|
Periodikā vārds visintensīvāk lietots 1940.–1941. g 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Varam atcerēties, ka šo vārdu piecdesmito gadu sākumā tika mēģināts ieviest arī skolas dzīvē: papildus teicamniekiem, kas mācījās tikai uz piecniekiem, tika slavēti trieciennieki, kam liecībās nebija sliktākas atzīmes par četrinieku (protams, piecballu sistēmā).
6.5. Izteicēja izveide; |
|
No Biežuma vārdnīcas datiem varam gūt priekšstatu par laikmetam raksturīgiem vārdiem vispārinātā statistiski skaitliskā skatījumā, savukārt šo vārdu lietošana konkrētā tekstā spilgti atklājas, ieskatoties kādā senākā laikraksta numurā. Šoreiz paraugam izvēlēts 1957. gada 1. novembra „Cīņas” numurs.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Tātad ģenitīv 2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana; |
|
Sava vieta tekstveidē ir arī citiem ideoloģiski un politiski pozitīvi vai negatīvi marķētiem vārdiem: aktīvs (lietvārds), atbruņošanās, bezpartejisks (6), biedrs (5), boļševiki (3), kadri (par cilvēkiem; 4), komisārs, komjaunietis (2), partizaņi ( 1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Piemēri ar padomju- jau tika minēti; laikmetam raksturīgās vārdkopas palaikam it kā tikai nosauc faktus, reālijas (ka 2.2. Saīsinājuma izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Tomēr lietotas arī daudzas vārdkopas, kas ietver sevī spilgtāk izteiktu pozitīvo vērtējumu: Lielais Oktobris (2), bezpartejiskie aktīvisti, boļševiku propaganda, darbaļaužu mītiņš, darbaļaužu streiku cīņa, darba sardze, ģeniāls domātājs un ģeniālas domas (tas, protams, par Ļeņinu; par viņu arī lielais vadonis un lielais proletariāta vadonis, revolūcijas ģeniālais vadonis), komunisma celtniecība, lielais proletariāta dzejnieks (tas par Vladimiru Majakovski), mieru mīlošās tautas, mūsu Dzimtene (2; tā, protams, ir Padomju Savienība), proletariāta diktatūra, sociālistiskā nometne, sociālistiskā sacensība, tautas īpašums, tautu draudzība, svinīgi atzīmēt un sviests virs gada plāna.
9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Savukārt savdabīgu it kā kopsavilkumu atrodam divas dienas agrāk (30.10.1957.) iznākušajā „Padomju Jaunatnes” numurā, kurā vienam no publicētajiem materiāliem dots virsraksts 1. Tehniskais noformējums; |
|
Tika pārlūkots viens reģiona laikraksta (kādreizējā Dobeles rajona laikraksta) „Zemgale” numurs (14.08.2015.); šāda tipa izdevuma izvēli noteica fakts, ka reģiona laikraksti vairāk uzmanības velta samērā ikdienišķām un sadzīviskām tēmām, gandrīz nemaz nerakst 1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; |
|
Tomēr laikraksta „Zemgale” vienā numurā pamanāmi vairāk nekā desmit vārdi, kuru lietojuma vēsture latviešu valodā vēl nav īpaši sena.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Pieci no šiem vārdiem saistīti ar informācijas tehnoloģiju, resp., ar datoru izmantošanu, tie ir īpašības vārdi digitāls, interaktīvs, kā arī lietvārdi internets, datorprasmes, aplikācija ( 1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; |
|
Redzam, ka no latviešiem pirmie par šo reāliju uzzinājuši Austrālijā dzīvojošie: „Austrālijas Latvietis 1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Joensū romāna fragmenta tulkojumā ( 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; |
|
ASV ir simtiem pilsētu, kas savus nosaukumus aizņēmušās no tā saucamās 1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība; |
|
Amerikas Savienoto Valstu teritorijā ir arī Jaunberlīne (New Berlin, Teksasā), Ņūorleāna (New Orleans, Luiziānā), Roma un Neapole (Rome, Naples, Teksasā) u. 1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
|
Citviet šie toponīmi saistīti ar kādu nostāstu 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; |
|
Raksta uzdevums – analizēt Latvijā fiksētos eksotiskos aizguvumus (nejaukt ar terminu eksonīmi), to biežumu, izplatību un salīdzināt ar materiālu, kas pierakstīt 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Daudzi no vietējiem mikrotoponīmiem, pēdējos gados arī oikonīmiem (apdzīvotu vietu vārdiem, arī mājvārdiem) 5.2. Lieka pieturzīme; |
|
Eiropas vietvārdi Latvijā Neapšaubāmi, visbiežāk ir sastopami 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; |
|
Visai iecienīts ir Parīzes vārds Latvijas vietvārdos: Parīzes // Parīsi – zemniekmāja Sērmūkšos (E I 29), Parīze – zemniekmāja Jērcēnos (1960), Parīze – māja un pagastdaļa Gaujienā (barons Vulfs mežsargu mājas nosaucis Eiropas pilsētu vārdos – šeit ir arī Londona un Vīne) (1961), Pariža – sādža Jasmuižā 1. Tehniskais noformējums; |