Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Diemžēl tas, kas tiek veikts latgaliešu rakstu valodas attīstīšanā, t. sk. arī ortogrāfijas normu pilnveidošanā, lielākoties ir konkrētu cilvēku iniciatīvas rezultāts, valodas attīstībā ieinteresētu struktūrvienību, iestāžu atbalsts, nevis Izglītības un zinātnes vai/un Kultūras ministrijas mērķtiecīgi plānots darbs (sk.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir skaidrs, ka komisijas darbs ir jāatjauno. 2013. gada 15. janvārī LRatvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrā tiek apstiprināts Latgaliešu ortogrāfijas komisijas Nolikums un sastāvs.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lai sekmīgāk ritētu darbs, tiek rīkotas arī elektroniskās apspriedes. Šajā laika posmā skatīti daudzi ar latgaliešu rakstu valodas lietojumu saistīti jautājumi un pieņemti lēmumi, piemēram, par Latvijas novadu un to iedzīvotāju nosaukumu lietošanu latgaliešu rakstu valodā, Latgales novadu, pilsētu, pagastu un to iedzīvotāju, ūdens tilpņu, profesiju nosaukumiem, risināti ar latgaliešu rakstu valodas mācību saturu, latgaliešu rakstu valodas un literatūras pamatizglītības un vidējās izglītības standarta un mācību līdzekļa „Skreineite” izstrādi saistītie jautājumi u.  tml. Komisija saņem arī jautājumus, kuru risināšana dažkārt prasa diezgan ilgu laiku.
1. Tehniskais noformējums;
RezultātKopumā tika savākts pietiekami daudz argumentu, lai ieteiktu izmantot nosaukumu Malmuna. 2015. gada jūlija sēdēs tika izskatīts Vietvārdu apakškomisijas sagatavotais atzinums par oficiālo vietvārdu un oficiālo paralēlnosaukumu piešķiršanu dabas objektiem un precizēti paralēlnosaukumi latgaliešu rakstu valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Dažkārt šķiet, ka autori nav pat izlasījuši pareizrakstības noteikumus, jo kā gan citādi lai skaidro to, ka pensionētā skolotāja A. Babre jau vairākus gadus vērstošas pret jaunajiem noteikumiem (nez kādēļ tas netika darīts apspriešanas posmā?), aicinot atgriezties pie Stroda ortogrāfijas, ja tajos kā paralēli kā variants ir piedāvātas 1929. gadā pieņemtās ortogrāfijas normas?
4.2. Darbības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;
Galvenie latviešu valodas mācību līdzekļiu izmantotāji ir latviešu valodas skolotāji, taču viņiem darba ir tik daudz, ka pat neatliek laika pārbaudīt katru apšaubāmu faktu (turklāt publicētu, ko akceptējis redaktors un recenzents/-i).
6.1. Saistāmība;
Var minēt vairākus zinātniskuma principa svarīgus aspektus, kas būtu jāievēro latviešu valodas mācību līdzekļos: Mmācību līdzeklī iekļautā satura atbilsme zinātnes pamatatziņām. V; valodniecības kā zinātnes iekšējās loģikas nodrošināšana. Z; zinātnes teorijas un prakses vienotības ievērošana (mācību līdzeklī iekļaut tikai pārbaudītus zinātnes faktus). V; vienotas un precīzas terminoloģijas lietošana.
