Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Kopumā var teikt, ka senākajā latgaliešu rakstības periodā (18. gs. sākums – –19. gs. 70. gadi), kā arī četrdesmit drukas aizlieguma gados rakstības tradīcija veidojas stihiski, raksturīgi individuāli meklējumi, kas ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi (Stafecka 1988, Stafecka 2013, 230–236), bet nevaram runāt par pareizrakstības normu izstrādi mūsdienu izpratnē. 20. gadsimtā latgaliešu rakstu valodas vēsturē sākas jauns – pareizrakstības mērķtiecīgas normēšanas – posms. 1903. gadā Pēterburgā notiek pirmā latgaliešu ortogrāfijas komisijas sēde, kurā nolemj atteikties no velārā ł, poliskajām burtkopām, aizstājot tās ar č, š, ž, lietot mīksto ļ, kā arī pārāk neaizrauties ar jauninājumu ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums;
Starp citu, šis princips – respektēt iepriekšējo paaudžu lasītāja pieredzi un ieradumus – tiek ievērots arī vēlāk. Šajā apspriedē tiek pieņemts lēmums tuvināties baltiešu (lejas latviešu) rakstībai un nomenu un pronomenu rakstībā lietot galotnes -as, -es (nevis -ys, -is), lietvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu piedēkļus rakstīt tā, kā to dara lejas latvieši, ka. Šis lēmums ilgus gadus negatīvi ietekmē latgaliešu rakstu valodas attīstību. 1904. gada 24. aprīlī beidzot tiek atcelts drukas aizliegums.
3. Vārddarināšana; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Diemžēl, cenšoties pilnveidot ortogrāfiju, tiek radīta samākslota, no tautas valodas attālināta rakstu valoda, jo vērojami mēģinājumi tuvināties „baltiešu rakstībai”, netiek konsekventi ievērots būtisks ortogrāfijas un normatīvo gramatiku izstrādes princips – par normu atzīt tās valodas parādības, kuras plaši sastopamas izloksnēs, un ir Latgales iedzīvotāju runai tipiskas. Šādas metamorfozes sekmē arī daži lēmumi, kas tiek pieņemti ortogrāfijas apspriedēs (1917, 1918, 1921, 1923).
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tiek arī nolemts, ka Baltijas rakstu valoda tiks mācīta, sākot ar 4. klasi, bet skolotājiem tiks rīkoti kursi: baltiešiem – Latgales izloksnes kursi, bet latgaliešiem – Baltijas rakstu valodas kursi (Svenne 1920). 1921. gada 17. augustā „Valdības Vēstneša” 183. numurā tiek publicēti Zigfrīda Annas Meierovica Ministru kabineta pieņemtie „Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu”, kuros norādīts, ka visām valsts iestādēm un amata personām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē (kā redzam, valda ne tikai ortogrāfiskā, bet arī terminoloģiskā dažādība) un ka Latgalē valsts un amata personām, kā arī pašvaldības iestādēm ir tiesības lietot latgaliešu izloksni sarakstoties, kā arī sludinājumos un izkārtnēs (Noteikumi 1921). 1921. gada 21.–23. augustā notiek kārtējā ortogrāfijas apspriede.
1. Tehniskais noformējums;
Arī latgaliešu diasporā Krievijā, kamēr vēl nebijav sākušās Staļina represijas, latgaliešu rakstu valoda tieka pietiekami plaši lietota gan publikācijās, gan izglītībā.
6.5. Izteicēja izveide;
Ir gan savstarpēji strīdi, gan daļēja sabiedrības neizpratne vai vienaldzība, gan kategoriskums prasībās par labu latgaliešu rakstu valodai vai lejzemnieku rakstu valodai, gan arī iebildumi pret divu rakstu tradīciju pastāvēšanu, negatīvs politiski un valodnieciski aktīvo Latgales mācītāju un citu inteliģences pārstāvju vērtējums, kas aug augumā. Īpaši aktīvs šajā ziņā, šķiet, ir nacionālais laikraksts „Latvis”, kura slejās 20.–30. gados diezgan bieži sastopama atklātāka vai ne tik atklāta, argumentēta un neargumentēta vēršanās pret latgaliskās patības izpausmēm, nepārprotami mājieni, ka Latgales politiski aktīvie mācītāji u.  c. inteliģences pārstāvji ir bezkaunīgi pašlabuma meklētāji, kuri turklāt tiecas sašķelt valsti.
1. Tehniskais noformējums;
Rakstītāju izteikumi dažkārt robežojas ar puspatiesību un meliem, cenšoties Latgali parādīt kā atpalikušu, nekulturālu telpu, kurā valda naids pret „čiuļiem”, un tie, kuri iestājas par vienotu valodu, tiek pasludināti par baltiešu šovinistiem un izēsti no vietas. Šādu Latgales tēlu rada, piemēram, kāds Lepus „Latvja” Latgales pielikumā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latvijas presē parādās publikācijas, kurās asi nosodīta vēlme izkopt otru rakstu tradīciju (sk., piem.ēram, Sprūdžs 1935).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr arī šajā drukas aizlieguma periodā latgaliešu rakstu tradīcija ir dzīva – tā paglābjas Latgales katoļu baznīcās un turpinās trimdā (Vācijā, ASV, Kanādā, Zviedrijā), kur tiek diskutēts par ortogrāfijas normām (Bukšs 1973), tiek izdoti preses izdevumi un darbi valodniecībā, ievērojot t. s.
