Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Tas neno-zizīmē to, ka es saku, ka kāds ir nesmuks, bet, redziet, sievietes smukumam ir jānāk no iekšām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Es katru dienu studēju, es katru dienu mācos, es katru dienu kaut ko apgūstu jaunu un es domāju, ja man būs tādas iespējas, tad es viennozīmīgi pabeigšu, kā teikt, kaut kādus kursus, kurus es, kā teikt, esmu jau ieplānojis, tā teikt, pabeigt, tie ir saistīti ar tādām profesionālām zināšanām, tas nav saistīts ar to, lai man būtu vēl kāds skaists papīrs, ja? -– bet tai pašā brīdī, kas attiecas pašmācībām, bieži tiek interpretēts, ka Šlesers, ņemot vērā to, ka viņš ir ne tikai jaunākais ministrs, bet pat ministrs bez izglītības -– tā ir tāda... žurnālistu ļaunums, ja?” (Zandere, Grūbe 1999) Intervētā toreizējā ministra aizstāvībai jāsaka, ka šāda žurnāla redakcijas rīcība pirms 20 gadiem sabojātu arī kāda cita politiķa lingvistisko reputāciju, jo lasītāji nebija pieraduši vērtēt kāda cilvēka valodas kultūras līmeni pēc literārās valodas normām, ko ievēro rakstītā tekstā un iepriekš sagatavotā publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Pirms publicēšanas korektors parasti novērš gramatiskās neprecizitātes, piemēram, ira izlabo par ir, priekš manis – par man, izņem liekus iespraudumus kā teikt, tā teikt, sakārto vārdu secību un citādi uzlabo teksta kvalitāti tā, ka lasītājs pat nenojauš, ar kādiem valodiskās izteiksmes trūkumiem ir bijušis sarunas sākotnējaisā variantsā. Šajā intervijā lietotais izteiciens sievietes smukumam ir jānāk no iekšām ir jau folklorizējies.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Tomēr jārēķinās, ka teksta saskaņošana nav paredzēta tā pārrakstīšanai un ka runātājam ir jāuzņemas atbildība par pateikto.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmkārt, privāti neoficiālajā saziņā īsziņās un e-pasta vēstulēs, kuraām var būt viens adresāts vai vairāki, piemēram, kādas lietotnes Whatsapp grupas dalībnieki, kurus vieno draudzība, līdzīgas intereses, ģimenes saites vai kuri pieder pie viena klases, darba, kora vai tamlīdzīga kolektīva.
6.1. Saistāmība;
Piemēram, biežu izsauksmes vārdau lietojumu var attiecināt gan uz morfoloģiju vārdšķiru aspektā, gan uz fonētiku, jo ar izsauksmes vārdu palīdzību var spilgtāk izteikt dažādas teksta autora emocijas un zināmā mērā kompensēt runas intonācijas trūkumu. Šo uzdevumu veic arī emocijzīmes.
6.1. Saistāmība;
Nevaru apmeklēt ārstus. (www.nra.lv) (pareizi: nav naudas) b. [..] sapratu, ka man nepietiek laiks, ja ceļos septiņos.
1. Tehniskais noformējums;
Otrkārt, nekad visiem valodas lietotājiem nebūs vienas un tās pašas valodas kļūdas, te iespējama liela atšķirība atkarībā no ģimenes tradīcijām, izcelšanās, izglītības, draugu loka, darba vides u. c. faktoriem, tāpēc vispārinājumi ne vienmēr ir iespējami.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus mūsdienu latviešu valodā vairs nav iespējams izvirzīt kā normu 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem pavēles izteiksmes galotni -ait(ies) tādēļ, ka tā novecošanās dēļ ieguvusi stilistisku nokrāsu (sk., piemēram, Paegle 2003, 121; Nītiņa, Grigorjevs 2013, 492), jo saistās ar senlaicīgu, neikdienišķu (11a), dažkārt arī ironisku izteiksmi (11b); neitrālos tekstos minētā galotne vairs nav atrodama. (11)a. Bet sakait: vai grūtāk atteikties no trešdaļas pazaudētu vai divi trešdaļām atrastu debesu?
