Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Tomēr jārēķinās, ka teksta saskaņošana nav paredzēta tā pārrakstīšanai un ka runātājam ir jāuzņemas atbildība par pateikto.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmkārt, privāti neoficiālajā saziņā īsziņās un e-pasta vēstulēs, kuraām var būt viens adresāts vai vairāki, piemēram, kādas lietotnes Whatsapp grupas dalībnieki, kurus vieno draudzība, līdzīgas intereses, ģimenes saites vai kuri pieder pie viena klases, darba, kora vai tamlīdzīga kolektīva.
6.1. Saistāmība;
Mutvārdu teksta elementi rakstos: – fonētikā, leksikā, morfoloģijā un sintaksē Sadarbībā ar Ilzi Auziņu Latviešu valodas aģentūrā ir tapis elektronisks mācību līdzeklis ar autentiskiem tekstiem „Dzīvā valoda” latviešu valodas apguvei.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram, biežu izsauksmes vārdau lietojumu var attiecināt gan uz morfoloģiju vārdšķiru aspektā, gan uz fonētiku, jo ar izsauksmes vārdu palīdzību var spilgtāk izteikt dažādas teksta autora emocijas un zināmā mērā kompensēt runas intonācijas trūkumu. Šo uzdevumu veic arī emocijzīmes.
6.1. Saistāmība;
Jau pirms desmit gadiem Liepājas Universitātes konferencē „Vārds un tā pētīšanas aspekti” Dites Liepas referātā tika minēti piemēri ar vienkāršrunas vārdiemu piemēri no laikraksta „Diena”, kas izraisīja akadēmiskās publikas reakciju – vai tiešām tie ir uzrakstīti baltmelns uz melnbalta lielākajā nacionālajā laikrakstā?! Pēc referāta sagatavotajā rakstā D. Liepa secina: „Lai gan slenga lietojums īpašos stilistiskos nolūkos plašsaziņas līdzekļu valodā pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis, tas ne vienmēr ir attaisnojams, vēl vairāk – autori, pārkāpjot lingvistiskos tabu, krietni ir pārspīlējuši.” (Liepa 2010, 145) Interneta žurnāls „Satori” risina jautājumu, kā pareizi rakstīt krievu valodas lamuvārdu – bļeģ vai bļaģ, jo šī vārda ortogrāfija ir kļuvusi aktuāla (Satori 2017).
6.4. Vārdu secība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pirmkārt, mutvārdu, īpaši sarunvalodas, tekstā tipiskais norādāmā vietniekvārda šitas, šitā izmantojums parādās arī tā atveidojumā rakstos.
7.1. Liekvārdība;
Tas ir konstatēts pat ierakstos sociālajā vietnē Twitter, kur rakstītājs kopš šīs vietnes rašanās brīža ir pieradināts pie koncentrēta izteiksmes veida ierobežotā ziīmju skaita dēļ – sākotnējais 140 zīmju skaits vienā tvītā 2017. gada novembrī tika palielināts līdz 280 zīmēm.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Par katru t. s. nepareizību nereti tiek runāts kā par atsevišķu faktu, nemeklējot tās cēloņus plašākā kontekstā.
1. Tehniskais noformējums;
Teikuma priekšmets nominatīvā, kur būtu jābūt ģenitīvam – jo īpaši runātā valodā –, sastopams arī saistījumā ar darbības vārdiem pietikt, nepietikt, nebūt, izsakot kaut kā neesamību, trūkumu, arī noliegumu, kā arī apstākļa vārdiem daudz, maz, vairāk, mazāk, diezgan, cik, tik, norādot uz daļu no veselā, piemēram: (2)a. Man nav nauda.
