Tās ir kā post factum kustība, kas piedāvājot latviešu ekvivalentu brīdī, kad valodā jau visai aktīvi dzīvo ienācējvārds.
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Spilgts piemērs ir selfijs, kurš dzirdams un redzams latviešu tekstos krietni biežāk nekā valodnieku piedāvātais fotopašportrets un pašfoto (līdzīgi arī brownie, nevis brūnītis, cupcake, nevis glazūrkēkss, angliskais medijs, nevis plašsaziņas līdzeklis u. c.). Jāatzīst, ka būtisks jautājums ekspertu darba sarunās līdz šim palicis neatbildēts: nav izdevies vienoties izpratnē, kas atzīstams un pieņemams par tradīcijas jēdzienu valodas lietojuma kontekstā.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Ja tas ir laika jomai piederīgs, tad cik ilgs tas valodas dzīvē tas būtu?
6.4. Vārdu secība;
|
Ik gadu tiek organizēta akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, kuras laikā tiek noskaidroti un virzīti apbalvošanai svinīgā pasākumā tie apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības par valsts valodas lietojuma jomāu.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Nosakot latviešu valodu par vienīgo valsts valodu Latvijas Republikā, Satversme neierobežo šodien tik aktuālo mazākumtautību valodu lietojumu.
7.1. Liekvārdība;
|
To apliecina Satversmes 114. pants, kurā teikts, ka "„personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību"” (Satversme 1922). "Valsts valoda nostiprināta arī citos Latvijas Republikas Satversmes pantos, proti, 101. panta trešaisjā teikums noteicā lasāms, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. "Šis teikums detalizē Satversmes 4. pantu, ka latviešu valoda ir valsts valoda, un sasaucas ar Satversmes 21. panta otroajā teikumu, kurā nostiprinātso aspektu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda".
1. Tehniskais noformējums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savukārt Satversmes 104. panta otrais teikums noteicvēsta, ka "„ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā"”. Šādi grozījumi Satversmē veikti 2002. gadā, un to mērķis ir bijis "„latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšana"." Valodas vidi” (Satversme 1922). Valodai ar konstitucionālu nozīmi ir nepieciešama izpausmes telpa, un to mēs dēvējam par „valodas jeb lingvistisko vidi”. To publiskajā telpā lielākajā mērā nosakaveido ikdienas komunikācija starp sociāli un ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šī sociāli un ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa pārmaiņus atrodasbalsta gan patērētājus, gan uzņēmumu darbinieku pusēs, piedāvājot un iegādājoties dažādas preces un pakalpojumus, kā arī sniedzot un saņemot informāciju.
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Patērētāju apkalpošana biežāk tiek uzticēta darbiniekiem ar labām latviešu valodas, krievu valodas, krievu un angļu valodas zināšanām un prasmēm, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju komunicētsazināties viņiem vēlamajā valodā.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tieši uzņēmuma darbinieku valodu prasmes lielā mērā nodrošina uzņēmuma konkurētspēju tirgū.
4.1. Lietvārds;
|
Dibinot jaunu uzņēmumu, uzņēmējam ir nepieciešams darbaspēks.
7.1. Liekvārdība;
|
Ja darbaspēka pieprasījums pēc tā netiek apmierināts, tiek kavēta uzņēmuma attīstība.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
|
Pēc 1991. gada šī darbaspēka migrācijas plūsma ir sarukusi, savukārt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā darba meklējumos ārpus Latvijas ir izbraukusi liela daļa izglītoto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kam itostarp ar labasām latviešu valodas un citu valodu zināšanasām.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Darbaspēka trūkums ir kļuvis par vienu no lielākajiem šķēršļiem uzņēmumu attīstībā, kas, iespējams, ir veicinājiiemesls darba devēju joprojām pielaidīgākuai attieksmei pret darba ņēmējiem bez latviešu valodas zināšanām. Šajos apstākļosprasmes. Šī iemesla un gribas trūkuma dēļ ir apgrūtinoši nodrošināt un ievērot valsts valodas hierarhijas principu.
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tomēr šī brīvība likuma ietvarosā tiek ierobežota, t. sk. attiecībā uz valsts valodas lietošanu uzņēmējdarbībā, kas skaidrojams ar nepieciešamību aizsargāt valsts valodu, ievērot valsts intereses un aizsargāt patērētāju, pašu uzņēmēju un darba ņēmēju tiesības.
7.1. Liekvārdība;
|
Nereti jāsaskaras ar situācijām, kad darbinieki valsts valodu zinaprot, bet nelieto.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Bez Satversmes šo uzdevumu veic Valsts valodas likums, ko Saeima pieņēma 1999. gada 9. decembrī un kas stājās spēkā 2000. gada 1. septembrī. Valsts valodas likums stājās tobrīd spēkā esošā Valodu likuma vietā. Pašlaik spēkā esošais Valsts valodas likums tapa laikā no 1995. gad (VVL 2000) stājās spēkā Valodu likuma vietā (VL 1989). Tagadējā Valsts valodas likuma izstrāde sākās 1995. gadā un notika smagā cīņā ar opozīcijas piesaistītajiem Eiropas Padomes un EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācija) ekspertiem, kuru mērķis bija liberalizēt daudzas normas, kas skāra kā valodas prasmes līmeņu noteikšanu, tā valodas lietojumu uzņēmējdarbībā;. Par Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs), vadoties no Valsts valodas likuma 26. panta, pārrauga tā ievērošanu Latvijas Republikālikuma pārraugu Latvijas Republikā ir noteikts Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs).
8. Tekstveide;
|
CentraTā darbības mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Centra uzdevumu īstenot ir iespējams, piepildsasniedzot Valsts valodas likuma mērķus, proti, nodrošinot: latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā; mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas; latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas nozīmē, ka atšķirībā no valsts un pašvaldību iestādēm, kurās valsts valodā jāprot runāt visiem darbiniekiem, neatkarīgi no amata (atšķiras tikai apjoms), - privātajā sfērā valsts valoda jāprot tiem darbiniekiem, kuru amata pienākumos ietilpst kaut viena no uzskaitītajām likumīgām sabiedriskajām interesēm. Arī uz profesijām privātajā sektorā attiecas atbiLietojuma apjoms katrai profesijai noteikts Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 733 „Noteikumi par valstošs valodas lietojuma apjoms, kas ir regulēts Ministru kabineta noteikumoszināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (MK 733, 2009).
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
8. Tekstveide;
|
Rīgā un Latgales reģionā, īpaši reģiona lielākajās pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē –, to etniskā sastāva dēļ biežāk nākas saņemt sūdzības par Valsts valodas likuma prasību neievērošanu, bet konkrēti, par latviešu valodas neprasmi vai šīs prasmes nepietiekamību.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|