Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Vēl 21. gadsimta pašā sākumā līdz ar Web 2.0 ieviešanos jauno tehnoloģiju cienītāju aprindās virmoja utopiskas alkas pēc jauna veida sabiedrības, ko raksturos masveidīgas pilsoniskās iniciatīvas un kolektīvas rūpes.
4.1. Lietvārds;
Karla fon Klauzevica (Carl Philipp Gottlieb von Clausewitz) vārdiem, karš esot vien politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem – runāšanu nomaina kaušanās.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Ja ikdienas politikā valodas ietekme ir vāji redzama – un tieši tas taču ir labas politikas uzdevums, proti, valodu izpārmainīt klusām, bet tās varu padarīt iespaidīgu –, karā valodas lietojums nereti kļūst eksaltēts.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viņš parāda, kā īsā laikā tādi vārdi kā “uzvilkt”, “fanātisms”, “organisks”, “mūžīgs” un daudzi citi ieguvauši specifisku nozīmes nokrāsu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Aizgājušā gadu simteņa deviņdesmito gadu grāvējfilma „Rembo” (Rambo), ļaužu prātos, visticamāk, ir iegūlusi visupirms ar Silvestra Stalones tēlotā supervaroņa neticamajām cīņām un mūždien puskailo muskuļoto torsu, tomēr tā ir arī sava laika un ideoloģisko cīņu liecība.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Filmas „Rembo III” darbība norisinās PSRS un Afganistānas karā, kur pret Ppadomju armiju varonīgi cīnās Rembo kopā ar afgāņu kaujiniekiem, bet filmas beigās lasāms īpašs veltījums, kur uzslavē “„galanto afgāņu tautu”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tolaik uz rietumiem no dzelzs priekškara visiem bija skaidrs, ka afgāņu partizāni ir “„brīvības cīnītāji”.
1. Tehniskais noformējums;
Tas mainījās – 2001. gada 11. septembrī galantajai afgāņu tautai nudien nepaveicās, jo Saūda Arābijas pilsonis, dzīvojot viņu zemē, bija noorganizējis iespaidīgāko teroraktu pēdējā laikanesenā vēsturē.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pavisam ātri amerikāņiem nācās atskārst, ka Rembo bijair velti pūlējies, un pat nācās pārrakstīt valodu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Izsakoties teorētiski, kad realitāte tiek pārdēvēta, tā patiešām izmainās.
3. Vārddarināšana;
Lielākoties plašsaziņas līdzekļos pirms vārdkopas “Islāma valsts” pievienoja “tā dēvētā” vai “pašpasludinātā”, tādējādi norādot uz organizācijas nosaukuma neleģitimitāti. (Kūlis 2018, 28–30). Tam bija arī militāra rakstura nozīme, jo pret teroristu grupējumu drīkst cīnīties citādi nekā pret valsti.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Islāma vēstures pētnieks Hjū Kenedijs (Hugh Kennedy) atgādina, ka “„nepastāv vispārpieņemts tiesisks priekšstats par to, kas ir kalifāta likumības nosacījumi,”, un līdz ar to principā varētu secināt, ka “„Bagdādī pretenzijas ipso facto nav nelikumīgas – pastāv vesela plejāde ar precedentiem” (Kennedy 2016, 321).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Diskusijas par un ap Islāma valsts nosaukumu bija spilgts piemērs, kas raksturo vārdu nozīmīgumu – šajā gadījumā tie ietekmēja to, kā tiks vests karš, un, līdz ar to, kā, kad un kuras asinis tiks izlietas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tie pasaka, kur tām lodēm lidot.
7.1. Liekvārdība;
Atšķirībā no kara, par kura ideoloģizāciju retai kāds šaubās, zinātne šķiet kā viena no retajām cilvēciskās darbības formām, kur valda taisnīgums un objektivitāte.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkurss ir atblāzma no konkrētas filoszofiskas un valodiskas nostājas, kas nemaz ne tik sen bija pavisam citāda.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Filoszofs Martiīns Heidegers (Martin Heidegger), aprakstot jaunlaiku (ap 16.–17. gs.) zinātnes pašizpratnes tapšanu, runā par to, ka “„zinātne kļūst par pētījumu, pateicoties projektam un nodrošinot to pasākuma izpildes stingrībā.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Visupirms jau jēdziens “projekts”, kā arī tā darbības termiņš – trīs gadi – norāda, ka izziņa principā ir pabeidzama, tai ir kaut kāds sākums un gals, bet beigās top produkts – zināšanas, ko var kraut kaudzītē gluži kā dēļus gaterī vai konservu bundžas zivju rūpnīcā. Šādā nozīmē profesionāls zinātnieks ir kaut kas pavisam cits nekā viedais vīrs vai sieva, vispārīgi izglītots gudrais, tostarp studia humanitatis humānists.
5.2. Lieka pieturzīme;
Piemēram, nosacījums, ka jāapraksta “R„rezultātu sociāli ekonomiskā ietekme un publicitāte”, paredz, ka zināšanas ir nevis ir pašvērtīgas, bet gan tām piemīt specifisks pielieizmantojums.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja sociāli ekonomiskā ietekme nav pamatota, tad pieteikuma vērtētāji var norādīt, ka projekts nav pilnvērtīgs, bet tādā gadījumā arī piedāvātās zināšanas tiek noraidītas kā nepietiekami labas, citiem vārdiem, kā “„nezinātniskas”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;