|
Un, kamēr šo vairumam valodas lietotāju pieņemamo un ērto analogu nav, tiek un tiks lietoti aizguvumi, jo mūsdienu sabiedrībai, būsim reāli, raksturīga ne vien jau minētā tieksme pēc vienkāršošanas, bet arī pēc ērtuma.
9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Cilme: no angļu 8. Tekstveide; |
|
Cilme: no angļu chill ‘ 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Uzņēmumiem tas ir ļoti pievilcīgs reklāmas kanāls, jo ļauj sasniegt izmeklētu auditoriju – piemēram, autiņbiksīšu reklamēšanai var piesaistīt influenceri – jauno māmiņu, kura raksta par bērnu audzināšanu un kuras sekotāji, visticamāk, paši ir vecāki. (Vīnkalna 2018) Influenceri jeb sabiedrībā vai kādā sab 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Kad pārrunājām vārda ievietošanu MLVV ar kolēģiem, pirmajā brīdī sastapos ar pretestību – kam tāds vārds vajadzīgs, ir taču ‘džemperis ar kapuci’.
9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Otrs iespējams, turklāt vienvārdisks apzīmējums varētu būt hūdija kontekstā nereti lietotais termins kapučjaka, tomēr arī tas nav gluži piemērots, jo hūdijs pilnīgi noteikti nav jaka. Cits veiksmīgs analogs varētu būt kapučvamzis, taču tas lietojumā pagaidām nav konstatēts.
7.2. Mazvārdība; |
|
A. Veisbergs ir teicis: 1. Tehniskais noformējums; |
|
Par vienu 1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Tomēr šādi jaundarinājumi ir īslaicīgi izteiksmes līdzekļi, kas saprotami tikai kontekstā (Jāņa Rozes grāmatnīcu reklāmas akcija noti 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
|
Kā norāda 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; |
|
Anitra R 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Līdzās mūsdienu leksikai vārdnīcā dot 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Vai tās atšķirība ir vien mūsdienīgāka leksikas materiāla iekļaušanā un vai šis aktuālais leksikas materiāls ir vienīgais, kas šķir virsrakstā minēto tradicionālo, ko pārstāv LLVV un citas līdz šim tapušās latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas, un jauno, uz ko, pēc autores 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
|
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ieskicēsim MLVV un apjoma (šķirkļu skaita) ziņā līdzīgās LLVV 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Par šiem jautājumiem ticis rakstīts jau vairakkārt, taču šī raksta kontekstā ir ļoti svarīgi 8. Tekstveide; |
|
Pamatā abas šīs vārdnīcas orientētas uz lietotājiem, kuriem vārdnīcas valoda ir dzimtā vai vismaz otrā valoda, resp., vispirms latviešu lasītājiem, kā arī cittautiešiem, kuru latviešu valodas prasme ir pietiekami augsta (par šo jautājumu 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Abās vārdnīcās dominējošais ir leksiski semantiskais aspekts, kas savukārt nosaka citas vārdnīcas iezīmes, piemēram, filoloģiskā un enciklopēdiskā elementa attieksmes – to, ka skaidrojumiem ir filoloģisks, nevis enciklopēdisks raksturs, resp 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Uz augu un dzīvnieku nosaukumiem attiecinātais savā veidā būtu minams arī attiecībā uz vārdnīcu sniegto ekstralingvistisko leksiku (piemēram 1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; |
|
Vārdnīcā ievietoti arī atsevišķi padomismi, resp., atsevišķi padomju laika leksikas piederumi, piemēram, aģitpunkts, pionieris (padomju laikā lietotajā nozīmē), oktobrēns, komjaunatne, kuri skaidroti, minot šo vārdu lietojuma laiku un vietu, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930. 7.3. Neiederīgs vārds; |