Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Svešvārds ir „no citas valodas aizgūts un aizguvējvalodas sistēmai gramatiski pielāgots aizguvums, kura citvalodisko cilmi (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver aizguvējvalodas lietotāju vairākums” (VPSV). V 2007, 384). J. Baldunčika svešvārdu vārdnīcā tomēr ir iekļauti arī vārdi, kas neatbilst šai definīcijai.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Arī skaidrojumu garums tiek pielāgots vai attiecun veiksmīgi formatēts, lai konkrētās slejas šķirkļi neizmainītjauktu vārdu izvietojumu nākamajās lappuseēs.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pirmā un trešā izdevuma šķirkļu salīdzinājums (SV 1999 un SV 2007, 439. lpp.) Neviļus nākas domāt, kaAcīmredzot starp vārdnīcas sagatavotājiem un izdevējiem bijusi prasība nemainītvienošanās par pamatdaļas izkārtojumu, jo visās daļās, pat neskatoties uza saglabāšanu, saturu grozot, – visās daļās, neraugoties uz veiktajām izmaiņām un labojumiem, lappušu numuri nav mainījušies.
8. Tekstveide;
Vārdu etimoloģijas Vārdnīcas veidotāji nopietni pievērsušies vārdu cilmei un, kur vien tas bijis iespējams, centušies izsekot garākam aizguvumu ceļam. Šādi, papildus ar iepriekšējās svešvārdu vārdnīcās norādītajam, tiek sniegta jauna informācij, izdevuma lietotājam noderīga informācija, kas viņu, saprotams, bagātina.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Autors norāda, ka vārdnīcas veidošanā izmantota vēsturiski semantiskā etimoloģizācijas metode, “„kuras pamatā ir nostādne, ka vārds cēlies tajā valodā, kurā tas ieguvis konkrēto formu. [..] Dažkārt ir visai sarežģīti noteikt īsto vārda izveides avotu, tomēr tas valodniekiem nedod tiesības ignorēt vārda vēstures nozīmīgāko posmu un apgalvot, ka vārds cēlies tajā valodā, kno kuras īstenībā tikai paņemta(s) vārda veidošanai nepieciešamā(s) sastāvdaļa(s)” (SV 2007, 6).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tāpēc norādes par ieteicamāku vārdu variantrakstības variantu vai vispārējam lietojumam vairāk vēlamu svešvārda sinonīmu būtu ļoti vēlamas.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mērvienībām, ķīmiskajiemo elementu nosaukumiem u. c. aiz paskaidrojuma vai pirms tā tiek doti saīsinājumi vai apzīmējumi, ķīmiskajiem elementiem un augiem norādīti arīpievienoti latīniskie nosaukumi (bet ne visos šķirkļos).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārdnīcas šķirkļu uzbūvē bieži netiek ievērota konsekvence, šķirkļos norādīinformācija tajos nereti sniegta pēc atšķirīgiem kritērijiem sniegta informācija, daudziem vārdiem neiekļaujoties kopējā sistēmā. Korpusa dalījuma trīs daļāsVārdnīcas trešā izdevuma trīs daļās sadalītā korpusa un ne līdz galam sakārtoto norāžu dēļ, vārdnīca tā nav ērta lietošanai.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Trešajā labotajā un papildinātajā izdevumā daudzas kļūdas tikušas novērstas, tomēr arī neuzmanīgi pieļautas jaunas. Literatūras saraksts. To vietā diemžēl ir prādījušās jaunas. Baldunčiks 2012 – Baldunčiks, Juris.
8. Tekstveide;
Rediģējams rediģējums jeb 2012. gadā izdotā “„Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca”.
1. Tehniskais noformējums;
Raksti. 1. sēj.
1. Tehniskais noformējums;
Karuļa „Latviešu etimoloģijas vārdnīca” ir sens mantots vārds un „apzīmē gan kustīgo mutes orgānu, kas sasmalcināšanas procesā groza („maļ”) barību, gan valodu, tātad kādai tautai īpatnēju runu, ko veido ar šā orgāna palīdzību. [..].” Šādas semantiskas paralēles ir arī citās valodās, piemēram, krievu un vācu valodā. (LEV I, 580) Raiņa dzejas rindās vārds mēle ir lietots ar nozīmi ’‘valoda’.