7.2. Mazvārdība;
Stroda ortogrāfijas normas, tiek publicēta daiļliteratūra.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Cibuļs, L. Leikuma), rīkotas zinātniskas konferences, diskusijas u.  tml. 1989. gada maijā tiek pieņemts LPSR Valodu likums, kura 15. pantā noteikts, ka „Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir garantēta latviešu valodas, arī izlokšņu un latgaliešu rakstu valodas lietošana visās kultūras jomās” (Likums 1989).
1. Tehniskais noformējums;
Tās priekšsēdētājs ir fonētiķis habilitētais filoloģijas doktors profesors Antons Breidaks, komisijas locekļi: Andriva Jūrdža mazdēls, literāts un sabiedriskais darbinieks Jānis Cibuļskis, poligrāfiķis, grāmatizdevējs Jānis Elksnis, filoloģijas doktori valodnieki Alberts Sarkanis, Lidija Leikuma, Anna Stafecka, Anna Vulāne, habilitētie filoloģijas doktori literatūrzinātnieki profesors Vitolds Valeinis un folkloriste Beatrise Reidzāne, dzejniece Anna Rancāne.
4.3. Īpašības vārds;
Daļa jautājumu nesagādā nekādas grūtības, un vienošanās tiek panākta samērā ātri, bet pareizrakstības problemātiskās normas raisa karstus strīdus, argumentācijai tiek meklēti izlokšņu materiāli, lai noskaidrotu kādas valodas parādības izplatību, notiek konsultācijas, tiek vēl un vēlreiz pārbaudīts tās vai citas formas lietojums un spriests par to izmantojamību mūsdienu rakstu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Abos izdevumos iedzīvināti jaunie noteikumi. 1996. gadā „Latgalīšu literaruos volūdys pareizraksteibys nūteikumi” tiek publicēti „Tāvu zemes kalendaārā 1997” (Nūteikumi 1996, 281–287), par tiem tiek diskutēts konferencēs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Vislielākos iebildumus rada digrafa uo lietojums ō vietā. 1999. gada decembrī Saeimā tiek pieņemts „Valsts valodas likums”, kura 3. panta 4. punktā atzīts, ka „valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību” (Likums 1999). 2000. gadā pēc Latgales skolotāju iniciatīvas tiek izveidota Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija (LVLKSA), 2002. gadā Rēzeknes rajona Nautrēnu vidusskolā atklāts Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures apguves Metodiskais centrs, kuru vada skolotāja Veronika Dundure.
1. Tehniskais noformējums;
Komisija precizē jau iepriekšējā posmā izstrādātos noteikumus, diskutē par skaņu atspoguļojuma un vārdformu normatīvo bāzi, spriež par paralēlvariantu pieļaujamību un daudzumu.
3. Vārddarināšana;
Par latgaliešu rakstu valodas fonoloģiskās sistēmas pamatu ir izvēlēta Aizkalnes, Bērzpils, Dricānu, Gaigalavas, Galēnu, Makašēānu, Nautrēnu, Ozolaines, Sakstagala, Tilžas, Vārkavas un Viļānu izlokšņu sistēma, jo tā vislabāk ir saglabājusi latgaliskajām izloksnēm raksturīgās pazīmes.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tas, protams, ir pārejas posma lēmums, un domājams, ka pēc kāda laika latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas noteikumi būs atkal jāprecizē, mazinot paralēlvariantu skaitu. Šāds risinājums bija pieņemams arī Baznīcai, jo sakrālā literatūra tika un tiek izdota atbilstoši P. Stroda komisijas izstrādātajiem noteikumiem. 2005. gadā „Latgaliešu pareizrakstības noteikumi” tiek publicēti (Nūsaciejumi 2005), lai interesenti varētu ar tiem iepazīties un izteikt savu viedokli, bet 2007. gada 28. septembrī tie tiek pieņemti Valsts valodas centrā un publicēti Latvijas Vēstneša 18. oktobra numurā un 2008. gadā izdoti atsevišķā brošūrā (Noteikumi 2008).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par izdošanu rūpējas biedrība „Latgales sStudentu centrs”, materiālo atbalstu sniedz Latgales Rreģiona attīstības aģentūra.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
LSC aktīvi iesaistās latgaliešu rakstu valodas popularizēšanā, mācīšanā, dažādu pasākumu organizēšanā. 2008. gada 17. maijā Rēzeknē notiek informatīvais seminārs „Latgaliešu pareizrakstības noteikumi un latgaliešu rakstība”, ko organizē LRatvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu pareizrakstības apakškomisija un biedrība „Latgales Studentu centrs” sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi un Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrību.
2.2. Saīsinājuma izveide;