Vēstis” (1980–1987).
1. Tehniskais noformējums;
Tās pirmais izdevums parādījās vēl 1942. gadā Rīgā, taču pēc tam līdz pat 1987. gadam iznāca vēl pieci izdevumi ārzemēs, kā arī divi izdevumi jau atkal Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.
7.2. Mazvārdība;
Atzīmējot nozīmīgus valodniecības darbus, kopš 1979. gada tieka pasniegta Annas Ābeles piemiņas fonda balva.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt Eiropā kopš 1971,. gada Stokholmā, reizi divos gados tika organizēta Baltijas studiju konference Skandināvijā.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr visražīgākais cittautu pētnieks, kas rakstījis gan par gramatikas, gan rakstu valodas vēstures jautājumiem, ir Austrālijas Flindersa Universitātes profesors Trevors. Fennels, kas ir publicējis neskaitāmdaudzus rakstus un grāmatas, tostarp 17. un 18. gs. latviešu gramatiku un vārdnīcu jaunizdevumus.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau drīz pēc kara pārtrauca izdot periodiku latgaliski, cita literatūra iznāca ļoti maz, turklāt arī tikai līdz 60.sešdesmito gadu sākumam.
1. Tehniskais noformējums;
Redzamākie latgaliešu valodas pētnieki un popularizētāji šais trimdas gados bija Miķelis Bukšs, Jāzeps Lelis, Valdis Zeps u. c. Vēl smagākā situācijā nonāca lībiešu valoda.
1. Tehniskais noformējums;
Vienīgi Pēteris. Dambergs sadarbībā ar igauņu un somu pētniekiem, kā arī Latvijā dzīvojošo Tenu Karmu sagatavoja vairākus manuskriptus, palīdzēja citiem pētniekiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;