Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Latvijas vietvārdu vārdnīcā (Lvv III) reģistrēts arī Parīzes ceļš Trapenē 1961 un Parīzes kruogs Elejā (Pl II 405), (kas fiksēts jau 1892. g.)adā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Pēc tagadējiem ģeogrāfu datiem ir zināmas divas viensētas: Parīze – Gulbenes novada Tirzas pagastā un daudzskaitļa formā lietojamais vietvārds Parīzes – Amatas novada Skujenes pagastā Ģ(Ģ).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tās nosaukums saistāms ar Napoleona armiju, kad 1812. g.ada karagājienā uz Krieviju te apmetušies franču zaldāti.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Romas irun Venēcijas vārdus ir pārmantojušas govju fermas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par Romu ir lasāmi šādi žurnālistu iespaidi 2021. gada pavasarī: “„Roma dubļaina ceļa malā šķiet tumša un klusa, it kā visi romieši būtu devušies atvaļinājumā.” (Kanepone 2021, 34) Itālijas mājas šobrīd vairs nav apdzīvotas un ir uz sabrukšanas robežas.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr kopumā, atskatoties pagātnē, Romas vārds Latvijā ir bijis piešķirts vismaz 23 objektiem (Lvv VI 498–499): Ruõma – jaunsaimniecība Braslavā (1957) (mūsdienās lietojama daudzskaitļa formā – Romas Ģ(Ģ)), zemniekmāja Burtniekos (E I 90) (mūsdienās pierakstīts tikai daudzskaitlī Ruõmas (1974), Romas Ģ(Ģ)), Ruoma – zemniekmāja Ērgļos p(p) (Roma (Ģ)), Ruõma †nespējnieku māja Jelgavā (jeb Vecã- Ruõma;, pie Vircavas ceļa) (1959), zemniekmāja Kauguros (E I 94) (māja celta jaunākā laikā un pašats saimniekas tāo nosauktacis pēc Itālijas Ruomas parauga p(p), Ruõmas (1977), Romas (Ģ)), Ruoma – zemniekmāja Ļaudonā (E I 20), Roma †viensēta Zaubē Ģ(Ģ), Ruoma – pļava Upesgrīvā (Krintu māju pļava) (1985); Ruõmas gŗava un Ruõmas kruogs Asītē (Pl IV 14) (grava pie Asītes skolas, “„tur arviên bij izrîkuôjumi” (1955, 1977), †kruogs pie Romas gravas (1955)), Ruõmas kalns Jaunpiebalgā (Leikaros) (1971), Ruõmas kruogs †kruogs Jelgavā (tur bijusi nespējnieku māja) (1959), acīmredzot tas pats objekts Ruõmas kruogus Svētē (E II 84, (Pl V 431), Rùomas pagrabs – †muižas pagrabs Koknesē (1961), Ruõmas smēde – †smēde un Ruõmas upīte Asītē (smēde pie Romas gravas;, upīte tek gar Asītes skolu) (1955).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mūsdienās Jelgavas novada Valgundes pagastā ir apdzīvota vieta Bulgārija Ģ(Ģ) un apvidus Bulgārija Vecumniekos Ģ(Ģ).
1. Tehniskais noformējums;
Par nosaukumu izcelsmi precīzu ziņu nav; tiek minēts iespējamais sakars ar krievu-–turku karu un zaldātiem, kas, atgriezušies no kaujām Bulgārijā un ieguvuši zemi.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Latgalē – Svariņu pagastā – ir zināms arī kalna nosaukums Balgoreja // Bulgārija (“„kalnā bijis augļu dārzs””) (VLK 2020, 31).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Vārds lielākoties saistāms ar poļu tautības iedzīvotājiem Ģ. N(Ģ). Latvijas vietvārdos nav svešs arī Krievijas vārds Latvijas vietvārdos: Krievija un Mazkrievija – tā dēvē māju grupas Misā (“„pirms Pirmā pasaules kara barons tur zemi sadalījis krievu zemniekiem”) 1949 (Lvv II 145, 1949).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vienīgais vēl lietojamtais ir meža nosaukums Krievzeme Vaivē (VLK 2020, 31).
4.2. Darbības vārds;
Tomēr ticamāk, ka Maskavas vārdu pirms 300 gaduiem, glābjoties no Pētera I vajāšanām, sev līdzi atveduši vecticībnieki. (Kanepone 2021, 36) J.
6.1. Saistāmība;
Endzelīna krājumos acīmredzot šis ciems minēts Naujenē (E II 171, (Lvv II 381).
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas vietvārdu vārdnīcā vēl minēti šādi toponīmi: Maskava // “„Muskau” – zemniekmāja Ķoņos (E I 95), Maskavas kruogs Koknesē (1958), Maskaveņa – krievu apdzīvots ciems Preiļos (E II 172), Maskaviņa – zemniekmāja Meņģelē (E I 51, (Lvv II 381). Šie vārdi galvenokārt saistāmsi ar krievu tautības iedzīvotājiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Visai plaši Latvijas teritorijā ir bijis izplatīts Ukrainas vārds – reģistrēti vismaz 12 objekti: Ukraina – apdzīvota vieta Drabešos (šeit dzīvojot iebraucēji) (1972), ciems Vīksnā (toponīmiskajā kartītē ir paskaidrojums, ka tur dzīvojot krievu tautības iedzīvotāji, kas arī devuši šio nosaukumu, jo tur esot auglīga zeme) (1963), Jaunā Ukraina – apdzīvota vieta Kosā (uz dzīvi te apmetušies iebraucēji) (1971), Ukraine – māja Šķilbēnos (1976).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Acīmredzot šī vietvārda izvēle Latvijā ir motivēta trejādi: 1) attiecīgā apvidū apmetušies citas tautības iedzīvotāji:; 2) laba, ražīga zeme:; 3) nomaļa, attāla vieta (Balode 1997, 69).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Krievijas pierobežā, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, ir Balkanu kalni.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī Dagdas novada Erzernieku pagastā ir kalns vārdā Balkans Ģ(Ģ).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Gadās arī pārceltie vietvārdi, kas ieceļojuši tepat, no kaimiņvalsts Lietuvas, piemēram: vairāki mājvārdi Šau͂ļi – Pilskalnē (Pl II 297), Rudbāržos (Pl I 55), Palan͂gas – muižas nosaukums Valtaiķos (Pl I 63), Palanga – pļavas vārds Skrundā (Pl I 159, (1976), Palangas valgums (sk. pārdomas par Palangas vārda iespējamām cilmes hipotēzēm Laumane 1996, 111,; Lvv III 81–82), Ņemane – Mēmeles upes paralēlnosaukums (Pl II 343) (sal.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Palestine – apdzīvota vieta Baltinavā (1974), Palestina – lauks un pļava Kārsavā (1963), Palestīna – pļava Auros (1959), Palestīna (agrāk Kaiķelis) – zemniekmāja Panemunē (informants ir sniedzis ziņas, ka “„visi īpašnieki esot bijuši ebreji”) (1949).
1. Tehniskais noformējums;