Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Visi minētie vāciskie uzvārdi ir tā saucamie caurspīdīgie uzvārdi, proti, to atsevišķo komponentu un salikteņu nozīme ir zināma jebkuram vāciski runājošam, tādēļ nevar izslēgt arī iespēju, ka šie uzvārdi ir vietējo muižnieku, rakstvežu vai uzvārdu ņēmēju darināti. Simts100 populārāko uzvārdu sarakstā ir atrodami arī atsevišķi amatu nosaukumu motivēti uzvārdi. Izplatītākais ir uTo pamatā visdrīzāk ir nevis vācu valodā zināms apelatīvs, bet gan kāds vācu uzvārds, kurš ienācis vai nu ar vācu muižnieku starpniecību, vai arī ir bijis zināms latviešu vidū. Uzvārds Šmits (30), kam pamatā ir vācu Schmied ‘kalējs’ (DWB 15, 1053–1057), varētu būt radies arī no uzvārda Schmidt (Meyers 618, 894; Bahlow 1985, 461–462). Uzvārds, Millers (53), kam pamatā ir vācu Müller ‘melderis’ (DWB 12, 2654), varētu būt radies no uzvārda Müller (Meyers 614, 226–239; Bahlow 1985, 349).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Kā norādīts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēmas brūvelis un brūveris sastopamas latviešu valodā ar nozīmi ‘aldaris’, taču to pamatā ir viduslejasvācu bruwer (ME I 342).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārdlietojumu grafiskā līkne no 2137 fiksējumiem 1947. g.adā noslīd līdz nullei, piem.ēram, 2007. g.adā (2010. g.adā gan vārds pirmrindnieks periodikā lietots veselas septiņas reizes, taču no tām sešas – pēdiņās, tātad metaforiski, ar kādu nozīmes pārnesumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma leimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘brīvzemnieks’, tā ir aizgūta no vācu leh(en)mann (ME II 446).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Uzvārdi, kuru pamatā ir krievu/slāvu valodas apelatīvi (sugasvārdi) Tāpat kā vācu cilmes uzvārdiem, arī uzvārdiem, kas saistīti ar slāvu valodām, ir grūti noteikt, vai uzvārds ir darināts uz vietas,radies kādā Latvijas draudzē vai muižā vai arī pārņemts no kāda slāvu (visbiežāk – krievu) uzvārda vai vietas nosaukuma.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Kokin minēts 1765. gada revīzijas materiālos no Vecpils pagasta (Mežs 2017, 153, 313). Uzvārda Kokins cilme nav īsti skaidra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uzvārds Laizāns (90) ir bijis viens no izplatītākajiem latgaliešu uzvārdiem, kas bijis koncentrēts plašā apgabalā Latgales vidienē (Mežs 2017, 168, 313).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Uzvārda nozīme ir neskaidra. Ilmāra. Meža grāmatā šā uzvārda varbūtējā rašanās tiek saistīta ar poļu uzvārdu Łais, kam pamatā personvārds Lais, Leis, kas savukārt radies no viduslejasvācu lise, linse ‘kluss, maigs, mierīgs’ (Mežs 2017, 168). Šāds uzvārda Laizāns skaidrojums liekas maz ticams, jo uzvārds Łais Polijā ir reti izplatītsastopams.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdnīcas autori šo vārduto saista ar kopvalodas laiža, kam ir izdalītas vairākas savstarpēji saistītas nozīmes ar kopīgo sēmu ‘kārumnieks, gardēdis’ (ME II 415). Šāda motivējošā pazīme ir visai ticama uzvārdam. Šo hipotēzi Jānis. Endzelīns piedāvā arī vairākiem vietvārdiem ar sakni laiz-/laiž-, atsevišķos gadījumos norādot, ka vietvārda pamatā ir uzvārds (Lvv II 251).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pauls Balodis savā pētījumā „Ne tikai Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš…” uzvārdus Nagla un Nagliņš pieskaita uzvārdiem, kas radušies no darbarīku nosaukumiem (Balodis 2018, 520).
