Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Monogrāfijā „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” norādīts, ka lietvārdos piedēklis -m- visbiežāk saistās ar primāru darbības vārdu nenoteiksmes celmu (aus-t : ausma), bet 19. gs. beigu posmā veidojas atvasinājumi arī no sekundāriem darbības vārdiem, piedēkli -m- pievienojot darbības vārda saknei (ros-ī-ties : rosme), taču konstatēti arī neregulāri darināšanas gadījumi, kad piedēklis -m- ir pievienots pagātnes vai tagadnes celmam (spied-u : spiedme, velk-u : velkme). (MSA, 91–92). Arī Raiņa lietotajiem īsdarinājumiem ar -me vērojama zināma formālās struktūras līdzība, kaut gan, ņemot vērā paša dzejnieka norādi, ka tie ir lietvārdu ar -šana/ -šanās īsinājumi, neapšaubāma ir motivētājvārdu (nenoteiksmes celmu) ietekme.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aicinums braukt uz Lietavu. (KR 25, 120) Negribu strādāt .[..]. Vainīga laikam arī strādāšana bez atvaļinuma. (KR 25, 154) Jāpiebilst, ka Raiņa dienasgrāmatu un piezīmju leksikā šādiem īsinājumiem ir sporādisks raksturs.
1. Tehniskais noformējums;
Daļa šo lietvārdu mūsdienās netiek lietoti, tos ir aizstājuši citi atvasinājumi, piemēram, leksēmu atsacījums (atsacīt ‘noraidīt lūgumu, piedāvājumu u.  tml.; atteikt’ (LLVV I, 426) aizstājis atvasinājums atteikums; vārdu kopsaņēmums arī aizstājis cits salikteņatvasinājums kopsavilkums ‘koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums’. (LLVV 4, 369). Daži no Raiņa lietotajiem atvasinājumiem ar formantu -ums mūsdienās vairs nav aktīvajās leksikas sastāvdaļaā, piemēram, braukums ‘paveikta darbība , rezultāts’ (braukt ‘virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli) ’(LLVV 2, 115); staigājums ‘vairākkārtējs vai ilgstošs gājiens (parasti dažādos virzienos)’, (staigāt ‘vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos – par cilvēku’) (LLVV 7²2, 162, 163): Gulbis aizvakar pārbraucis no Vācijas. [..] Ļoti apmierināts ar braukumu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arī pēc simts gadiem ir aktuāls jautājums – jauns laiks un šī laika valoda. Un Nnobeigumā vēlreiz ielūkosimies Raiņa dienasgrāmatās – 1912. gada 3. marta ieraksts: Mīlēt, mīla, mīlīts, tātad arī mīlis, mīle.
7.1. Liekvārdība;
Pagājušā gadsimta sākumā Eiropas mākslā un filoszofijā uzplaukusī interese par cilvēka subjektivitāti, individuālo eksistenci cita starpā veda pie fenomenoloģijas, eksistenciālisma filosofijas skolām, bet vēlāk arī pie tā sauktā noveda pie t. s. lingvistiskā pagrieziena, proti, filoszofisko pētījumu centrā ienāca valoda visā tās daudznozīmībā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt Hansa Georga Gādamera (Hans-Georg Gadamera) filoszofiskā hermeneitika pievērsās patiesības un metodes tematam, un tieši viņa atziņas ir īpaši interesantas valodas un varas temata iztirzājumā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Ieskatoties rūpīgāk, uzzināsim, ka sSenās Grieķijas demokrātija bija pilnīgi citāda un no mūsdienu skatu punkta daudzējādā ziņā pavisam nedemokrātiska.
2.3. Sākumburti;
Te paveras vieta jautājumam – vai vārdi mainās, vai arī tos kāds maina?
5.2. Lieka pieturzīme;
Varbūt kultūra mainās pašplūsmā, bet varbūt to izmaina kāda slepena organizācija, kas tiekas reizi gadā slepenā pagrabā?
7.3. Neiederīgs vārds;
Pienenes vai rozes vēl nebūtu tas izšķirošīgais (lai gan tieši skaistums izglābšot pasauli), taču valoda un vara savus trikus izspēlē arī ar citiem jēdzieniem.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Ne bez iemesla tieši politika kā profesija ir kļuvusi par daudzu filoszofiskās lingvistikas pētījumu priekšmetu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Franču filoszofs un ideju vēstures pētnieks Mišels Fuko (Michel Foucault) patiesības tematu aplūkoja caur varas attiecību prizmu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Viņa pētījumi jeb “„zināšanu arheoloģija” bija veltītia tam, lai atsegtu diskursus – simbolu, un zināšanu sistēmas, kas iedzīvoinātas varas institūcijās un valodas struktūrās –, d. Diskurss ir sakārtota runa.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tā ir gan valodiska, gan nevalodiska prakse, un tasā vienmēr ir pakļautsa kontekstam katrā sociālā formējumā.
6.1. Saistāmība;
Patiesība ir radusies šajā pasaulē un tajā arī mīt, tā nepastāv ārpus un bez varas – Fuko uzsver –, un ikvienai sabiedrībai ir savs “„patiesības režīms”. (Fuko 1995, 29–30). Sniedzot piecus patiesības raksturojumus, Fuko norāda uz tās nesaraujamo sajūgtību ar varu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Otrkārt, patiesība ir pakļauta ekonomiskam un politiskam pieprasījumam; t. Treškārt, iekļaujot audzināšanas un informācijas sistēmās, diskursīvi nosacītu patiesību izmanto izplatīšanai un patēriņam; c. Ceturtkārt, patiesību ražo un pārraida ne tikai ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, to iedzīvina arī politiski, proti, tādās sabiedriskās institūcijās kā izglītības sistēmāa (skolas, universitātes) un varas struktūrāas (policija, armija).
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos;
Pirmkārt, tā ir diskursīva, citiem vārdiem, to nosaka “„reglamentēti paņēmieni” dažādās sabiedriskās dzīves izpausmēs no ekonomikas līdz politikai un valodas praksēm; o. Otrkārt, patiesība ir “„cirkulāri saistīta ar varas sistēmām”.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
Līdz ar masu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu attīstību 20. gadsimtā paplašinājusies ir arī “„organizētā pārliecināšanas komunikācija”. (Robinson et al. 2019). Līdzās tādiem apzīmējumiem kā “sabiedriskās attiecības” vai “politiskais mārketings”, tas ir kārtējais eifēmisms sliktu slavu ieguvušajam jēdzienam “propaganda”.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pat neņemot vērā to, ka eifēmismi jau savā būtībā ir noteikta maldināšanas forma, propagandas pārdēvēšana par “„sabiedriskajām attiecībām” ir ironiska kaut vai tāpēc, ka rada iespaidu par “„attiecībām”, it kā organizētās pārliecināšanas kampaņu upuriem būtu iespēja atbildēt.
1. Tehniskais noformējums;
Var tikai piekrist Džonam Korneram (John Corner), ka reklāmas kultūras ieaušanās mediju un politikas komunikācijas attiecībās ir radījusi jaunu diskursīvo telpu, kurā ierastā pagājušā gadsimta sākuma izpratne par propagandu vairs neder.
7.2. Mazvārdība;