6.6. Dalījums teikumos;
Tāpat arī 5. deklinācijas lietvārdu bēres un šķēres nominatīva formā latviešu valodā nekad nav lietots mīkstinātais līdzskanis ŗ, bet kā formu veidotājelements tikai daudzskaitļa ģenitīvā bēŗu, šķēŗu, turklāt tie nav vienīgie 5. deklinācijas lietvārdi, tāpēc vajadzētu minēt vismaz – u.  c. (piem., līdzīgi arī ieceres – ieceŗu, asteres – asteŗu, vāveres – vāveŗu, atsperes – atspeŗu u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Latviskajā tulkojumā liels skaits vārdu uzrāda nevis avotteksta (t. i., augšvācu) pazīmes, bet gan atbilsmi lejasvācu formām vai leksēmām, sal., piem., latv. mandag, kas aizgūts no viduslejasvācu mândach ‘pirmdiena’ (avottekstā ir augšvācu forma montag) vai brökes (no viduslejasvācu broke, breke ‘naudas sods’) kā augšvācu termina straffe ekvivalents.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā, piem., no augšvācu valodas savulaik aizgūtais lejasvācu adj.īpašības vārds spitz, kas kļuva par aizguvuma avotu latviešu adj.īpašības vārdam spics, tautasdziesmās reģistrēts arī augšvācu izrunai tuvākajā formā špics.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Augusta Deglava romāns „Rīga’” noteikti ir viens no interesantākajiem literārajiem darbiem latviešu literatūras vēsturē.
1. Tehniskais noformējums;
Blakus dažādiem rīdzinieku un viņu kultūras atspoguļojumiem tajā publicēti arī divi valodnieku raksti: Dainas Nītiņas apskats „Augusts Deglavs un Rīgas valoda” (18-–30) un Jāņa Kušķa „Svešvārdu lietojums romānā” (70-–78).
1. Tehniskais noformējums;
Romāna teksts dāvā tā vērīgam lasītājam iespēju iedziļināties daudzveidīgās lingvistiskās parādībās. Piem.ēram, lingvistiskās attieksmes atveidē, kas atklājas romāna varoņa Pētera un viņa krusttēva Jurkas Krauklīša, kuru Rīgā pazīst kā rātskungu Georg Rabemann, sarunā, pēc tam kad krustdēls paziņo par darbu pie pudeļu skalošanas: „Nē, nē, -– tā tu tālu netiksi!
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Sapratīsim, ka viņa tādēļ liela „kontinuitaātes’” cienītāja.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Rezultāti liecina, ka 75 % no aptaujātajiem atpazina aizguvumus.
1. Tehniskais noformējums;
LVŽV, kurā ir mazāks šķirkļu skaits atbilstošajā sadaļā, vāciskas izcelsmes vai ar to saistītu atvasinājumu skaits pēc provizoriska apskata sasniedz apm.ēram 25 %. Šeit gan jāpiebilst, ka nosauktā procentuālā attiecība jāuzskata par tendenci uzrādošu un precīzi skaitļi iespējami tikai pēc nopietnas šķirkļu analīzes veikšanas, kam abas vārdnīcas sniedz daudz iespēju.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Abu vārdnīcu autori nav iekļāvušui interneta vides piemēru ekscerptus.
6.1. Saistāmība;
Daudzos gadījumos iespējams interpretēt lietojumu kontekstā un saistībā ar dažādiem ārpuslingvistiskiem un lingvistiskiem kritērijiem, piem., vārdu lietotāju dzimumu, interesēm, valodas vispārējo raksturojumu, sarunu tēmām u.  c. Turpmāk sekos neliels ieskats divu vācu izcelsmes slengismu (žargona vārdu pēc LVŽV) lietojumā, kas gūts, izmantojot interneta pārlūkprogrammu Google.
1. Tehniskais noformējums;
Patiesi, mūsdienu jaunatne aug un izglītojas pilnīgi atšķirīgā vidē no mums, pieaugušajiem, ir mainījušies ne tikai sazināšanās veidi, bet saziņas valodas un arī viņu digitālās prasmes un pasaules redzējums, līdz ar kto mainījusies arī jauniešu valodu lietojums, lingvistiskā attieksme pret dzimto, krievu un angļu valodu Latvijā. 2019. gadā jau vairākos avotos parādījās satraucošas ziņas, ka latviešu jauniešu un bērnu vidū ir vērojama tendence sazināties angliski. Žurnāliste G.undega Gauja savā rakstā žurnālam “„Ieva” arī uzsver, ka tie nav bērni vai jaunieši, kas būtu atgriezušies no ārzemēm, vai nāktu no jauktām ģimenēm, un ka šādas situācijas tiek novērotas arvien biežāk.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz šim viņu pa latviski rakstīja «„ei»”.
1. Tehniskais noformējums;