Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Reklāmu par veiksmīgu saucam tad, ja tā likusi mums rīkoties – pirkt jaunu produktu, pirkt vairāk jau iepriekš lietoto produktu, iesaistoties kādā akcijā, mainīt kādu no lietotajiem produktiem pret jaunu u. c. Veiksmīgā reklāmā mijiedarbojas gan forma, gan saturs – tā mūs piesaista ne vien ar krāsu, gaismu, vizuāliem tēliem un to kombinācijām, bet arī vārdu spēlēm. Reklāmā atspoguļojas dažādas aktualitātes sabiedrībā, tostarp arī valodā.
8. Tekstveide;
Trāpīgi, asprātīgi nosaukumi, spēles ar vārdu formu un jēgu, acij tīkams un pamatots teksta izkārtojums liecina par paša ražotāja, veikala u. tml. inteliģenci, cieņu pret savu preci, veicina tā prestiža celšanos mūsu, potenciālo klientu, acīs.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atšķirīga ir ne tikai viņu valoda, gan rakstos garakstu un mutvārdosu valoda, bet arī saziņas veidi un valodu lietojums, ko nenoliedzami ir ietekmējis vispasaules digitālo tehnoloģiju revolucionārais uzvaras gājiens.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tādējādi nostarp tūkstošiem pasaules valodu latviešu valoda ir viena no nedaudzajām, kas faktiski varētu izdzīvot tālā nākotnē. Nenoliedzami gGadsimtu gaitā latviešu valoda ir kļuvusi par bagātīgu valodu, kas spēj atspoguļot ļoti daudzveidīgas sabiedrības dzīves jomas.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patiesi, mūsdienu jaunatne aug un izglītojas pilnīgi atšķirīgā vidē no mums, pieaugušajiem, ir mainījušies ne tikai sazināšanās veidi, bet saziņas valodas un arī viņu digitālās prasmes un pasaules redzējums, līdz ar kto mainījusies arī jauniešu valodu lietojums, lingvistiskā attieksme pret dzimto, krievu un angļu valodu Latvijā. 2019. gadā jau vairākos avotos parādījās satraucošas ziņas, ka latviešu jauniešu un bērnu vidū ir vērojama tendence sazināties angliski. Žurnāliste G.undega Gauja savā rakstā žurnālam “„Ieva” arī uzsver, ka tie nav bērni vai jaunieši, kas būtu atgriezušies no ārzemēm, vai nāktu no jauktām ģimenēm, un ka šādas situācijas tiek novērotas arvien biežāk.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To visādi veicina arī mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība, dažādu jaunvārdu, anglicismu ienākšana latviešu valodā pateicoties, piemēram, masu medij, piemēram, caur plašsaziņas līdzekļiem.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu jauniešu pārangliskošanās ir diezgan spilgti vērojama Liepājā, S.andra Gredzena ir pamanījusi šo parādību arī Valmierā (Gredzena 2020).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā ir arī visbiežāk apgūstamā svešvaloda Eiropā, sasniedzot 96,4 % un atstājot aiz sevis spāņu (26,4 %), franču (21,8 %), vācu (20,3 %) valodu (Eiropas statistikas dati).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Angļu valoda nekad vēl nav bijusi tik varena, plaši izplatīta un populāra pasaulē, kā tas ir šobrīd.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Papildus jāmin arī fakts, ka apmēram 80 % interneta satura ir angļu valodā, kā arī 90 % akadēmiskā satura darbi 90 %o darbu tiek publicēti angļu valodā (Huttner-Koros, 2015).
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tā kā angļu valodas lietošana ir kļuvusi populāra starptautiskajā komunikācijā, biznesā, tehnoloģijās un pētniecībā, tā nereti tiek apsūdzēvainota par citu valodu apguves graušanu un draudiem valodu un kultūru daudzveidībai (Henry, Apelgren, 2008).
7.3. Neiederīgs vārds;
Pretējās domās ir valodnieki, kas aizstāv angļu valodas kā lingua franca lomu. HoDžuliana Hausea (2008Juliane House) apgalvo, ka angļu valoda ir noderīgs instruments starpvalodu un starpkultūru saziņai, un tās lietošana neiznīcinās daudzvalodību. Gluži pretēji v (House 2003). Viņša pauž viedokli, ka angļu valoda var motivēt citu valodu runātājus īpaši sargāt savu vietējo valodu, lai saglabātu savu etnisko identitāti un kultūrvēsturiskās tradīcijas. Ļoti gribētos ticēt, ka šādi varētu tikt ietekmēta latviešu valodas lietošana, tomēr, vērojot šī brīža tendences, maz kas par to liecina.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Lai cik dīvaini tas šķistu šobrīd, tomēr angļu valoda nav vienmēr nav bijusi viena no visietekmīgākajām valodām un nav kalpojusi kā starptautiska saziņas valoda.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr angļu valoda kļūst par pasaules vadošo valodu, tieši balstoties uz tās lietotāju skaitu, kurš pastāvnemitīgi aug.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jauniešu identitātes meklējumus ietekmē viņu piederība pie vienaudžu grupas un pie kādas no jauniešu subkultūrām.” (Ernstsone, Tidriķe 2006, 8) Šie angļu mēlē komunicējošie jaunieši ir šobrīd populāra subkultūra, kurus vieno ne tikai šī vēlme komunicēt svešvalodā, v. Viņiem ir kopīgas noteiktas intereses, brīvā laika pavadīšanas veidi un pat kopīgas iezīmes ārējā veidolā. NeapstrīdamiProtams, valoda galvenokārt ir “„ideju, emociju un vēlmju paziņošanas metode, izmantojot ar brīvprātīgi veidotusiem simbolusiem” (Sapir, 1921), tomēr jāatzīst, ka tā pārraida ne tikai paredzētoārraida informāciju, t. Tai ir arī sociāla nozīme, un tajā ir iekļauti identitātes, grupas un sociālās klases piederības sociālie marķierrādītāji (Grosjean, 1982).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Valodas attieksmei ir ietekmeLingvistiskā attieksme saistīta ar sabiedriskāo, institucionālāo, starppersonu un individuālāo līmenīi, kastā ietekmē uztveri un lēmumu pieņemšanu (Giles, Billings, 2004).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nozīmīgi notikumi, piemēram, vardarbība, masu protesti, partizānu aktivitātes, valdības uzspiesta politika, var arī izraisīt lingvistiskās attieksmes maiņu (Baker, 1992). Ņemot vērā to, kaTā kā angliski runājošās valstīs neatkarība un demokrātija pastāv daudz ilgāk nekā pie mums, Latvijā, jauniešus ļoti piesaista tieši angliski runājošo valstu jauniešu attieksme pret dažādām sabiedrības aktivitātēm, polititiskajiem uzskatiem, utt. Tie nav tik rezervēti un konservatīvi kā Latvijā.
4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunieši, kuri piedalījās intervijās, uzskata, ka viņi vairāk līdzinās tieši aktīvajai sabiedrības daļai, nevis, piemēram, vecākusaviem vecākiem ar rezervētajaio attieksmei.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Vēlme iederēties konkrētā grupā vai kopienā veido arī lingvistisko attieksmi pret valodām, kuras tiek šajos kolektīvos tiek lietotas.
6.4. Vārdu secība;
Papildus Kolins Beikers (1992Colin Baker) aprakstījais vairākus apstākļus, kas var veicināt lingvistiskās attieksmes maiņu.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;