Tviteris zīmju taupības un ātruma nolūkos latviešu valodai atņēma komatus un sākotnēji pazaudēja arī garumzīme, tas viss bija zīmju taupības un ātruma nolūkos.
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
|
Valsts valodas politika un diasporas politika Līdz 2018. gadam, kad Saeimā tika izstrādāts un pieņemts Diasporas likuma projekts, Izglītības un zinātnes ministrijaZM īstenoja diasporas politikas pasākumus gan kā valodas politikas, gan arī kā integrācijas un migrācijas politikas pasākumu daļu, identificējparedzot finansējumu un nosakot īstenotājus diasporas atbalstam. 2019.–2020. gadā diasporas atbalsta pasākumi tika iekļauti valsts budžeta prioritāro pasākumu sarakstā, pamatojoties uz Diasporas likumā noteiktajām kompetencēm.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tvitera sākumā šāda čata valoda nāca kā mantojums no citām digitālajām platformām, tomēr ātri vien mikrobloga vidē pazuda, jo čata valodas rakstībatās īpatnība bija papildus burtu pievienošana vārdā, lai tos mīkstinātu vai stieptu, tāpēc tātādējādi samazināja tāot jau tā ierobežoto zīmju skaitu. Kā aAlternatīva tvitera vidē bija neizmantot diakritiskās zīmes vispār, vai arī jau no sākuma rakstīts ar tāmpašā sākumā izmantot vides, kurās varēja rakstīt ar tām (piemēram, tvītot no pārlūkprogrammas datorā, nevis no mobilā tālruņa, kurš neatbalstīja latviešu valodu).
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Tika piedāvāts anglisko mikrobloga nosaukumu “Twitter” tulkot kā “čivinātavu” saukt par čivinātavu vai čalotavu un mikroblogā veicamo darbību – par “čivināšanu”, vai “vīterošanu” vai čalošanu.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Zīmju ierobežojumua dēļ, čata valodas rakstība tviterī nenostiprinājās, un lietotāji izvēlējās meklēt veidus, kā rakstīt, izmantojot garumzīmēes un mīkstinājuma zīmes.
4.1. Lietvārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
|
Tomēr latviešu valodai nācās „maksāt” tviterim citādā veidā – ar pieturzīmēm, – katrs komats vai, punkts, vai domuzīme bija viena zīme.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Citi izvēlējās paturētja tieši atstarpes, nepūloties salikt un nelika komatus –, galvenais, lai doma skaidra.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
|
Kompānijas pārstāvji zīmju skaita palielināšanu saistīto pamatoja tieši ar valodas aspektu, skaidrojot, ka 140 zīmju robežaes dažādās valodās ierobežo izteikšanās iespēju, jo teikumu struktūras vai vārdu garums neiekļaujas iepriekš noteiktajā zīmju skaitapjomā (Rosen, Ihara 2017).
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tēmturui var izmantojums kalpot arī kā vēstījumua pastiprinošs līdzeklisāšanai, vēlreiz uzsverot tā saistību ar tēmu vai, gluži pretēji –, ironizējot un norādot, ka tvīta saturs neatbilst tēmturim.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ir tvīti, kuros tasar to norāda uzīti mācību materiāliem, ar kuriem var apgūt bērns valodu prasmes, ko bērns var izmantot valodas apguvei, ir tādi, kas norāda, uz tipiskām un biežām kļūdām bez konkrētarunas kļūdām, neminot piemēraus.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Sākotnēji, tēmturi saturošie tvīti tika sadalīti trīs kategorijās atkarībā no satura, par ko bija tvīts (Tvīti ar tēmturi vispirms tika sadalīti trīs grupās atbilstoši to saturam (sk. 3. attēlsu). 3. attēls. Tēmtura #valoda tematiskais sadalījums (n=126) Kategorijā “Vispārīgi”Vispārīgo tvītu grupā tika iekļauti tvītādi, kurāos aplūkoti jautājumi par valodu (43 tvīti). Tie bija – gan par valodniecību kā tādu, gan pievērsās valodas nozīmīgumamu mūsdienās. Piemēram: Ļoti daudzi izglītoti latvieši domā, ka ir kauns runāt nepareizi svešu valodu, bet latviešu valodu var runāt šā tā." Jānis Endzelīns #valoda Google cīnās, lai saglabātu 3,054 pasaules valodas.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tulkojuma kategoriju grupā nokļuva tvīti, kuri aplūkojos skarta vai nu vārdu latviskošanas jautājumus, vai neveiklusa tulkojumus no sveša problēma. Piemēram: Silikona ieleja vai Silīcija? Silikona ieleja ir Anetei Sončikai starp krūtīm, Silīcija ieleja – Kalifornijā. #valodām.a Gan tvītu saturs, gan tvītotāju loks, kuri izmanto tēmturi #valoda norāda un to, liecina, ka valodas jautājumi tviterī ir svarīgi – blakus vispārīgiem aicinājumiem kopt savu runu un sekot līdzi savam valodas lietojumam, visvairāk zem tēmtura slēpās praktiski piemēri, jautājumi un problēmas. Tieši šie lietojuma kategorijā atrodamtās kvalitātei, visbiežāk tika minēti konkrēti kļūdu piemēri, jautājumi un problēmas. Šie tvīti, ļāva identificēt daļu no valodas viedokļa līderiemlietotājus, kuri tviterī, kuri biežļuvuši par autoritāti kvalpo kā personīgie valodas konsultanti. Kā tad īsti ir? Zāles palīdzība Savas vodas jautājumos un bieži vien – arī par valodas konsultantiem šajā vidē. Valodas konsultācijas tviterī Vienkāršotās saziņas formas dēļ tviteris veiksmīgi kalpo kākļuvis par padomu un pieredzes apmaiņas vieta – lu. Līdzās jautājumiem – kKur paēst CēsīsCēsīs var paēst? vai kKādu grāmatu lasīt nākošo? – tvītos lietotāji meklē atbildes uz jautājumiem – kā lab? – lietotāji tvītos meklē padomu, kā precīzāk latviskot kādu vārdu, kā pareizi veidot vārda formu, kur likt pieturzīmi un kur nelikt pieturzīmi, un kopumā – kā latviešu valodu padarīt tīrāku un pareizāku.