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt priekš lietojums nolūka nozīmē tieši rakstu valodā, t. sk. daiļliteratūrā, sastopams līdz pat 20. gs. pirmajai pusei (Nītiņa 1978, 159).
1. Tehniskais noformējums;
Par nolūka nozīmi runāts netieši tikai kā par izņēmumu atsevišķos gadījumos: „ [..] kur locījuma forma viena pati var radīt pārpratumus, dažkārt sastop priekš lietotu kopā ar atkarīgo vārdu arī ar nozīmi, kam par labu notiek darbība, piem.ēram, Priekš paša bērniem tev tik daudz pacietības nebij.” Tātad priekš nolūka nozīmē teikumā būtu iespējams, vienīgi vairoties no divām blakus esošām datīva formām.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Pirmā ir laika nozīme, kam ir norāde novec., tāda pati norāde ir arī piektajai, t. i., vietas nozīmei.
1. Tehniskais noformējums;
Vārdnīcu, it īpaši elektronisko, materiāls prasa sevišķu atbildību, jo tieši šos avotus visplašāk izmanto valodas lietotāji, kuri ne vienmēr pievērš uzmanību dažādām gramatiskām niansēm, stilistiskām norādēm, izvēlētajiem piemēriem u. tml. Tāpēc nebūtu ieteicams steigties ar dažādu valodas gramatiskās sistēmas variāciju iekļaušanu gramatikās, vārdnīcās u. c. materiālos literārās normas statusā, pat ja atkāpes ir ļoti izplatītas un valodas kultūrā par tām rakstīts jau ilgstoši.
1. Tehniskais noformējums;
Iepriekš definīcijā minētā priekšmetu formālā klasifikācija pēc galotnēm attiecas tieši uz otrās grupas, t. i., neskaitāmiem, lietvārdiem – šai gadījumā vienskaitļa vai daudzskaitļa formai nav tieša sakara ar priekšmetu daudzumu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Lietvārda viena vai otra skaitļa formu, resp., vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku, veidolu nosaka valodas tradīcija (Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002, 52–53; Smiltniece 2013, 338), kas ne vienmēr ir konsekventa.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atšķirībā no vārdiem siekalas un sviedri “„Latviešu valodas vārdnīcas” šķirklī asaras norādīta arī vienskaitļa forma asara, lai gan visi piemēri, ieskaitot frazeoloģismus, ietver tikai daudzskaitļa formu (Guļevska 1987, 77; sk. arī https://tezaurs.lv/asaras).
1. Tehniskais noformējums;
Kā norādījusi Gunta Smiltniece (2013, 342), dažādu augu nosaukumus, kuri ir daudzskaitlinieki, iespējamas lietot vienskaitlī, ja tiek runāts par vienu atsevišķu augu vai arī šo vārdu lieto vispārinātā nozīmē, apzīmējot augu sugu vai kā terminu (sk. arī Ahero et. al. 1959, 387), piemēram, lielā nātre, sīkā nātre, tīruma sinepe, parastā dille, rūpnieciskais cigoriņš, Tatārijas griķis, vasaras rapsis, ziemas rapsis (sugu nosaukumi no https://termini.gov.lv/).
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, ka tādos piemēros kā (12b), (12d), (12e) izpaužas krievu valodas ietekme, kur atšķirībā no latviešu valodas augu un to sugu, augļu, dārzeņu, pārtikas produktu u. c. priekšmetu kopums tiek nosaukts vienskaitlī (sk., piemēram, Paegle 1989, 80; Corbett 2000, 80; par nevēlamām vienskaitļa formām vispārinājuma nozīmē un krievu valodas ietekmi sk. arī Lokmane 2011, 104).
1. Tehniskais noformējums;
Jāatzīst, ka vienu un to pašu vārdu lietojums daudzskaitlinieka funkcijā un vienskaitlī terminoloģiskās vārdkopās valodas lietotaājos tomēr rada neskaidrību, kā arī vājina daudzskaitlinieku statusu kopumā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Garšā jaušama karamele. (lvTenTen14) b.[..] alus dzidrs smukā krāsā. nav pārgāzēts un labi tur putu... esmu ticis līdz pusglāzei, un kāds puscentimetrs putas joprojām ir virsū.
1. Tehniskais noformējums;