7.1. Liekvārdība;
Līdz ar to ir ticamas vairākas šā uzvārda rašanās hipotēzes: 1) uzvārd – tas radies no (1) atbilstoša lietuviešu uzvārda vai sugasvārda; 2) uzvārds radies no, (2) poļu sugasvārda wojewoda vai atbilstoša uzvārda; 3) uzvārds radies vai arī (3) no latviešu valodas sugasvārda vaivads, vaivods. PVar secināt, ka par labu slāvu cilmei vismaz kāds no pētniekiem ir izteicies par pieciem uzvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Starp simt100 Latvijas populārākajiem uzvārdiem nav sastopams neviens, kura pamatā būtu vietvārds.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Lielākā daļa šīs grupas uzvārdu – pieci – ir salikteņi ar priekšvārdu pirmajā komponentā un vācu apelatīvu Sohn ‘dēls’ (iespējams, arī zviedru son) otrajā komponentā.
1. Tehniskais noformējums;
Kā norāda Ilmārs. Mežs, Ivanovs ir izplatītākais uzvārds Latvijas krieviem (Mežs 2017, 130).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Atzīti arī sinonīmi izpletņlēcējs un parašutists, finieris un saplāksnis, kaut gan saplāksnis esot ieteicamāks. Tagad rRodas šaubas, vai vārds parašutists (sal. kr. парашютист) iederas literārajā valodā, tas gan ievietots „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV 61, 298).
7.1. Liekvārdība;
J. Endzelīnu kāds provocēja un atkārtoti uzrunāja par „biedru Endzelīnu”, viņš uzdeva valodas prakses sēdes vadīt Pēterim. Kļaviņam un pameta sēžu zāli. 1948. gada valodniecības sēdēs tika pārrunāti gan praktiskie latviešu valodas jautājumi, gan doti krievu valodas vārdu tulkojumi, gan skaidrotas atsevišķu vārdu nozīmes Llatviešu valodas tēzauram, – Valodniecības institūts vāca tam materiālus (LVAa, 2. lp.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pēc norādīšanas uz nevēlamām konstrukcijām, tādām kā nākt pie atziņas, pie naudas saņemšanas, pievest piemērus, pielaist kļūdas u. c., kāds no sēdes dalībniekiem iebilst: „Ja citās valodās (krievu, vācu) lietā šādu pie-, tad arī latviešu valodā pie- būtu lietājams. Šādau iebilde arī mūsdienās ir dzirdama, un toumu referente novērtē asi, sakot, „pievest piemērus lietā plaši, tas vēl neliecina, ka šī forma ir laba.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5. Interpunkcija; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir minēti daži gadījumi, kad uz nebūtu lietojams – „ interese nav uz, bet gan par darbu; pelnīt nevar uz kaut ko, bet ar kaut ko; reizināt, dalīt ar skaitli; pārcirst uz pusēm, bet – divās daļās; nevis uz šādiem noteikumiem, bet ar šādiem noteikumiem; nevar mainīt uz kaut ko, bet pret kaut ko; nevis uz priekšlikumu vai pavēli kaut ko darīt, bet pēc priekšlikuma, pavēles vai paklausot priekšlikumam vai pavēlei kaut ko darīt” (LVA, 16–17. lp.).
1. Tehniskais noformējums;
Valodniece noraida tādus izteicienus kā – uz visstingrāko aizliegt, uz visātrāko padarīt. „Aizliegt var stingri jo stingri vai vienkārši stingri; padarīt kaut ko, piem., pašūt apģērbu var cik vien ātri iespējams. Tālāk M. Lepika stāsta par verbu darinājumiem ar priedēkli uz- un aizrāda, ka vārds uzteikt nozīmē ‘slavēt’, bet dzīvokli vai vietu var atteikt,; kandidātus neuzstāda, tos var minēt, nosaukt vai izraudzīt.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Lai uzzinātu, kuri valodas jautājumi klausītājiem bijuši neskaidri, analizēsim uzdotos jautājumus kopā ar atbildēm, sakārtotus tematiski un alfabētā pēc pirmā pasvītroslīprakstā un treknrakstā izceltā skaidrojamā vārda.
7.3. Neiederīgs vārds;