Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Pētījuma rezultātus autore ir ļāvusi izmantot šai rakstā, un viņas dati liecina, ka apaļās pēdiņas nepārprotami dominē līdz 1944. gadam, sk. 9. attēlu (skaitļi stabiņos rāda apskatīto attiecīgā perioda avotu skaitu). 9. attēls.
8. Tekstveide;
Stūraino un apaļo pēdiņu izmantojuma dinamika folkloristikas apcerējumos. Īpaši plašumā sStūrainās pēdiņas plašumā gājušas pēckara gados krievu poligrāfijas iespaidā, tāpēc nav brīnums, ka dažā valodnieku darbā šādas pēdiņatās vēlāk rādītas jau kā vienīgās, sk., piem.ēram, Ceplīte, Ceplītis 1991, 181 (tās nav mainītas arī otrajā, pārstrādātajā, grāmatas izdevumā: Ceplīte, Ceplītis 1997, 174).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Nav izņēmums arī otrais, pārstrādātais, autoritatīvās A. Blinkenas grāmatas izdevums.
4.4. Cita vārdšķira;
A. Blinkena pēdiņas aplūko nodaļā „Interpunkcija un tradīcija“ (Blinkena 1969, 31; sal. 2009:, 33), un, lai cik dīvaini tas arī būtu, šeit pēdiņu formas (un arī to raksturojuma!) ziņā valda īsts haoss (nez cik tā ir pašas autores, cik izdevēju vaina) — sk. citātu 10. attēlā:. <...> (Blinkena 1969, 31, 32) <...> (Blinkena 2009, 33, 34) 10. attēls.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Fragmentā par aizvērējpēdiņu novietojumu pēdiņas jau rādītas pareizi, toties apgalvojums par diviem atvērējpēdiņu variantiem ilustrēts ar visai jocīgām pēdiņām, kuras pat nav iespējams bez īpašām pūlēm datorāo bez īpašas piepūles datorā nav pat iespējams dabūt — „Unicode“ tabulā nav šādi orientētu pēdiņu (ar „galviņu“ uz leju un „asti“, kas „vijas“ pretī pulksteņa rādītāja virzienam) nav.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par tām ir jāaizdomājas arīik reizes, kad latviešu un leišu mūsdienu teksti skatāmi blakus, kā, piem.ēram, „Baltu valodu atlanta“ projektā (2009), kur kaimiņi tekstā lieto agrākās, abu tautu rakstībai kopīgās, aizvērējpēdiņas, bet „programmklausīgākie“ latvieši — jau angliskās, sal. “Tēvs mūsu” un „Tėve mūsų“ 17. lpp. u. tml. Runājot par dažādu burtu dizainu, nākas atzīt, ka pēdiņas reizēm tiek nepareizi orientētas. 13. attēla tabula rāda dažu datoros patlaban datoros lietojamo fontu pēdiņas (rūtīs, kur ir divas pēdiņas, pa kreisi ir rādītas attiecīgajā burtkopā esošās, pa labi — kādām tām vajadzētu būt). Ļoti pamācoša ir „Trebuchet MS“ fonta versiju vēsture: „Windows 2000“ operētājsistēmā iekļautajā versijā bija iestrādāta nepareizi orientēta apgrieztā divpēdiņa („Unicode“ nr. 201C) un attiecīgā vienpēdiņa („Unicode“ nr. 2018), bet vēlākajās versijās šī kļūda tikusi labota.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Turklāt šim fontam piemīt vēl viena nepilnība (kopīga ar fontiem „Tahoma“, „Verdana“, „Comic Sans MS“, varbūt vēl citiem): tajā divpēdiņu ar „Unicode“ nr. 201C vietā ir liktas divpēdiņas, kam būtu jābūt rūtī ar nr. 201F (starp citu, visai retas mūsdienu datorfontos — no tabulā iekļautiem fontiem tās ir iestrādātas tikai „Times New Roman“), fontos „Tahoma“, „Verdana“ un „Comic Sans MS“ šī kļūda skar arī vienpēdiņas (nr. 2018 un nr. 201B ir sajaukti vietām).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpēc, lietojot minētos fontus, ir jābūt uzmanīgiem.
