Taču tieši jaunvārdu ienākšana valodā vienmēr izraisa daudz, nereti visai asu, diskusiju gan valodnieku, gan sabiedrības vidū.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Kā lai vērtējam pēdējo gadu jaunienācējus – pašu veidotos, bet, galvenokārt, aizgūtos? Konkrētā rRaksta mērķis ir, pirmkārt, noskaidrot, kuras leksikas vienības ir un kuras nav uzskatāmas par jaunvārdiem, un, otrkārt, aplūkot jautājumu par to, kuri jaunvārdi būtu, bet kuri tomēr nebūtu iekļaujami vispārlietojamā valodas skaidrojošā vārdnīcā un kāpēc.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Vai par jaunvārdu atzīstams tikai pašcilmes vārds? “„Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca” (turpmāk – VPSV) uz šo jautājumu atbild “„jā” un jēdzienu jaunvārds definē šādi: ‘v„Vārds, kas darināts, parasti, lai nosauktu pirms tam nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu konkrētā laikā valodas lietojumā aktuālu jēdzienu. [..] Laika gaitā kādreizējie jaunvārdi vai nu saglabājas aktīvajā vārdu krājumā, zaudējot jaunvārda statusu [..], vai arī nonāk pasīvajā vārdu krājumā [..].
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|
Daļa jaunvārdu vispār nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu [..].” (VPSV 2007, 174) Šī definīcija ļauj domāt, ka jaunvārdi ir visi valodā ienākušie jaunie pašcilmes vārdi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Nenoliedzami, jaunvārdu, īpaši aizguvumu, vidū ir daudz jaunu, iepriekš nedzirdētu vārdu, kuri apzīmē iepriekš nepazītus jēdzienus (piem.ēram, aioli, banot, boho, brančs, čeči, čokeris, enčilada, feiks, influenceris, mēme), taču tā ir tikai daļa no jaunajiem vārdiem, ar kuriem sastopamies ikdienā – jaunie aizguvumi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Taču starp jaunvārdiem ir arī daļa tādu salikteņu, kuru atsevišķie komponenti lietotājiem ir labi zināmi un pazīstami, un tikai to apvienojums vienā vārdā rada pilnīgi jaunu vārdu ar pilnīgi vai daļēji jaunu nozīmi (piem.ēram, audiogrāmata, sešpaka, barjerstabs, ekrānšāviņš, apakšsvītrsa, hibrīdkarš, halālgaļa, ģeoslēpnis, izklājlapa, vēlbrokastis), kā arī vārdi, kuri formas ziņā ir lietotājiem labi zināmi un pazīstami, bet jauni vienīgi satura ziņā (piem., animators, mākonis, terīne, sūkāt) un vārdi, kuri apzīmē jau pazīstamu jēdzienu, izmantojot jaunu, iepriekš nezināmu vārdu (hūdijs, čils, heiteris u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Klauss Hellers (Klaus Heller) jautā pavisam tieši – cik “„jaunam” jābūt jaunvārdam, lai tas tiktu par tādu atzīts, un kad vārds tam ir pārāk vecs – pēc 5, 10 vai 20 gadiem? (Heller 1988, 4)? Pētot šo jautājumu, autore nonākusi pie secinājuma, ka “: „Vienīgais kritērijs pagaidām šķiet tas, ka vārds no lietotāju puses tiek uztverts kā jauns, iepriekš valodā nebijis vai plašam lietotāju skaitam iepriekš nepazīstams.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jāaplūko divas citas jauno vārdu kategorijas, kuras arī parasti tiek minētas, runājot par jaunvārdiem, – potenciālismi un okazionālismi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Jāteic, ka starpno autores šobrīd fiksētajiem jaunajiem vārdiem lielākā daļa ir vārdi, kuri iepriekš minētās autoru grupas noteikto hronoloģisko pārejas kritēriju jau ir izturējuši, bet pavisam maz ir tādu, kuri vēl atrodas uz okazionālisma un jaunvārda robežas (ausīši, ērmritenis, pašiņmiets, pūčošana, stulbings, zorbings, grozāmgrābslis).