Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Līdzīga izpratne vērojama arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”: „Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.” (LLVV, 4.).) Senākais periods līdz 1918. gadam Par senāko komisiju, kam bija tālejoša loma latviešu valodas vēsturē, uzskatāma 1683. gada Vidzemes un Kurzemes mācītāju konference, kuras rezultātā notika pušu viedokļu saskaņošana par latviešu iespieddarbos lietojamo ortogrāfiju.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par komisiju šajā rakstā uzskatāma ikviena noteiktā veidā izveidota lietpratēju grupa, kas bijusi pilnvarota lemt kādus jautājumus par vispārīgiem latviešu valodas ortogrāfijas, jeb pareizrakstības, terminoloģijas vai personvārdu lietojuma jautājumiem un uzsākusi savu darbību līdz 1991. gada augustam.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Par komisiju, kas radīta ar īpašu mērķi, nosacīti var uzskatīt sapulces, kurās līdz apsprieda latviešu gramatikās lietojamos terminus.
7.1. Liekvārdība;
Pēc skolotāja P. Abula referāta par latviešu gramatikas terminiem Zinību komisijas sēdē 1901. gada 13. septembrī, un šī pārskata publicēšanas atsevišķā brošūrā (Abuls 1901), tika nolemts organizēt šī jautājuma apspriešanu. Īpašas sēdes notika 1902. gada 4. janvārī un 17. jūnijā (Pārskats 1902). 1904. gadā pēc AĀronu Matīsa priekšlikuma Rīgas Latviešu biedrībā tieka nodibināta Valodniecības nodaļa, kurā iecerēts „latviešu valodā jau sastopamos terminiskos nosaukumus cauri lūkot, labākos no šiem izredzēt un atklāti rakstniekiem ieteikt; apkarot mūsu rakstu valodā ieviesušās kļūdas un aizrādīt uz valodas pareizību; aplūkot sinonīmus, viņu vienādību un izšķirību u.t.t.” (Pārskats 1904).
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Demokrātiskāka un plašākus inteliģences slāņus aptveroša organizācija par Rīgas Latviešu biedrību bija 1908. gadā dibinātā Latviešu iIzglītības biedrība ārsta Ādama Butuļa vadībā.
2.3. Sākumburti;
Pirmā pasaules kara gados sākusies nacionālā mobilizācija deva daudzveidīgus impulsus vismaz divu plašāka rakstura terminoloģijas komisiju izveidei. Kā pPirmoā jāmin Maskavas Kultūras biroja studentu sekcijua, kas 1916. gada pavasarī izveidoja zinātnes un zinātniskās terminoloģijas nodaļu (Jaunais Vārds 1916).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Var droši teikt, ka gandrīz visām dažos turpmākajos gados tapušajām terminoloģijas komisijām pirmais impulss rodams šajās iniciatīvās. 1918 – –1944 Aktīvi darbojās Pēterpils Latviešu centrālā komunistiskā kluba Zinātniskās sekcijas Terminoloģijas komisija, kas savu darbību bija uzsākusi 1919. gada februārī, tajā sistemātiski tika izskatotīti un tur iznākošajā latviešu laikrakstā „Komunists” publicējoti visai izvērstusi dažādu matemātikas nozaru terminu sarakstusi krievu un latviešu valodā, vismaz daļā gadījumu toie papildinotāti ar vācu un franču valodu (Dauge 1923). Šīs komisijas veikums apkopots grāmatā „Turks.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Minētā komiteja tika izveidota 1920. gada rudenī, lai apvienotu latviešu zinātniekus un varbūtēji taptu par iedīgli Zinātņu akadēmijai.
9.1. Neuzmanības kļūda; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Endzelīns izklāstaījis visai plašā rakstā (Endzelīns 1920).
6.5. Izteicēja izveide;
Tajā darbojaās pats izglītības ministrs, seši viņa pieaicināti valodnieki, kā arī pa vienam pārstāvim no augstskolas un vidusskolu skolotāju biedrības, divi pamatskolu skolotāju pārstāvji (viens – no Rīgas Latviešu skolotāju savienības, otrs – no Latvijas Skolotāju savienības) un divi rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pārstāvji.
6.5. Izteicēja izveide;
Pēc diskusijām komisijā tieka sagatavoti „Noteikumi par latviešu ortogrāfiju”, kurus 1922. gada 18. jūlijā pieņemēma Ministru kabinets, precizējot gan konkrētu grafēmu lietojumu, pārejot uz latīņu burtiem, gan nosakottajos, pārejot uz latīņu burtiem, precizēts konkrētu grafēmu lietojums un norādīti noteikumu ieviešanas termiņusi (Paegle 2008a).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 8. Tekstveide;
Saglabātie sēžu protokoli par laiku no 1933. līdz 1942. gadam (310.–544. protokols) daļāpar to, kas skar praktiskās valodniecības jautājumus, P. Kļaviņa apkopojumā 2001. gadā iznāca atsevišķā grāmatā (Atbildes 2001). Šie pProtokoli ļauj spriest, ka šīs sēdes pildīja gan ļoti nepieciešamo valodas kopšanas misiju (labojot presē regulāri sastopamās kļūdas un izteiksmes negludumus), gan arī atsevišķos gadījumos pavēra iespēju pēc nozaru speciālistu iniciatīvas pārrunāt arī terminoloģiska rakstura grūtības.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Diemžēl tākomisijas materiāli presē publicēti visai fragmentāri, tādēļ par tiem plašāk izteikties nav iespējams.
7.3. Neiederīgs vārds;
Institucionāla greizsirdība starp Maskavas un Ļeņingradas komisijām saglabājās visu to pastāvēšanas laiku līdz pat to darbības varmācīgai izbeigšanai 1937. gada beigās.
7.1. Liekvārdība;
Par galveno komisijas darba mērķi šai laikā tieka uzskatīta pareizrakstības vārdnīcas sagatavošana.
6.5. Izteicēja izveide;
Auškāps 1939. gada 23. janvārī aicināja viņu piedalīties valodnieku speciālistu komisijas darbā, lai dosniegtu atsauksmes par Pareizrakstības komisijā lemto un sagatavotu praktisku pareizrakstības vārdnīcu (Paegle 2008b). Šai komisijā vēl ietilpa E.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut gan Pareizrakstības komisijā un Latviešu valodas krātuvē turpinājās darbs pie pareizrakstības vārdnīcas, tomēr 1939. gada rudenī oficiālas tās sēdes nenotieka. Īsta gandarījuma nebijav, jo 1939. gada noteikumi tikai daļēji spēja risināt ar 1938. gada atzinumiem radītās problēmas un pretrunas.
6.5. Izteicēja izveide;
Jau pašā komisijas nosaukumā ir paplašinātas komisijas funkcijas, nosakot, ka tā paredzēta „lietojamās pareizrakstības noteikšanai un dažādu valodas jautājumu kārtošanai” (Valdības Vēstnesis 1940).
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Ar Ministru kabineta 1940. gada 29. jūlija lēmumu pēc Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas (acīmredzot, pēc 1940. gada februārī atjauninātās komisijas) atzinieteikuma atcēla 1939. gada atzinumus patr latviešu pareizrakstību, un atjaunojot toa kārtību, kāda bija no 1922. līdz 1938. gadam (Brīvā Zeme 1940).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Var noprast, ka komisijas sastāvs vismaz 1940. gada vasarā nemainījās, bet to ex officio vadīja izglītības ministrs, proti, tad jau Pauls. Lejiņš.
2.2. Saīsinājuma izveide;