1. Tehniskais noformējums;
Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs biežāk lietotie īsdarinājumi ir radušies ar flektīvāso vārddarināšanas rezultātāu (aptuveni puse no analizētajiem atvasinājumiem), respektīvi., ar derivatīvajām galotnēm -e, -a, retumis ar -s, kā arī sufiksācijas rezultātā, izmantojot piedēkļus ar -m-.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prefiksāli flektīvie atvasinājumi: aizeja, apsveice, apsvere, aptīre (aptīrīt ‘padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt; aptīrīties’, (MLVV)), atceres, (teātra) atklāja, atvade, iesvēte, ietvere, izstāja, izvade ‘nobeigums’, nebrīve, negriba, nobeigas, nomazga, pārbrauce, sagaide, uzmudu (vārdi).
1. Tehniskais noformējums;
Jāpiebilst, ka leksēmas brīve un mīla ir ar piedēkļiem -est- un -īb- (brīvestība, mīlestība) atvasināto lietvārdu īsinājumi, nevis lietvārdu ar -šana/ -šanās īsinājumi.
1. Tehniskais noformējums;
No pirmatnīgajiem darbības vārdiem veidotie atvasinājumi ar -šana/-šanās īsināveidoti, izmantojot darbības vārdu tagadnes celmu, – saukšana : saucet, saucu : sauce; sveikt, sveikšanacu : sveice,; aiziešanat, aizeju : aizeja,; apsvēršanat, apsveru : apsvere,; atklāšanat, atklāju : atklāja; ietvert, ietveršanau : ietvere,; izstāšanāties, izstājos : izstāja,; nobeigšana (nobeigums?)t, nobeidzu : nobeigas,; pārbraukšanat, pārbraucu : pārbrauce, kā arī veidojot salikteņatvasinājumu veidošanas – mājās braukšana : mājbrauce, mājas pirkšana : mājpirce, apsveikšana ar telegrammu : telegrammapsveice, tālu skatīšanās : tālskates ‘nākotnes perspektīvas, vīzijas ?’: Vakarā L[ivšics] runā par mājbrauci.
8. Tekstveide;
Nemierīga guļa. (KR 24, 214) Jūtos nelabi, grūtsirdīgi, laikam jūtu lietu nākam, tādēļ laikam arī slikta guļa. (KR 24, 241) Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs ar derivatīvajām galotnēm īsdarināto vārdu semantika ir saistīta ar procesa un stāvokļa nosaukumiem; tāda pati semantika ir raksturīga arī ar piedēkli -šan- atvasinātajiem vārdiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr lielākā daļa šo īsdarinājumu ar derivatīvajām galotnēm ir palikuši tikai okazionāli atvasinājumi Raiņa darbos un plašāk latviešu valodā nav ieviesušies, kaut strukturāli un semantiski pamatā atbilst attiecīgajam vārddarināšanas modelim.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aplūkosim, piemēram, īsinātā lietvārda atcerēšanās , tā motivētājvārda atcerēties un īflektīvā atvasinājuma atcere semantisko struktūru: Atcerēšanās – ‘Process → atcerēties’; Atcerēties – ‘1.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piedēklis -m- ir sens mantots piedēklis, un ar to atvasināti lietvārdi gan no darbības vārdiem, gan īpašības vārdiem. Šādi atvasinājumi ir konstatējami jau senākajos rakstu avotos, taču līdz 19. gs. beigām produktīvāka ir lietvārdu atvasināšana no darbības vārdiem.( (MSA, 89–90). Tieši šādi vārdu īsdarinājumi fiksēti Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs, kaut arīiespējams, to izveides ceļš ir bijis atšķirīgs, t. i., notikusi īsināšana jeb atgriezeniskā derivācija (MSA, 115), atmetot izskaņu -šana / -šanās – apģērb-šanās : apģērb-me; izgrie-šana : izgriez-me.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;