Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Viņi izveidoja Latviešu literāro (jeb draugu) biedrību (1824), kas visau gadsimta garumāu bija nozīmīgs latviešu valodas un tautas kultūras izpētes centrs.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tas ir pirmais tieši latviešu valodas problemātikai veltītais turpinājumizdevums. Autoru vidū īĪpaši minams Juris Bārs – pirmais latvietis, kas rakstījis par latviešu valodu.
7.1. Liekvārdība;
Viņš pirmais arī mēģināja lietot jauno – salīdzināmi vēsturisko – metodi gramatikas aprakstīšanā, radot savu „Formenlehre der lettischen Sprache in neuer Darstellung” (1848). 19. gs. piecdesmitie un sešdesmitie gadi bija laiks, kad latviešu valodas izpēte un aprakstīšana ieguva modernu un zinātnisku pamatu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Svarīgu vietua loma šai procesā ieņembija Rīgas Latviešu biedrībai (1868).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Līdz ar skolu sistēmas nostiprināšanos 19. gs. septiņdesmitajos gados radāodas nepieciešamība pēc latviešu valodas gramatikas grāmatām pašiem latviešiem. Īpašua vietu šo grāmatua to vidū ieņemr Andreja Stērstes darbam „Latviešu valodas mācība, sistemātisks kurss” (1879–1880), kas ir pirmā latviski sarakstītā sistemātiskā latviešu valodas gramatika un gandrīz trīsdesmit gadus bijusi plašākā un labākā gramatika latviešu valodā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tā ir arī pirmā normatīvā latviešu valodas gramatika, kas bija galvenā rokasgrāmata latviešu valodas apguvē līdz pat Otrajam pasaules karam. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā sākās dialektu pētniecība, kurā iesaistījās arī latviešu valodnieki – Jānis Kauliņš, Juris Plāķis u. c. Nozīmīgāko darbu paveikuši Jānis Endzelīns kopā ar Kārli Mīlenbahu, 20. gs. sākumā apbraukādami daudzas Latvijas vietas, vācot izlokšņu materiālu. 20. gs. sākumā RLB Zinību komisija atkal atgriezās pie latviešu rakstības reformas problēmas. 1904. gadā izveidoja ZK Valodniecības nodaļu, bet 1908. gadā – īpašu Ortogrāfijas komisiju, kas tad arī izstrādāja jauno, vēl mūsdienās lietojamo, latviešu valodas ortogrāfiju, kuras praktiska ieviešana gan turpinājās vēl līdz gadsimta vidum.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vitebskas guberņā starp 1865. un 1904. gadu bija aizliegts iespiest un izplatīt grāmatas latviešu valodā latīņu burtiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Jau 1903. gadā Pēterburgā notika neliela apspriede par latgaliešu rakstu valodas tālāko attīstību.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tā kopā ar lībiešu-–vācu valodas vārdnīcu „Livisch-–deutsches und deutsch-–livisches Wörterbuch” iznāca 1861. gadā Pēterburgā. 20. gs. pirmajā gadu desmitā, neraugoties uz zināmiem ierobežojumiem no Krievijas varas iestāžu puses, latviešu valodniecība un latviešu rakstu valodas lietojums vērsās plašumā.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Līdz ar Latvijas Augstskolas (vēlāk – Universitātes) nodibināšanu (1919) tajā izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti, kurā darbu atrada vairums latviešu valodnieku – vispirms Ernests Blese, tad Jānis. Endzelīns, Pēteris Šmits, Juris Plāķis, Anna Ābele, Pēteris Ķiķauka un citi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Zinātnisku rakstu publikācijaiām radās speciāli izdevumi – „Latvijas Universitātes raksti”, „Filologu biedrības raksti”, „Ceļi”.
6.1. Saistāmība;
Līdz ar neatkarīgas valsts izveidi latviešu valoda ieguva jaunas funkcijas un valsts valodas statusu, kaut formāli to nostiprināja tikai 1932. gada „Noteikumi par valsts valodu”.
7.2. Mazvārdība;
Pirmie lēmumi valstiskā līmenī tika pieņemti 1920. gadā.
7.2. Mazvārdība;
Tomēr bija jāpieņem vēl vairāki lēmumi, līdz 1922. gadā valsts un pašvaldības iestādes, kā arī skolas pārgāja uz jauno ortogrāfiju.
7.2. Mazvārdība;
Tieši šo normu arī kodificēja pirmā oficiālā – Latviešu valodas krātuves sagatavotā – „Latviešu pareizrakstības vārdnīca” (1942).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpēc jau 1919. gadā Izglītības ministrijas paspārnē izveidoja pirmo terminoloģijas komisiju, kas gan darbojās tikai līdz 1921. gadam, taču apstiprināja vairāk nekā 8000 terminu 20 nozarēs, kas tika apspriesti un pēc tam izdoti atsevišķā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” (1922).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Līdztekus latviešu rakstu valodai arī „latgaliešu izloksnei” 1921. gadā tika dotas tiesības oficiālai izmantošanai darbvedībā Latgales teritorijā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Bija steidzīgi vajadzīgas mācībgrāmatas. Francis. Trasuns izdeva savu „Łatvišu Vołudas Gramatika del łatgališim” (1921).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Notika vairākas dažādu līmeņu ortogrāfijas apspriedes (1921, 1923, 1927–1929), un 1929. gadā oficiāli apstiprināja „Noteikumus par latgaliešu izloksnes ortogrāfiju”.
7.2. Mazvārdība;
Jau 1920. gadā Kurzemi apmeklēja Lauri Ketunens un Oskars Loritss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;