1. Tehniskais noformējums;
Nevaru apmeklēt ārstus. (www.nra.lv) (pareizi: nav naudas) b. [..] sapratu, ka man nepietiek laiks, ja ceļos septiņos.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmkārt, t. s. akadēmiskajā gramatikā – Dainas Nītiņas un Jura Grigorjeva zinātniskajā vadībā izstrādātajā „Latviešu valodas gramatikā” (2013, atk. izd. 2015) un Andras Kalnačas un Ilzes Lokmanes zinātniskajā gramatikā angļu valodā „Latvian Grammar” (2021).
1. Tehniskais noformējums;
Otrkārt, nekad visiem valodas lietotājiem nebūs vienas un tās pašas valodas kļūdas, te iespējama liela atšķirība atkarībā no ģimenes tradīcijām, izcelšanās, izglītības, draugu loka, darba vides u. c. faktoriem, tāpēc vispārinājumi ne vienmēr ir iespējami.
1. Tehniskais noformējums;
Ko tas nozīmē? (LVK2018) b. [..] dārzā dobēs griezdamies aug gurķi, siltumnīcās sārtojas tomāti un paprika. (LVK2018) Tātad, neraugoties uz valodas kļūdas izplatību, ikvienas valodas leksiskā, fonētiskā un gramatiskā sistēma tomēr neļauj jebkuru šādu gadījumu pašsaprotami uzskatīt par normētas valodas faktu, t. T.i., te labi redzams tas, ka valoda var būt pati savs normu avots.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tā, piemēram, kāda iespiedpakapojumu uzņēmuma mājas lapā lasām: (8)Var atsūtīt failus, info, kas jādrukā, cik daudz – nākiet pie mums, uz vietas var apmaksāt un saņemt izdrukas.
3. Vārddarināšana;
Vienlaikus mūsdienu latviešu valodā vairs nav iespējams izvirzīt kā normu 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem pavēles izteiksmes galotni -ait(ies) tādēļ, ka tā novecošanās dēļ ieguvusi stilistisku nokrāsu (sk., piemēram, Paegle 2003, 121; Nītiņa, Grigorjevs 2013, 492), jo saistās ar senlaicīgu, neikdienišķu (11a), dažkārt arī ironisku izteiksmi (11b); neitrālos tekstos minētā galotne vairs nav atrodama. (11)a. Bet sakait: vai grūtāk atteikties no trešdaļas pazaudētu vai divi trešdaļām atrastu debesu?
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt priekš lietojums nolūka nozīmē tieši rakstu valodā, t. sk. daiļliteratūrā, sastopams līdz pat 20. gs. pirmajai pusei (Nītiņa 1978, 159).
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīns ([1928]1980, 30–31) aicina nelietot konstrukcijas ar priekš, izsakot nolūku: „Ka priekš nav jālietā tur, kur var izteikties ar vienkāršu datīvu, to nu gan daudzi jau ir iegaumējuši, bet tomēr arī tagad vēl bieži var sastapt, piem.ēram, šādus savienojumus: meklē dalībnieku priekš ādu fabrikas” (pareizi: ādu fabrikai) [..]. Kur datīva nav, var citādi izlīdzēties un, piem.ēram, teikumu nazis tam vajadzīgs tikai priekš kaušanās pārlabot par nazis tam vajadzīgs tikai, ko kauties.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par nolūka nozīmi runāts netieši tikai kā par izņēmumu atsevišķos gadījumos: „ [..] kur locījuma forma viena pati var radīt pārpratumus, dažkārt sastop priekš lietotu kopā ar atkarīgo vārdu arī ar nozīmi, kam par labu notiek darbība, piem.ēram, Priekš paša bērniem tev tik daudz pacietības nebij.” Tātad priekš nolūka nozīmē teikumā būtu iespējams, vienīgi vairoties no divām blakus esošām datīva formām.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Pirmā ir laika nozīme, kam ir norāde novec., tāda pati norāde ir arī piektajai, t. i., vietas nozīmei.
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, otrā nozīme ‘norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts’ (Nopirkt grāmatu priekš abiem.), trešā nozīme ‘norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts’ (Sagādāt produktus priekš pusdienām.).
2.1. Vārdu pareizrakstība;