Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Laikraksts „Jaunais Vārds”, ir atsācis darbu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, un rakstā „Brīvā Latvija” sacīts: „Lielgabalu granātām pār galvu krītot, „Jaunais Vārds” bija spiests apklust.
1. Tehniskais noformējums;
Metafora „visai Rīgas dzīvei smokot” arī saistīta ar cenzūru – latvieši bija spiesti pakļauties vācu okupācijas varai, kas neļāva viņiem ne intelektuāli, ne radoši izpausties. Šeit izmantota vārda „smakt” nozīme „‘dzīvot nebrīvē, nomācošos apstākļos”’ (LVV 2006, 1018). Smakšanas līdzība balss pamatās idejā par tor doma, ka cilvēka gars sanīkst kultūras un brīvas izteikšanās trūkuma dēļ. Tagad ir nodibināta Latvijas Republika, un vārda brīvībai vairs nav šķēršļu9. piemērs.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pilsoniskais dienas laikraksts „Kurzemes Vārds” sāk iznākt Liepājā 1918. g.ada 27. novembrī žurnālista Jāņa Laudama redakcijā (Treijs 1996). „Kurzemes Vārds” ir interesants ar to, ka tas praktiski ir iznācis 100simts gadus, tikai Ppadomju laikā tam bija nosaukums „Komunists”. „Kurzemes Vārda” pirmajā rakstā „Darbu sākot” teikts: „[..] briesmīgā Eiropas kara vētra ir pārstaigājusi visas zemes, visur atstājusi savas smagās pēdas.” (Kurzemes Vārds, 27.11.1918.) „Eiropas kara vētra” ir metafora, kasurā karš salīdzina karuāts ar stihisku nelaimi, kas piemeklējusi Eiropu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kara pielīdzināšana vētrai atbrīvo cilvēkus no atbildības par karu un spējas ko mainīt (Donehower 2014). Ja salīdzinām karu ar vētru, nevar – nav iespējams ietekmēt ne kara sākumu, ne beigas, cilvēkiem vienkārši jāmēģina izdzīvot, kamēr tas beidzas.
8. Tekstveide;
Tāda doma ir ļoti būtiska 1918. g.adā, jo šajā brīdī Latvijas iedzīvotājiem nevajag meklēt vainīgos un žēloties, bet viņiem jāpriecājas par savu jaundibināto valsti un kara beigām, un jāveido dzīve no jauna.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Vārdu savienojumu „kara vētra ir pārstaigājusi visas zemes” var uzskatīt par personifikāciju, pieņemot, ka pārstaigāšanas darbība ir vairāk raksturīga cilvēkiem.
1. Tehniskais noformējums;
Kopumā šeitajā gadījumā var runāt par izvērsto metaforu (extended metaphor), kuru ierosina metonīmiskas saites.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Viss, ko uzceļ vai grib celt latvju nacionālā griba un sajūsma, satriec ļauna pretvara, kurai nav sejas, kuras mājvieta nav zināma, kura uzglūn mierīgam darbam no kaktiem, uz visiem ielu stūriem.” (Latvijas Sargs, 21.01.1919.) Metafora „tumšs laiks” attiecas uz tādu laika periodu, kad notiek kas naidīgs un ļauns, kas ir labi saprotams laikā, kad Latvijas valdība brīvības cīņu laikā bija spiesta pārvākties uz Liepāju.
1. Tehniskais noformējums;
Naidīgās un ļaunās varas metafora ir izvērsta, turpinot to pašu domu: „visapkārt neskaidra, netīra krēsla”.
1. Tehniskais noformējums;
Krēsla nav saistīta ar diennakts laiku, bet ar naidīgajiem spēkiem, kas darbojas pret Latvijas neatkarību. Iespējams – arī ar neziņu, neskaidrību par nākotni, dažādiem netīriem politiskiem darījumiem.
8. Tekstveide;
Horizontālo svītru īsā apskata nobeigumā varbūt varētu pieminēt vēl to, ka iepriekšējo gadsimtu mijā vārda dalīšanai morfoloģiskās sastāvdaļās izmantota īstā, resp., (garā) domuzīme (sk. 8. attēlu). Šādi kādu laiku praktizēts Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas rakstos, bet pie tā atgriezties, saprotams, nevajadzētu.
6.2. Savrupinājumi; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Igaunijas Republika savu neatkarību pasludināja 1918. g.ada 24. februārī. Žurnālā „Ir” publicēta intervija ar Igaunijas zinātnieci un politiķi Marju Lauristinu – „Svinēt brīnumu – bez pārspīlēšanas”. M. Lauristina saka: „[..] nedrīkstam aizmirst – tas, ka mums ir valsts, ir brīnums. [..] Visi teica – tas nav iespējams.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par to ir jāpastāv, citādi straume mūs aizskalos.” (Ir, 22.02.2018.) Metafora „brīnums” attiecināta uz simtgadi, valsti un mūsutās sasniegumiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Brīnums ir „‘neparasta, neticama, arī grūti izskaidrojama parādība; tas, kas izraisa izbrīnu.”’ (LVV 2006, 183). Vēsturnieki piekristu M. Lauristinai, ka viss varēja izvērsties daudz savādāk, un tiešāmcitādi un triju Baltijas valstu esamību pasaules kartē tiešām nevar uzskatīt par pašsaprotamu. „Peldēt pret straumi” ir frazeoloģisms ar nozīmi „‘izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma uzskatiem.”’ (LFV 2000, 1212). Savukārt „vārdu savienojums straume mūs aizskalos” metaforiski apzīmē kādu strauju notikumu virknikopumu, kas var mainīt neatkarīgas valsts stāvokli, ja cilvēkiem nebūs svarīgi to nosargāt.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mūsdienās „metafora zelta drudzis” raksturo situāciju, kad cilvēki masveidā dodas uz kādu vietu vai veic kādu darbību, jo ir dzirdējuši, ka citi cilvēki bijuši ļoti veiksmīgi tajā vietā vai darbības veidā (CAD 2008, 620; EOLD 2018).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Iespējams, ka „zaļā drudža” metaforametafora zaļais drudzis izmantota, lai gan pievērstu uzmanību šim jautājumam, gankā arī brīdinātu par sekām, ja alkatība netiek kontrolēta.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Metaforu sajaukšanaās īstenībā parāda cilvēku kognitīvo elastību (flexibility), spēju domāt par abstraktām tēmām neskaitāmdaudzos un dažādos metaforiskos veidos.
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Metaforu sajaukšana nav novirze no pareiza metaforu lietojuma, iespējams, ka jauktās metaforas ideāli atspoguļo tipisku cilvēku pieredzi valodā, domāšanā un komunikācijā.
Take One” režisoru (Rīgas Laiks, 02.2018.). Vārds „garša” lietots metaforiskā nozīmē, un šī nozīmekura pēdējā laikā kļuvusi ļoti populāra, kad tiek runāts par dažādām maņu orgāniem raksturīgām sajūtām, kas nepieciešamas dzīves baudīšanai 21. gadsimtā. 5. piemērs.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Beidzamajā laikā šķiet, ka notiek pašvaldībuas sacensībšas, kura dos vairāk labumu saviem iedzīvotājiem, t. Tā „Rīgas Apriņķa Avīzē” lasāms raksts „Jūrmala seko Rēzeknes piemēram”, kas runā. Tajā stāstīts par pilsētas domes lēmumu atļaut Jūrmalas iedzīvotāju kartes īpašniekiem pārvietoties sabiedriskajā transportā bez maksas.
4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;