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vēl mazāk ir vārdu, kurus varētu ieskaitīt potenciālismu kategorijā (iespējams, par tādiem varētu uzlūkot vārdus kā vebinārs, tverkot, hakatons, halālgaļa, vegdesa), taču jāteic, ka šāds iedalījums būtu visai subjektīvs.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Lietošanas biežums interneta vidē (kurā galvenokārt tiek meklēti un atrasti autores apkopotie jaunvārdi) ne vienmēr ir pietiekami objektīvs faktors, lai varētu izdarīt pārliecinošus secinājumus, turklāt valodas attīstība tik acumirklīgas informācijas apmaiņas laikmetā, kādā mēs dzīvojam, ir pietiekami dinamiska, lai vārds nemaz nevarētu uz ilgu laiku aizkavēties kādā starpfāzē (par kādu pēc definīcijas varētu uzlūkot potenciālismus), bet pietiekamvisai ātri vai nu pazūd no aprites, vai arī nostiprinās ikvdienas lietojumā. Ņemot vērā plašo informācijas pieejamības līmeni, ikviens jauns vārds (ja vien tas nav specifisks kādas nozares termins) drīz vien kļūst pieejams visplašākajai sabiedrībai – vienas dienas pēcpusdienā Latviešu valodas ekspertu komisijā pieņemts jēdziena apzīmējums jau nākamajā dienā tiek apspriests interneta portālos un sociālajos tīklos, tāpēc par ierobežotu izplatību varam runāt patiešām tikai specifisku terminu vai arī vienīgi noteiktas sociālās grupas runātaāju lokam pazīstamu vārdu kontekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Galvenais priekšnoteikums – esot izplatītam, šim jaunajam vārdam joprojām jātiek identificētam kā jaunam. Vera Zabotkina uz jautājumu, kas ir jaunvārds, sniedz šādu apkopojumu: tas ir vārds (1) kura forma un nozīme ir jauna, (2) forma ir jauna, bet nozīme jau ir bijusi ietverta citos vārdos, (3) nozīme ir jauna, taču forma ir pastāvējusi jau iepriekš. (Заботкина 1989, 7) Savukārt Dīters Herbergs (Dieter Herberg), Mihaels Kinne (Michael Kinne) un Dorisa Štefensa (Doris Steffens) piedāvā šādu definīciju: neoloģisms (jaunvārds) ir vārds, kam ir vai nu jauna forma vai jauns saturs (vai arī abi komponenti vienlaikus) un kuru vairākums noteiktas saziņas kopienas locekļu uzskata par jaunu (Herberg, Kinne, Steffens 2004, 11).
|
Jaunos aizguvumus jeb aizgūtos jaunvārdus A. Veisbergs iedala trijās grupās: aizguvumi no citām valodām, kauriem angļu valoda ir bijusi tikai starpniekvaloda (jaunākajā materiālā par šādiem jaunvārdiem varētu uzlūkot aizguvumus late, ņoki,no itāļu valodas late, japāņu ņoki un kendama, javiešu tempe, spāņu halapenjo, kendama u. tml.); patiesi angļu izcelsmes vārdi (jaunākajā materiālā, piem.ēram, breksits, čils, frīks, longbords, hoverbords, fidžetspineris, laiks (angļu like), šērot, vanzijs, hūdijs, pūperis), kas angļu valodā lielākajā daļā gadījumu ir vispārlietojamās valodas vārdi (izņemot čils (angļu chill nozīmes nianse, sarunvalodas vārds) un frīks (angļu freak nozīmes nianse, slenga vārds)), bet latviešu valodā – galvenokārt ir sarunvalodas un slenga vārdi; asimilēti, adaptēti, īsināti, galvenokārt sarunvalodas anglismi, kas, pēc A. Veisberga ieskata, uzskatāmi rāda latviešu valodas ievirzi (autora piemēri: fīča – angļu feature;, kompis – angļu computer;, niks – angļu nickname;, tīnis – angļu teenager). Visām trim kategorijām visbiežāk raksturīgas īsas formas. (Veisberga (Veisbergs 2007, 138). Šajā rakstā aplūkosim otrās grupas vārdus, jo tieši šajā grupā ietilpst lielākā daļa diskutablo jaunvārdu.