6.5. Izteicēja izveide;
Visai jocīgi izskatās tajos saliktās tradicionālās latviešu aizvērējpēdiņas:, saliktas ar „Courier New“.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Pareizi salikt latviešu pēdiņas šajā fontā vispār nav iespējams.
7.2. Mazvārdība;
Atliek cerēt, ka arī tas ar laiku tiks labots, kā ticis labots fonts „Trebuchet MS“ ar līdzīgu kļūdu. 12. attēls.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr, kā jau redzējām, A. Blinkenai konkrētas rakstu zīmes forma ne vienmēr ir svarīga, un grāmatas jaunajā izdevumā vērojamais pēdiņu formas sajaukums ir zīmīgs pats par sevi.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
VP-6 2011, 178). Atbilde irēts izvairīgai, lai neteiktu — notikusi „atrakstīšanās“, bet ieteikums „atsaukties uz klasiskām vērtībām un lietot pēdiņas pēc A. Blinkenas ieteikuma“ (turpat) — izklausās pēc zobošanās, lai neteiktu „stiprāk“.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arī 1996. g.ada izveidotais Tulkošanas un terminoloģijas centrs pret šādiem „tehniskiem sīkumiem“ (un, tāpat kā konsultanti, — gan jau bez kāda „slikta“ nolūka, bet „klausot“ nepareizajam instalējumam programmatūrā vai autoritatīvajiem A. Blinkenas grāmatas norādījumaiem) sīko rakstu zīmju jautājumus „risina“ līdzīgizturas līdzīgi un par pēdiņām raksta, piemēram, šādi: „Iespiestā tekstā lieto galvenokārt apaļās pēdiņas (“ ”); tās liek tekstam no abām pusēm un augšā“ (Rokasgrāmata 2006, 68).
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Var skatīt, teiksim, 1995. g.ada iznākušo „Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīcu“ (ap 3500 terminu; sastādījis G. Krieviņš), tomēr tajā atrodami vien „pliki“ termini un to tulkojums vairākās valodās, bet ne, teiksim, kas līdzīgs A. Auziņa vārdnīcai (Auziņš 1942), kur grāmatrūpniecībai aktuālie vārdi pēc iespējas un vajadzības ne tikai skaidroti, bet arī ilustrēti (sk. 4. attēlu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
DabiskiProtams, šādi lieliski 20. gs. 40. gadu latviešu poligrāfijas speciālistu izdevumi ir jau pagājība, kauttomēr tādus nodot aizmirstībai nudien nevajadzētu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāuzsver, ka A. Auziņš novietoja vienpēdiņas līdzīgi kā divpēdiņas (‚‘), bet A. Blinkena apgalvonorāda, ka „atšķirībā no parastajām pēdiņām vienpēdiņas kā nosaukuma priekšā, tā aiz šī nosaukuma raksta rindas augšā (’ ’)“ (Blinkena 1969, 379) (jaunajā izdevumā atvērējpēdiņa ir labota: ‘..’ (Blinkena 2009, 406)).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Cik pamatota bijausi atteikšanās no A. Auziņa piedāvātās pēdiņu variēšanas, tāpat atvērējvienpēdiņas formas, varētu pētīt un apspriest atsevišķi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Par „sīkajām“ rakstu zīmēm tik tiešām derētu padomāt „sīkāk“ (ilgāk un piekasīgāk), veidojot izvērstus, pamatotus un latviešu tradīcijās balstītus to lietošanas aprakstus, līdzīgus atrodamajiem citās valodās, sal. krievu klasisko rokasgrāmatu (Мильчин 2009) vai amerikāņu Čikāgas „Stila rokasgrāmatu“ (http://www.chicagomanualofstyle.org/home.htmlvade mecum (Manual 2010).
4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 8. Tekstveide;
Tā kā valoda ir dzīvs, vienmēr attīstībā esošs organisms, pat vairāk – tieši attīstība, valodas evolūcija ir tā, kas liecina par valodas dzīvīgumu un tās lietotāju radošo potenciālu (Kotelova 2015, 181), jaunu valodas vienību, tostarp jaunvārdu, ienākšana un rašanās valodā neapšaubāmi vērtējama pozitīvi.
1. Tehniskais noformējums;