Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Bendiks. Šīs komisijas darba rezultātā 1957. gada maijā presē tika publicēts pareizrakstības grozījumu projekts, uzpar kuru tika gaidītas atsauksmes un precizējumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Bendiks) (Priekšvārds 1958). Šī svešvārdu vārdnīca nākca klajā 1958. gada vidū.
6.5. Izteicēja izveide;
Bendika vadībā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidijs apstiprināja 1966. gadā, taiun tā turpinotāja darboties Valodas un literatūras institūta paspārnē (Literatūra un Māksla 1966).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas politikas īstenošanai tika izveidota jauna struktūra – Valsts valodas centrs (VVC).
7.1. Liekvārdība;
Kopš 1993. gada centrs ir valsts pārvaldes iestāde Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas,. Tas īstenojot valsts politiku, kā arī uzraugota un kontrolējot normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas jautājumos, nodrošina latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību (Ppieejams: http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/par/par.html S, skatīts 20.10.2015.).
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
No 2001. gada 29. janvāra Valsts valodas centrs pārietgāja Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā (Ministru kabineta rīkojums Nr. 57), bet no 2005. gada (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 202) – Tieslietu ministrijas pakļautībā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Pēc neatkarības atjaunošanas valstī tika dibināti daudzi jauni uzņēmumi, institūcijas, tika atjaunoti un pārveidoti vietvārdi, valsts valodā irbija jāraksta valsts pilsoņu un nepilsoņu personas dati un tie jāidentificē, bieži vien sakarā ar zemes un citu īpašumu atgūšanu tika pārskatīta nozaru terminoloģija, dzīvē ienāca daudz jaunu jēdzienu, kuriem bija nepieciešami nosaukumi.
4.2. Darbības vārds;
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīva materiālu VVC vēsturiska izziņa (LNA LVA 2705. fonds, 1. apraksts, 1. lieta, 3. un 4. lapa–4) liecina, ka ar LR Tieslietu ministrijas 1994. gada 15. jūnija pavēli Nr. 1-1/11 tika apstiprināta Valsts valodas centra izveidotā Latviešu valodas ekspertu komisija.
1. Tehniskais noformējums;
Komisijas galvenie uzdevumi ir: regulāri izvērtēt literārās valodas kodificēto (normatīvos dokumentos un izdevumos ietverto) normu atbilstību valsts valodas likumībām, izskatīt un novērtēt priekšlikumus par kodificēto normu maiņu; izstrādāt un apstiprināt valodas praksei nepieciešamos normatīvos dokumentus; dot atzinumus par valsts institūciju likumu un lēmumu projektiem, kas skar Komisijas kompetenci; organizēt lingvistiskus un sociolingvistiskus pētījumus par latviešu valodas normu atbilstību valodas praksei (Turpat, 3., 4. lapa)–4). Latviešu valodas ekspertu komisijā irbija priekšsēdētājs, tā vietnieks, sekretārs un 18 komisijas locekļi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Komisija tika veidota visai plaša, tajā tika iekļauti valodas speciālisti no dažādām struktūrām – Latviešu valodas institūta, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes (toreiz Liepājas Pedagoģiskās augstskolas), Izglītības ministrijas u. c., tie bija dažādu paaudžu un specialitāšu valodnieki, kā arī tulkotāji un valodu pratēji.
1. Tehniskais noformējums;
Tajos var lasīt, ka komisija apspriedusi Valsts valodas likumu, gatavojusi atzinumu Latvijas Republikas Cilvēktiesību komisijai „Par uzvārda, vārda rakstību” (tajā atspoguļojas arī vēsturiskā situācija un cilvēku emocijas, jo starp citiem lēmumiem atzīts, ka „Personvārdu rakstība atbilstoši latviešu valodas pareizrakstībai nav uzskatāma par cilvēktiesību pārkāpumu”) (LNA LVA 2705. fonda 1. apraksta 8. lieta, 92. lapa), apspriests arī likums „Par uzvārda, vārda un tautības maiņu” (Turpat, 109. lapa).
1. Tehniskais noformējums;
Līdzās „Vārdu un uzvārdu rakstības pamatprincipiem”, „Noteikumiem par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos” apspriests atsevišķu vārdu lietojums, piemēram, vispārējs un vispārīgs lietojums, un norādīts, ka nosaukumā „IZM Vispārējās vidējās izglītības departaments” vārds vispārējais jāaizstāj ar vispārīgs (Turpat, 122.–123. lapa.).
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Papildus piedalījušies pieaicinātie valodnieki: L. Balode (par lietuviešu personvārdiem), T. Karma (par igauņu personvārdiem), A. Stafecka (par latgaliešu personvārdiem). (LNA LVA 2705 . fonds, 1. apraksts 8. lieta, 60. lapa). Šajos gados sākusies (un joprojām, īpaši strīdīgos gadījumos, turpinās) principiāla diskusija par lielo sākumburtu lietošanu nosaukumos, proti, daļa ekspertu uzskata, ka lielo sākumburtu lietošanā vairākvārdu nosaukumos ieviešams formāls princips: nākamais vārds pēc īpašvārda (vairākvārdu nosaukumos) vienmēr rakstāms ar lielo sākumburtu.
1. Tehniskais noformējums;
Veiktais darbs 90. gadu nogalē vainagojās ar gala rezultātu: 1998. gadā tieka izdoti norādījumi „Īpašvārdu rakstība”, savukārt personvārdu locīšanas un atveides noteikumi apkopoti izdevumā „Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā” (1998, 1999).
6.5. Izteicēja izveide;
Ekspertu komisija darbojas atbilstoši Valsts valodas likuma 23. panta 3. daļai, un tai ir savs nolikums.
1. Tehniskais noformējums;
Komisijā tika iekļauti 22 dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kā arī kultūras, zinātnes un izglītības speciālisti.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Sēžu protokoli liecina, ka tajās spriests par atsevišķu vārdu lietošanu un pareizrakstību, piemēram, grifs vai greifs, regula vai rēgula, advents vai advente, dēmons vai demons u. c. (Turpat, 36.a un 37.lapaa, 37; pasvītroti atbalstītie vārdu rakstības varianti).
1. Tehniskais noformējums;
Izvilkumi no šiem protokoliem apliecina, ka diskutēts par līdzskaņu miju vārdos finanšu un finansu; lielo sākumburtu lietojumu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku nosaukumā u. c. (Turpat, 20.–21. lapa).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Bieži vien pie iepriekš izrunātajiem jautājumiem speciālisti ir atgriezāušies, tos precizējauši, papildinājauši.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Viņa šajā amatā irbija divus gadus.
6.5. Izteicēja izveide;