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Diskutabli tie ir divu iemeslu dēļ – pirmkārt, ne visi no šiem jaunajiem aizguvumiem ir pazīstami valodas lietotāju lielākajai daļai (visās vecuma, interešu u. tml. grupās), otrkārt, lielākā daļa šo vārdu daļa ietilpst sarunvalodas vai slenga kategorijā.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Ja aplūkojam to no valodas ekonomikas perspektīvas, šis process, bez šaubām, vērtējams pozitīvi, jo aizgūtie terminvārdi bieži vien ir īsi un kodolīgi. (Steffens 2007, 153) Ir jēdzieni, kurus aizguvējvalodā grūti precīzi atveidot, atveidotie vai attiecīgo jēdzienu aizstāšanai izveidotie dzimtās valodas terminvārdi ne vienmēr pietiekami adekvāti atspoguļo aizgūto jēdzienu, turklāt svarīga loma ir arī interneta komponentam, piem.ēram, atpūtas telpa nav gluži tas pats, kas chill-out istaba. (Steffens, turpat) 2007, 153). Kā gan rīkoties mūsdienu skaidrojošās vārdnīcas veidotājiem? Šobrīd apkopotajā “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (MLVV) jaunvārdu materiālā aizguvumi veido lielāko jaunās leksikas daļu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Leksikogrāfi atzīst neoloģijusmus par svarīgu vārdu krājuma papildināšanas avotu (Herberg 2004, 334), jo jaunvārdu izpēte dod iespēju vienmēr sekot jaunākajām norisēm valodā un fiksēt noteiktas valodas attīstības tendences.
3. Vārddarināšana;
|
Ieguvēji no tā ir šodienas un rītdienas leksikogrāfi, ieskaitot tos, kuri sastāda divvalodu vārdnīcas. (Herberg, Kinne, Steffens 2004, 10). Bet kā rīkoties ar šiem vārdiem, kuri šķietami nedara valodu ne skaistāku, ne bagātāku, bet drīzāk piesārņo to un vairo stilistiski marķētās leksikas skaita pieaugumu?
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Jā, valodas vulgarizācija notiek (sk. Ефремов 2014, 18), taču vienkāršošanās dominē viscaur sabiedrībā, arī valodā kopumā, ikdienas saziņā utt. (Mieriņa) 1). Vai, ignorējot konkrētās leksikas parādīšanos valodā, varam vulgarizācijas procesu novērst?
1. Tehniskais noformējums;
|
Neievietojot šāda veida vārdus vispārlietojamās valodas vārdnīcā, mēs tādējādi, iespējams, nedodam iespēju šīm leksikas vienībām tikt oficiāli fiksētām arī nevienā citā zinātniskā avotā (jo pilnīgas un zinātniski izstrādātas jaunvārdu vārdnīcas vai datu bāzes, kādas ir daudzās citās valodās, tostarp lietuviešu, latviešu valodā joprojām nav, un tuvākajā laikā tādas izstrāde, šķiet, nav paredzama).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
|
Protams, ir rūpīgi jāvērtē, vai, šādi rīkojoties, mēs no pārmērīgas vārdu atlases nenonākam otrā galējībā, taču, šķiet, elektroniska vispārlietojama valodas skaidrojošā vārdnīca (kāda ir arī “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”, pie kuras izstrādes darbojas arī raksta autore) būtu tā vieta, kur iespējams apkopot reālo valodas ainu, protams, neaizmirstot par stilistisko marķējumu un dažādiem komentāriem, kurus vārdnīcas formāts tās sastādītājiem paredz izmantot.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|