Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Valsts valodas komisijas iebildumi bija skarbi un pamatoti, bet diemžēl kļūdainais viedoklis tika tiražēts daudz plašāk, nekā tā atspēkojums.
5.2. Lieka pieturzīme;
Ja rektora amatā ieceļ ārvalsts pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.” (Likumprojekts 2020). Valodas prasmes un tulka pakalpojumu izmantošanas vienādošana rektora – amatpersonas, kas pārstāv augstskolu attiecībās ar valsti un sabiedrību, – darbā ir teorētisks nonsenss un praktiski neīstenojams modelis.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Protestu pret to izteica 487 radošās un akadēmiskās inteliģences pārstāvjui, norādot uz šādas rīcības sekām (Vēstule 2020).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Vai valsts valodas monopols var būt nevēlams? 2020. gada 3. septembrī Saeima nodeva atbildīgajai komisijai izskatīšanai deputātu grupas priekšlikumu veikt grozījumus „Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, nosakot, ka “: „Priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā”.” (Grozījums 2020) Valodas politikas kontekstā šāds rosinājums būtu atbalstāms.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Priekšlikums būtu vēl viens solis, laikas nostiprinātu mūsu valsts pamatus un Satversmē noteikto valsts valodu.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Citās valodās veidotajos plašsaziņas līdzekļos joprojām būtu materiāli attiecīgajā valodā, jo tie pildīveiktu savu vidutāja jeb medija funkciju.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nedrīkst ignorēt to simbolisko lomu, ko valsts amatpersona pildaveic ar savu valodas lietojumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Bīstama ir beidzamajā laikā pastāvošā tendence uzskatīt, ka latviešu valodas pozīcijas ir pilnībā nostabilizējušās un ka stingra nostāja attiecībā uz latviešu valodas lietošanu būtu diskriminējoša, netaisnīga vai rusofobiska.
4.3. Īpašības vārds;
Nozīmīga diskusija ar moto “„Latviešu valoda pašu iztapības gūstā” lasāma žurnālā “„Domuzīme”.
1. Tehniskais noformējums;
Kā norāda ilggadējā Valsts valodas centra direktore Dzintra Hirša, “„uzbrukumi latviešu valodai pašlaik notiek it kā humānu un ekonomisku apsvērumu dēļ, bet tam pamatā ir mērķtiecīgi centieni vājināt valsts valodu, Latvijas vēstures nezināšana, liberālisms bez robežām, kas balstās uz monopolu interesēm pakļaut visu naudas plūsmai un nodrošina lielajās valodās standartizētu darbaspēku.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijai vienmēr būs jācīnās par savas valodas eksistenci” (Hirša 2017:, 61).
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr iespējams, ka, valodas pratēju īpatsvara pieaugumu turpinot uzskatīt par galveno Valsts valodas likuma un sabiedrības integrācijas programmu izpildes rādītāju, mēs jau dzīvojam aizvakardienā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Maija Kūle norāda, ka “..„[..] vērtības ir kultūrvēsturiski noteiktas, objektīvas, jo ir saattiecināmas ar noteiktu laikmeta ievirzi, tās tiek apzīmētas ar sabiedriskajā domā saprotamiem jēdzieniem, tās rezonē ar kultūrvēsturisko paradigmu un atainojas nacionālajā identitātē” (Kūle, 2018:, 394).
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienu plānošanas reģionu (skat. E-LPR), tūrisma reģionu, vēlēšanu apgabalu, tiesu apgabalu daļas šajā apvidū vairs neatbilst gadsimtiem (līdz Otrā pasaules kara beigām) pastāvējušo vēsturisko areālu robežām: piemēram., Zemgales reģionā ir iekļauta Krustpils, Mežāre, Vīpe un Atašiene, bet Vidzemes reģionā – Murmastiene un Varakļāni.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Patiesībā šie pagasti, kā arī dažu citu pagastu daļas ilgu vēstures posmu piederēja Latgalei, arī dialektā runājošo cilvēku apziņā šie apvidi (izņemot Krustpili, Mežāri un Vīpi) arvienjoprojām ir latgaliski.
7.3. Neiederīgs vārds;
Turpretī kā bijušā Daugavpils rajona sastāvdaļa mūsdienu Latgalei pievienota Subate, Eglaine, Ilūkste, Kalkūne, Demene un citas Daugavas kreisā krasta vietteritorijas, kas pēc vēsturiskās teritoriālās piederības ir sēliskas (jeb zemgaliskas, vai, visvecākās paaudzes pārstāvju vārdiem sakot, kursiskas).
7.3. Neiederīgs vārds;
Saskaņā ar grāmatas „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti” dotumiem (VAPDR: 2. pielikums, 1403. tabula), piemēram., Eglaines apkaimē dažādā pakāpēlīmenī latgaliski protot 19 %, par latgalieti sevi pilnībā uzskatot gandrīz 18 % respondentu (sal. 2103. tabulu), Demenē, kur latviešu reāli ir 15 %, latgaliešu valodu zinprotot 26 %, bet par latgalieti sevi droši uzskatot 5 % aptaujāto. Šie skaitļi, ja tie tik tiešām balstīti uz vietējo, nevis atbraucēju atbildēm, pat pieļaujot diezgan nosacītu statistisko ticamību, ļauj saskatīt tendenci – līdz ar administratīvo robežu pārbīdi noteiktā apvidū atsevišķu cilvēku reģionālās identitātes maiņa ir iespējama dažu paaudžu laikā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Taču drīz vien noskaidrojās, ka šo ieceri pilnībā īstenot neizdosies: dialekta lietojuma sfēra ir stipri sašaurinājusies, un dažos apvidos savdabīga negatīvā izdzīvošanas „kritiskā masa” neatgriezeniski pārsniegta – bērni un bieži vien viņu vecāki izloksni nav mantojuši, to prot un tajā runā vien pašas vecākās paaudzes pārstāvji.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Dialekta pirmsnāves stāvoklis īpaši spilgti ir pamanāms sēliskajā pusē Vidzemē (Mētrienas429, Saikavas424, Meirānu421, Lubānas417, Dzelzavas409, Adulienas408 un Tirzas399 izloksnē u. c.), arī Vidzemes latgalisko izlokšņu areālā (Vecgulbenē401, Jaungulbenē410, Galgauskā400, Lizumā397,), kur pēc ilgiem meklējumiem starp vecākiem cilvēkiem, kas dzimuši pirms 20. gadsimta trīsdesmitajiem30. gadiem, atrasti tikai daži vecā dialekta runātāji.
1. Tehniskais noformējums;