Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Tas apliecina semantiskā apraksta komplicētību, šajā gadījumā kontekstuālās nozīmes lomu, kas izpaužas, adverbpstākļa vārdu kombinējot ar īpašības vārdu, kam ir noteiktā galotne.
7.3. Neiederīgs vārds;
Interesanti, ka elektroniskajā vidē parādās vēl divi latviešu valodai samērā neparasti rakstības veidi, kuri hipotētiski varētu nozīmēt arī nedaudz atšķirīgu izrunu: ar –-ht- un ar –-cht- saknes izskaņā (sal. vācu –-cht-), piem., rihtīgs trilleris, richtīgs jaunības maksimālisms.
1. Tehniskais noformējums;
Jāpiezīmē, ka formasvarianti ar –-cht- ir skaita ziņa vismazāk pārstāvētasi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bez jau minētajām saknes līdzskaņu variācijām parādās arī vārds bez galotņu formanes riktīg. Piemēram, riktīg labs, riktīg lielas pannas, riktīg garlaicīgi, un tikai reizēm bezgalotņu formašis variants parādās ar apostrofu, piem. riktīg’ cepī, riktīg’ jaukās dienas.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atsevišķos gadījumos var runāt par lietojumu noteiktā reģionā, piem., Ziemeļkurzemē, uz ko norāda galotņu trūkums arī pārējās vārda formās un konteksts, taču tādu gadījumu nav daudz.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vai veidojas jaunas sarunvalodas formavariants ar nozīmi ‘tiešām;, ļoti’?
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ernstsones un L. Tidriķes veidotajā jauniešu leksikas sarakstā ir arī dubultformaojums biki-biki ‘mazliet, nedaudz’ un bišķi, bišku ar tādu pašu nozīmi (Ernstsone, Tidriķe 2006, 134-135).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Elektroniskajā vidē atrodamās formasie varianti, kas gandrīz sakrīt ar iespieddarbos nosauktajāiem, liecina par šā adverba plašo izplatību sarunvalodā, kā arī par radošumu vārddarināšanas procesā, kas pelna plašāku izpēti.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vācu formas oriģinālvariants un tā latviskojums vērojams arī Baltijas vāciskā nosaukuma Baltikum lietojumā.
7.1. Liekvārdība;
Tā, piemēram., paralēli vienskaitļa ģenitīva formai (SIA „Hanzas vīna galerija”) ir lietots nosaukums ar nominatīvu (SIA „Hanza koki”).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vāciskā formaais variants Hanse UR ir reģistrētas 7 reizes, un vācu valoda dominē parasti visā vārdkopā.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Par vācu valodas lomu reģionālās identitātes veidošanā. Vācu valoda ir bijusi nozīmīga vēsturiskā kontaktvaloda ne tikai Baltijā (galvenokārt Latvijā un Igaunijā), bet daudz plašākā Ziemeļeiropas reģionā.
5.2. Lieka pieturzīme;
Virkne kopīgu vārdu saista Ziemeļeiropas valodas arī ar latviešu valodu. Šis kopīgais slānis, kas sakņojas kopīgā pagātnē, jau vairākkārt ir saistījis valodnieku uzmanību. 1981. gadā tika publicēta Roberta Hinderlinga (Robert Hinderling) monogrāfija „Die deutsch-estnischen Lehnwortbeziehungen im Rahmen einer europäischen Lehnwortgeographie”, kurā tās autors pievēršas vācu aizguvumiem igauņu valodā sastatījumā ar atbilsmēm latviešu un skandināvu valodās.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Hinderlings (Hinderling) uzsver vācu valodas biežo starpnieklomu, veicinot aizguvumu ienākšanu arī no tai rietumos esošajām vai Vidusjūras baseina valstu kultūrām, tādējādi pievēršot uzmanību kultūru ietekmes ceļiem.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Interesants mūsu gadījumā ir secinājums, ka „valodu Eiropas” („Spracheuropa”) izpratnei nepieciešams pievērsties tās tālākajiem reģioniem, jo tur koncentrējas valodas elementi, kuru ceļš vedis caur dažādām valodām un kultūrām (Hinderlings 1981, 210-–216).
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu lasītājam varētu būt vērtīgs šajā krājumā publicētais Raimo Rāga (Raimo Raag) pārskats par valodu kontaktiem starp igauņu, somu, lejasvācu/augšvācu un Igaunijas zviedru valodu (Raag 1997, 317-–346).
1. Tehniskais noformējums;
Droši vien ne visi uzreiz iedomāsies, ka populārākbiežāk lietoto vārdu saraksta augšgalā ir palīgvārdi, kam seko visbiežāk lietotie vietniekvārdi. Šajā raksta lasītājiem tiek piedāvāā sniegts ieskats jaunizveidotajā Līdzsvarotajā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusā (LVK2018 (beta)) – simt biežāk lietoto vārdu saraksts un daži novērojumi par to.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
LVK2018 (beta) ir apmēram 10 miljonu vārdlietojumu liels vispārīgs, reprezentatīvs tekstu korpuss, kas izstrādāts LUatvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā (MIL) un publicēts 2018. gadā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pēc uzbūves principiem LVK2018 (beta) līdzinās tekstu korpusa 2013. gada versijai LVK 2013 (Levāne-Petrova 2012), bet šis ir vairāk nekā divas reizes lielāks, arī morfoloģiskais marķētājs ir uzlabpilnveidots (Paikens 2016).
7.3. Neiederīgs vārds;
Līdzsvarotajam tekstu korpusam ir vairākas daļas, kurās iekļauti dažādu valodas funkcionālo paveidu teksti – periodika (60 %);, daiļliteratūra (20 %), zinātniskie teksti (10 %), normatīvie akti (8 %) un Saeimas stenogrammas (2 %) (Levāne-Petrova 2018) –, tāpēc ir interesantivar izveidot biežuma sarakstu gan visaiem korpusa tekstiem kopā, gan arī dažādu valodasfunkcionālo paveidu tekstiem atsevišķi. 1. tabulā redzami LVK2018 (beta) kopā, kā arīsimt biežāk lietotie vārdi, atsevišķi apskatāmi arī noteiktās korpusa daļās – periodikā un daiļliteratūrā (1. tabula), kā arī simt biežāk lietotie vārdi, savukārt 2. tabulā atrodami zinātniskajos tekstos, normatīvajos aktos un Saeimas stenogrammās biežāk lietotie vārdi(2. tabula).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;