8. Tekstveide;
|
Tomēr tviteris savu lietotāju loku aizvien var noturēt, jo, pretēji citiem sociālajiem medijiem –, tas joprojām nodrošina īsus, kodolīgus vēstījumus.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Savas vienkāršās un ērtās saziņas dēļ, pārskatāmās laika līnijas un īsās formas dēļ, tasm ir ieņēmis unikālua vietua sociālo mediju vidē.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
LKolīdz ar kļūšanu par nišastviteris kļuva par sociālo mediju, Latvijas tvitera vidēā aktualizējās prasība pēc tvītu kvalitātes auga, nekvalitatīvu un gramatiski netīru tvītu autoriem to kļūdasodiskās kvalitātes, to autoriem aizvien biežāk tika un tiek norādītas viņu kļūdas.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Savā ziņā ir jāsaka paldies tviterim par latviešu literārās valodas tīrības veicināšanu, jo 280 zīmēs atrast kļūdu ir vieglāk par vieglu, varbūt jāņem piemērs no aktīvajiem valodas tvītotājiem un šīs kļūdas jālabo kopā?.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Tomēr jāņem vērā, ka sarunas par ciešamo un darāmo kārtu, locījumu pareizību,formu izvēli un līdzīgiem tematiem notiek starp tojā sabiedrības daļuā, kas tāpat savos tvītos piedomā par pieturzīmēm un pareizrakstību. Blakus pārdomām par vārdu formām, joprojām atrodami tvīti bezvītos jau tāpat rūpējas par valodas normu ievērošanu. Diemžēl joprojām atrodami tvīti, kuros nav lielo burtu, diakristiskajāmo zīmēmju un pieturzīmēm, rakstīti mazajiem burtiemju, kā arī vērojamas citas kļūdas.
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Latviešu valoda tviterī ir biežs sarunu temats – lietot to pareizirakstīt atbilstoši literārās valodas normām ir katra kārtīga tvītotāja pienākums.
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Tviterim palielinot zīmju skaitu, visas atrunas par paviršiem tvītiem, kuros trūkst zīmju, vairs nav spēkā, tāpat tvitera pastāvēšanas sākuma galvenais elements “ātrums” tiek nomainīts pretVairs nav attaisnojuma tam, ka tvītā trūkst zīmju, turklāt tvitera sākumposmam būtiskais ātrums tagad tiek aizstāts ar kvalitāti.
8. Tekstveide;
|
Paralēli raidieraksta atskaņošanai viedtālrunī vai datorā var lietot arī citas programmas un lietotnes. Šā kanāla attīstību galvenokārt sekmēja lietotāju ieradumu izmaiņas un tehnoloģijas un interneta attīstība – viedtālruņi ir visbiežāk lietotākās ierīces, ko izmanto, lai klausītos raidierakstus. Raidierakstu eksperti parasti norāda, ka “raidieraksta” definīcija ir ļoti neskaidra, tādēļ visbiežāk tos dēvē par “īpašu klausīšanās pieredzi” (Nuzum 2019, 20). Raidieraksts nav žanrs vai formāts, bet ganPlašākā izpratnē raidieraksts ir kanāls jeb medijs, tādēļ raidierakstu lietotnēs var klausīties gan neatkarīgu autoru veidotus raidījumus, gan sabiedriskā vai komerciālā radio vai televīzijas veidotus raidījumus un tamlīdzīgi.
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|