Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Tādējādi palielinās valsts valodas lietojuma vērtība un notiek arī sabiedrības tuvināšanās valsts pārvaldei, tostarp.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav populārs brīvprātīgais darbs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Šobrīd centra paspārnē darbojas vairāk nekā 30 sabiedriskie palīgi, kuru galvenais uzdevums ir vērtēt pilsētvidē un tāpat arī novados piedāvāto publisko informāciju, sarunu ceļā novērst iespējamās neatbilstības, un informēt centru par darba rezultātiem centru.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Līdz ar to centrs jau 2016. gadā regulāri veica sadarbību ar pašvaldībām, aktīvi piedalījās dažādos sabiedrības informēšanas pasākumos bibliotēkās u. c., vienlaikus sniedzot intervijas dažādos plašsaziņas līdzekļos visā valstī. Šis darbs turpinās.
1. Tehniskais noformējums;
Lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, LiepājāRēzeknē – valsts valodas lietošana joprojām ir problemātiska, jo tur vērojama krievu valodas pašpietiekamība.
8. Tekstveide;
Cilvēces evolūcijas gaitā valoda vispirms radās tās mutvārdu formā, rakstība izveidojās daudz vēlāk „vienlaikus ar pirmo valstisko veidojumu izcelsmi aptuveni pirms 4000 g. p. m. ē.” (Baltiņš, Druviete 2017, 181).
7.1. Liekvārdība;
Valoda sākotnēji ir pētīta un aprakstīta, balstoties uz rakstu valodas materiāliem. Šāda situācija bija līdz pat 20. gadsimtas. vidum, kad spontāni mutvārdu teksti pārsvarā tika ignorēti (Roberts, Street 1997, 168; Spolsky 1998, 16).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tas ir svarīgi, lai valodas lietotājiem būtu priekšstats par mutvārdu un rakstveida teksta kopīgajām un atšķirīgajām pazīmēm un lai sabiedrībā novērstu iespējamo stereotipu, ka mutvārdu teksta kvalitātei ir piemērojami tie paši kritēriji, kurias rakstveida tekstam.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tikai fonētikā var teikt, ka valodas skaņas runā rakstos grafiski apzīmē burti, betturpretim leksikā lieto vārdus, morfoloģijā – vārdformas, sintaksē ir vieni un tie paši teikuma modeļi, kurus izmanto konkrētu izteikumu veidošanai gan runātā, gan rakstītā tekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr ir jāņem vērā, ka valodas līdzekļu inventārā ir vispārlietojamā daļa un specifiskā daļa, kuras ir vairāk raksturīga vienai vai otrai valodas izpausmes formai un tādējādi saistīta arī ar lietojuma biežumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī datorlingvistika strauji attīstās un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas mājaslapā www.korpuss.lv var pārliecināties, ka ir izveidoti latviešu valodas runas korpusi, piemēram, LaRKo (2014, 8 stundas) un „Latviešu valodas runas atpazīšanas korpuss” (2013, 100 stundas), latviešu valodniecībā vēl nav veikts valodas korpusā balstīts runātās un rakstītās valodas salīdzinājums.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Angļu valodā ir analizētas atšķirības, kas parādās sarunā, daiļliteratūrā, ziņās un akadēmiskajā darbā, un ir konstatēts, ka, piemēram, sarunā aci pret aci kā interaktīvā mutvārdu tekstā, kurā tās dalībnieki daudz runā par sevi un viens par otru, ir raksturīgs biežs pirmās un otrās personas vietniekvārdu lietojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par to liecina arī sintaktiskās īpatnības – izteikumā reducēt jeb neminēt vārdos tos teikuma locekļus, kurus klausītājs var uztvert kā pašus par sevi saprotamus no tipiskas runas situācijas, redzamajiem priekšmetiem, kopīgajām zināšanām, žestiem, mīmikas un citiem ekstralingvistiskiem faktoriem vai konteksta.
7.1. Liekvārdība;
Uzsākot neuzkrītoši fiksēt sarunvalodas piemērus, raksta autorei ne reizi vien ir gadījies šāds fenomens – kādā sabiedriskā vietā dzirdēt, ko sakalatviešu valodā viens otram saka divi cilvēki latviešu valodā, un nesaprast, par ko viņi runā.
6.4. Vārdu secība;
Tā kā runātājs jūt, ka šādam tekstveides pārtraukumam nevajadzētu būt par ilgu, tās tiek aizpildītas ar tādām skaņām kā ē, ā, mm, dažādiem iespraudumiem (teiksim, saku, kā saka u.  tml.) un citau veidau liekvārdību.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Kaut arī ikdienas saziņā kopumā tiek ievērotas pieklājības normas un bez atvainošanās runātājam viņšs parasti netiek pārtraukts, dialoga izteikumi var tuvināties tā, ka viens runātājs vēl nav pilnībā pabeidzis sakāmo, kad otrs sarunas partneris jau ir sācis izteikties. Šāda parādība ir sastopama arī publiskās diskusijās, īpaši domu apmaiņā par politiku vai citu jautājumu, pret kuru runātājs nav vienaldzīgs, televīzijas un radio raidījumos,. Polilogā, kurā piedalās vismaz četri dalībnieki vai vairāk, piemēram, viesībās, runas pārklāšanās var norisināties tik lielā mērā, ka ir vērojamas paralēlas sarunas (plašāk sk.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēdējā laikā ir konstatēta jauna tendence, ka – paaugstināta komunikācijas ātruma un steigas dēļ var novērot situācijas, kurās sarunājas divi saziņas partneri, bet pēc brīža pēkšņi pienāk trešais un uzreiz vēršas ar savu vajadzību pie viena no viņiem, nepagaidot, kamēr iesāktā saruna beigsies. Šādā gadījumā tomēr tiek pārkāpta valodas etiķete un būtu nepieciešama atvainošanās.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Raksturojot neformālas sarunas, kas norisinās dažādos sarīkojumos un viesībās starp kolēģiem, darījuma partneriem, pastāvīgajiem klientiem u.  tml., Iveta Ķestere nosauc nevēlamās tēmas, kas ietver intīmas tēmas – tādus jautājumusjautājumus par intīmām tēmām, kā Kāpēc jūs neesat precējies?, Un jums ir tikai viens bērns? – un arī sarunas un jautājumus par ienākumiem, parādiem, vecumu, slimībām, dzīvesbiedru un citu radinieku nodarbošanos (Ķestere 2007, 167).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Vēl varētu pievienot reliģiskos uzskatus. Vajadzētu Jāatcerētieas, ka par iepriekšminētajām tēmām nevajadzētu runāt arī pa telefonu sabiedriskās vietās, jo apkārtējiem varētu būt nepatīkami to dzirdēt.
6.5. Izteicēja izveide;
Riebjas klausīties. [emocijzīme, kas apzīmē dusmas] Un aizbēgt no tā nevaru, nav līdzi “„austiņas”.
1. Tehniskais noformējums;
P. S.
1. Tehniskais noformējums;