Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Ekspertu komisija darbojas atbilstoši Valsts valodas likuma 23. panta 3. daļai, un tai ir savs nolikums.
1. Tehniskais noformējums;
Tā notieka arī 2000. gadā, kad ar Tieslietu ministrijas 03.10.2000. rīkojumu Nr. 1-1/317 tika apstiprināts Valsts valodas ekspertu komisijas personālsastāvs.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Komisijā tika iekļauti 22 dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kā arī kultūras, zinātnes un izglītības speciālisti.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Par komisijas priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēta Dr. habil. philol. profesore. Ina Druviete.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Sēžu protokoli liecina, ka tajās spriests par atsevišķu vārdu lietošanu un pareizrakstību, piemēram, grifs vai greifs, regula vai rēgula, advents vai advente, dēmons vai demons u. c. (Turpat, 36.a un 37.lapaa, 37; pasvītroti atbalstītie vārdu rakstības varianti).
1. Tehniskais noformējums;
Izvilkumi no šiem protokoliem apliecina, ka diskutēts par līdzskaņu miju vārdos finanšu un finansu; lielo sākumburtu lietojumu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku nosaukumā u. c. (Turpat, 20.–21. lapa).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Bieži vien pie iepriekš izrunātajiem jautājumiem speciālisti ir atgriezāušies, tos precizējauši, papildinājauši.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Viņa šajā amatā irbija divus gadus.
6.5. Izteicēja izveide;
Tieka spriests par tautību un valodu nosaukumiem – tie pieejami gan VVC mājaslapā sadaļā LVEK lēmumi, gan Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.
6.5. Izteicēja izveide;
Sēdēs diskutēts par svešvārdu komikss, karaoke, samits u. c. pareizrakstību, lielo sākumburtu lietojumu t. s. laikmeta nosaukumos renesanse, atmoda; nomenklatūras vienību dome, valde, padome u.  tml. pareizrakstību, ieņemamo amatu un goda nosaukumu rakstību, arī personvārdu atveidi un pareizrakstību.
1. Tehniskais noformējums;
Kopš 2006. gada komisijas sastāvs nebijtika atjaunināts, tāpēc 2010. gadā pēc vairāku valsts iestāžu reorganizācijas un strukturāliem grozījumiem ar Tieslietu ministrijas rīkojumu tieka izveidots jauns Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvs. 2010 – –2015 2010. gada 3. martā ar toreizējā tieslietu ministra M.areka Segliņa rīkojumu Nr. 1-1/77 tieka apstiprināts Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvs.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Kopumā pārskatot LVEK darbību – pārrunātos valodas jautājumu risinājumus un lēmumus, redzams, ka komisija vairāk strādājusi, reaģējot uz ar jautājumiem, kurus uzdod interesenti uzdevuši gan Latviešu valodas aģentūras konsultantiem, gan Valsts valodas centram; retāk tikuši apskatīti pašu valodnieku proaktīvi virzītie valodas „sakārtošanas” uzdevumi.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt komisijas locekļi tiešām darbojas tiešām savu iespēju robežās, proti, laiks gan klātienes sēdēm, gan iesniegto materiālu izskatīšanai tiek iespējami atlicināts pēc katra komisijas locekļa pamatdarba pienākumu veikšanas.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Saturiski risināmos jautājumus varētu grupēt šādi: svešvārdu atveide un pareizrakstība, abreviatūru/iniciālismu lietojums un izruna, konkrētu vārdu/vārdkopu lietojums/nozīme latviešu valodā, atsevišķi valodas morfoloģijas vai fonētikas jomas jautājumi (tradicionāli sensitīvais ģenitīva formu līdzskaņu mijas jautājums, šaurā/platā patskaņa e lietojums), plašāki pašu (komisijas) iniciēti vai Valsts valodas centram oficiāli iesūtīti jautājumi. 2011./2012. gada sezonā LVEK gada darbs vairākās sēdēs bija saistīts ar Velgas Laugales un Dzintras Šulces manuskripta „Lielo burtu lietojums latviešu valodā: vēsturiskā izpēte, problēmas un ieteikumi” materiālu apspriešanu un izvērtēšanu.
7.1. Liekvārdība;
Ekspertu komisija bija vairākkārt pievērsusi uzmanību valodas ūzusa nekonsekvencēm šajā jomā, un tika lemts, ka tā iespējami jāsakārto.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Vairāku komisijas sēžu apspriešanāsdarba un konsultēšanās ar Latvijas atbildīgajiem darbiniekiem ES darba rezultāts ir arī Eiropas Savienības dalībvalstu reģionu nosaukumu precizēta un atjaunota atveide latviešu valodā. Šādu uzdevumu komisijai deleģēja Valsts valodas centrs, lai iekļautos ES kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveides darbā.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To izteiktā aktualitāte liecina gan par latviešu valodas kontaktu ar citām valodām permanentu un palaikam visai strauju paplašināšanos, gan par valodas lietotāju vēlmi uzzināt vienu pareizo variantu konkrēta vārda atveidē, gan reizēm arī par ieinteresētību latviešu valodas vārda/ekvivalenta „iestrādē” valodā (vairoties no svešvārdu straujas vairopārliecīgas svešvārdu ienākšanāas valodā).
7.3. Neiederīgs vārds;
Zīmīgākais pēdējo gadu valodas ekspertu darbā noteikti ir fakts, ka valodas normēšanas joma kļūst arvien pieļāvīgāka attiecībā uz vārdu paralēlformām, daudzkārt tiekir atbalstīts gan tradicionāli lietotais variants, gan precīzāk atbilstošais izcelsmes valodas izrunai vai vārda formai tajāprecīzāk atbilstošais variants.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nereti paralēlformu iespēja atbalstīta arī pašu latviešu valodas vārdformu izrunā, piemēram, paralēlformas šaurā/platā patskaņa e lietojumā verbos veru, dzeru, beru u. tml. (pamatojoties kā uz vecākās, tā jaunākās valodas lietotāju paaudzes pieredzi).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Valodu kontakti un vārdu lietojuma konteksti veidojas un attīstās straujāk par iespēju (tīri laika ziņā) tos apspriest ekspertu diskusijās.
7.1. Liekvārdība;