Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Centra uzdevums navir nevis par katru cenu sodīt pārkāpēju, bet gan novērtēt nodarījuma apjomu, iespējamās vai jau notikušās sekas, dot iespēju labot situāciju – noteiktā laikā uzlabot valsts valodas zināšanasprasmi vai veikt nepieciešamās izpārmaiņas rakstītā informācijā, bet sodīt tikai tad, ja nav iespējams panākt sadarbību vai nodarījums var būtiski negatīvi ietekmēt sabiedrību vai tajā notiekošos procesus. Un sākt ar uzņēmējdarbības vidi, jo ne reizi dzirdēts, ka Eiropas valstīs, kuru labklājības līmenim Latvija vēlētos līdzināties, kontrolējošā iestāde, konstatējot uzņēmumā pārkāpumu, norāda uz to, izskaidro, kas jādara, lai situāciju labotu, kā arī dod konkrētu termiņu tās novēršanai.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tālāk šādam uzņēmumam ir divi ceļi – vai nu noteiktajā laikā izlabot kļūdu, vai arī ignorēt kontrolējošās iestādes norādījumus, rēķinoties ar visnotaļ bargu sodu. Šāda pieeja ļauj uzņēmumiem mācīties no savām kļūdām, bet nopelnīto naudu investēt attīstībā, nevis samaksāt naudas sodu veidā valstijā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lai arī Latvijā beidzot ieviestu principu, par kuru ir runāts gandrīz ceturtdaļgadsimtu, valdības līmenī Valsts kancelejas vadībā tika izstrādātas vadlīnijas "Konsultē vispirms", kas ir nopietns solis ceļā uz tādu valsts pārvaldi, kuras būtu orientēta uz klientu.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par ilustrācijau iepriekš minētajai sodu politikai un centra virzībai uz mērķa sasniegšanu, vispirms konsultējot un tikai pēc tam sodot, var kalpot daži skaitļi, kas parāda administratīvi sodīto personu skaitu noteiktā laika periodā.
6.1. Saistāmība;
, par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā: 2011. gadā sodītas 583 personas; 2013. gadā – 568 personas; 2015. gadā – 479 personas; 2017. gadā – 259 personas.
5.2. Lieka pieturzīme;
Pēdējos gados vecākoie inspektoru veikto pārbaužu skaits ik gadu iri ik gadu veikuši vairāk parnekā 3000 pārbaužu.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Ik gadu tiek organizēta akcija "Latviešu valodai draudzīga vide", kuras laikā tiek noskaidroti un virzīti apbalvošanai svinīgā pasākumā tie apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības par valsts valodas lietojuma jomāu.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Akcijā iesaistās laureāpretendenti no visiem Latvijas reģioniem – Rīgas, Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi palielinās valsts valodas lietojuma vērtība un notiek arī sabiedrības tuvināšanās valsts pārvaldei, tostarp.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav populārs brīvprātīgais darbs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Šobrīd centra paspārnē darbojas vairāk nekā 30 sabiedriskie palīgi, kuru galvenais uzdevums ir vērtēt pilsētvidē un tāpat arī novados piedāvāto publisko informāciju, sarunu ceļā novērst iespējamās neatbilstības, un informēt centru par darba rezultātiem centru.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, LiepājāRēzeknē – valsts valodas lietošana joprojām ir problemātiska, jo tur vērojama krievu valodas pašpietiekamība.
8. Tekstveide;
Linda Lauze Mutvārdu teksts un tā elementu atveide rakstu formā Laikā, kad publiskajā telpā parādās aizvien vairāk parādās spontāniu, iepriekš nesagatavotiu tekstiu gan runas, gan rakstu formā, kļūst aktuāls jautājums par tekstu lingvistisko kvalitāti.
6.4. Vārdu secība;
Cilvēces evolūcijas gaitā valoda vispirms radās tās mutvārdu formā, rakstība izveidojās daudz vēlāk „vienlaikus ar pirmo valstisko veidojumu izcelsmi aptuveni pirms 4000 g. p. m. ē.” (Baltiņš, Druviete 2017, 181).
7.1. Liekvārdība;
Valoda sākotnēji ir pētīta un aprakstīta, balstoties uz rakstu valodas materiāliem. Šāda situācija bija līdz pat 20. gadsimtas. vidum, kad spontāni mutvārdu teksti pārsvarā tika ignorēti (Roberts, Street 1997, 168; Spolsky 1998, 16).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tas ir svarīgi, lai valodas lietotājiem būtu priekšstats par mutvārdu un rakstveida teksta kopīgajām un atšķirīgajām pazīmēm un lai sabiedrībā novērstu iespējamo stereotipu, ka mutvārdu teksta kvalitātei ir piemērojami tie paši kritēriji, kurias rakstveida tekstam.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tikai fonētikā var teikt, ka valodas skaņas runā rakstos grafiski apzīmē burti, betturpretim leksikā lieto vārdus, morfoloģijā – vārdformas, sintaksē ir vieni un tie paši teikuma modeļi, kurus izmanto konkrētu izteikumu veidošanai gan runātā, gan rakstītā tekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr ir jāņem vērā, ka valodas līdzekļu inventārā ir vispārlietojamā daļa un specifiskā daļa, kuras ir vairāk raksturīga vienai vai otrai valodas izpausmes formai un tādējādi saistīta arī ar lietojuma biežumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī datorlingvistika strauji attīstās un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas mājaslapā www.korpuss.lv var pārliecināties, ka ir izveidoti latviešu valodas runas korpusi, piemēram, LaRKo (2014, 8 stundas) un Latviešu valodas runas atpazīšanas korpuss (2013, 100 stundas), latviešu valodniecībā vēl nav veikts valodas korpusā balstīts runātās un rakstītās valodas salīdzinājums.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Angļu valodā ir analizētas atšķirības, kas parādās sarunā, daiļliteratūrā, ziņās un akadēmiskajā darbā, un ir konstatēts, ka, piemēram, sarunā aci pret aci kā interaktīvā mutvārdu tekstā, kurā tās dalībnieki daudz runā par sevi un viens par otru, ir raksturīgs biežs pirmās un otrās personas vietniekvārdu lietojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par to liecina arī sintaktiskās īpatnības – izteikumā reducēt jeb neminēt vārdos tos teikuma locekļus, kurus klausītājs var uztvert kā pašus par sevi saprotamus no tipiskas runas situācijas, redzamajiem priekšmetiem, kopīgajām zināšanām, žestiem, mīmikas un citiem ekstralingvistiskiem faktoriem vai konteksta.
7.1. Liekvārdība;