Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Verbālajā līmenī tas izpaužas kā runātāja pārtraukšana, vienlaicīga runāšana, cita raidījuma dalībnieka aizvainošana utt., un tas viss notiek, lai celtu raidījuma reitingus, jo, kā rāda vācu pētījumi, tieši tas ir tas, kas skatītājus piesaista visvairāk (Fahr 2009).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Bet, vai Latvijā arī ir vērojama šāda tendence, ka politiskajos televīzijas raidījumos tiekas dalībnieki, lai raisītu tiekas, lai ar savu runas stilu raisītu skatītājos emocijas, nevis lai meklētu risinājumus kādai problēmai?
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Pētījuma objekts ir četru politisko raidījumu videoieraksti un šo raidījumu transkribētais teksts. Šie četri raidījumi ir „Kas notiek Latvijā?”, „Sastrēgumstunda”, „Hartaberfair” un „Maybrit Illner”.
8. Tekstveide;
GAT sistēmā transkribētais teksts tikair analizēts arpēc lingvistiskās sarunas analīzes palīdzīburincipiem.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
GAT transkribēšanas sistēma ļauj attēlot ne tikai verbalizēto tekstu, bet arī intonācijas izmaiņasu, pauzes, sinhronas runāšanas vietas, runas skaļuma izmaiņasu, smiešanos, runāšanas tempa izmaiņasu un citas mutvārdu komunikācijas api rakstošāurīgas parādības.
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība;
Lai rastu atbildi, kā televīzijas eksperti veic runātāju maiņu, no transkriptiem tika izvēlēti tikai tie fragmenti, kuros saruna bija orientēta uz konfrontāciju, t. i., kur kāds no sarunas dalībniekiem vai nu mēģināja, vai arī viņam izdevāodas pārtraukt citu komunikācijsaziņas dalībnieku. Atsevišķos gadījumos, kā tas bijaTā kā latviešu raidījumos, uz konfrontāciju orientēti fragmenti praktiski nebija, tāpēc tikanetika konstatēti, analizētas tās vietas, kur notika runātājek repliku pārklāšanās. Šādi uz konfrontāciju orientēti sarunas fragmenti tika analizēti 3trijos līmeņos – verbālajā līmenī, prosodijas un žestikulācijas līmenī. Analizējot lLatviešu raidījumu fragmentuos verbālajā līmenī jāatzīmē, ka šeit nebijanav raksturīga bieža un ilglaicīga sinhrona runāšana vai citu sarunas dalībnieku pārtraukšana.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Arī skaita ziņā ir redzams, ka vācu raidījumos sinhrona runāšana veidojāsērojama daudz biežāk un veidojas turbulences fāzes, kuru laikā skatītājam vairs nav iespējams izsekot, ko kurš ko saka.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runātā teksta daļu vai vārdu atkārtojums ir raksturīgs politiskajiem televīzijas raidījumiem, jo sarunas dalībnieks savu runāto tekstu iepriekš nesagatavo, un, lai nezaudētu savas runātāja tiesības, kamēr viņš domā turpmāko tekstu, viesislusuma brīžos, aizpilda pauzi ar atkārtojumiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu un vācu politisko televīzijas raidījumu debitantu izteikuma vidējais laiks bijair 300 sekundes, taču regulāru raidījuma viesu vidējais runāšanas laiks bija– 500 sekundes.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prosodijas līmenī analizētajos latviešu raidījumos regulāro dalībnieku runāšanas temps bijair mērens, runas plūsmā nebija dažādi skaņu stiprumiskaļums vienmērīgs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izteikta žestikulācija, kura būtu vērsta uz to, lai pārņemtu runātāja lomu vai lai kādu citu runātāju pārtrauktu, bija novērota tikai vienu reizi: [ē] Att. 22. attēls. ID paceļ roku krūšu augstumā Raidījumā "„Sastrēgumstunda" raidījuma” viesis klusējot bija pacēlis roku krūšu augstumā, kā tas pieņemts skolā, tādējādi signalizējot moderatorammoderatoram liekot saprast, ka viņš arī vēlas izteikties.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Interesanti ir tas, ka šo kustību nepavadīja nekādsa izteikums, bet gan tikai aizpildīta pauze ar garo patskani ē.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tā kā šo signālu, kuru varētu tulkot kā "‘es vēlos runāt"’, nepavadīja nekādsa teksts, tas palieka moderatora nepamanīts, un raidījuma viesis pēc kāda laika bija spiests nolaist roku, savu mērķi tā arī nesasniedzis.
4.2. Darbības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Atsevišķu transkriptu analīze parādīja, ka latviešu raidījuma regulārie viesi sagaidīja, līdz iepriekšējais runātājs viennozīmīgi ir beidzis savu sakāmo, un tikai tad uzsāka savu izteikumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Situācijās, kad moderators regulāro raidījuma viesi pārtrauca, viņš neizrādīja neapmierinātību un nemēģināja runātoa tekstu turpināt.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tāpat latviešu televīzijas raidījuma dalībnieki reizēs, kad izveidojāas sinhrona runāšana, beidza savu sakāmo neatkarīgi no tā, vai doma bijair vai nebijav pateikta līdz galam.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Analizējot vācu raidījumu uz konfrontāciju orientētos fragmentus verbālajā līmenī, jāmin, ka šeit bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, kura nereti beidzāas ar visu viesu vienlaicīgu runāšanu, kā tas ir redzams 3. piemērā: piemērs, "„Hartaberfair"” (HaF 48:21-51:43/1,2) 32 KGE: [sie-] 33 BL: [<BIN] ich !
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vēl ir jāatzīmē, ka vairākās vietās (33. rindiņa un 37. rindiņa) sarunas dalībnieki palēlnina savu runāto tekstrunu, lai pievērstu īpašu uzmanību savam tekstevis sacītajam. 34., 35. un 36. rindiņās izteikumu daļas tiek sapludinātas kopā, lai citam sarunas dalībniekam nebūtu iespējas pārņemt runātāja lomu, taču šis fragments parāda, ka tas viesi KGE neattur uzsākt savu sakāmo, un tādējādi tiek izraisīta turbulences fāze.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Citos piemēros, kurus nebija iespējams attēlot šeit to lielā apjoma dēļlielā apjoma dēļ šajā rakstā nebija iespējams attēlot, ir redzams, kā, regulāri raidījuma viesi ignorē moderatora vēlmi nodot runāšanas tiesības kādam citam viesim, jo tie droši uzsāk savu izteikumu tad, kad viņpaši to vēlāsas, un negaida, līdz moderators vai kāds cits diskusijas dalībnieks pabeigs savu sakāmo.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vairāki raidījumu fragmenti parādīja, ka vācu raidījumos diskusijas dalībnieki regulāri uzsāk savu sakāmorunāt pēc pašiniciatīvas un atsaucas uz iepriekšējā runātāja izteikumu (piemēram, Das ist doch vollkommen falsch ("T‘tas taču ir pilnīgi nepareizi")’) vai arī labprāt veido savus dialogus, papildinot iepriekš teikto, līdz ar to viņi bieži izvēlas saikli und (‘un)’.
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;