Sarunvalodas ekspresiju tekstā rada arī norādāmo vietniekvārdu sarunvalodiskoas variantu šitas, šitais, šitāds lietojums.
3. Vārddarināšana;
|
Panemot mazo blakus aizmigt un iesnauzoties pasiem to neparvietot uz savu gulvietu. (www.seekthesimple.com, 05.10.2017.) Arī šāds vietniekvārdu lietojums ar pozitīvu konotāciju) Otrkārt, vietniekvārds piešķir pozitīvu konotāciju. Arī šāds vietniekvārdu lietojums sastopams vien retos gadījumos. Šeit, izvēlotiesPiemērā ar vietniekvārdu šis, autors izsaka atbalstu apzīmēnosauktajām personām un liek noprast, ka uzskata tās par emocionāli tuvām, par “„savējām”: Uzskatu, ka mums būtru šiem jāpievienojas viņu centienu atbalstīšanai. (www.delfi.lv, 14.11.2019.) Biežāk atrodams lietojums, kurā neparādās) Treškārt, vietniekvārds nevis izsaka nievājošau attieksmei pret pašu apzīmēnosaukto personu, bet kuršgan paspilgtina visa komentāra kopējo sarunvalodas ekspresiju vai negatīvo konotāciju, ko nereti papildina arī slenga un vienkāršrunas leksika vai vulgārismi. Šāds lietojums atrodams biežāk: Vienu angli aizveda uz geju klubu tā parādīt kā Krievijā aizliedz tad šis šausmās izmuka ārā no kluba un lūdza vairāk nevest uz tādām iestādēm.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Bet Britos šim bija iestāstīts ka Krievijā viss esot aizliegts. (www.delfi.lv, 14.11.2019.) Tas kas šobrīd notiek literatūras lauciņā -– tas ir antinacionāli , tas ir kā vēl viens akmens pie nabaga Laimdotas kājām, lai šo ātrāk nogremdētu dzelmē. (www.satori.lv, 06.08.2019) Dažos gadījumos parādās arī negatīva) Ceturtkārt, vietniekvārds gan piešķir negatīvu ekspresiju komentāram kopumā, gan izsaka nicinošu attieksmei pret pašu apzīmēnosaukto personu.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
No iepriekšējās kategorijgrupas šāds lietojums atšķirams kontekstā: Padomju savienībā tādus "„zagšanas lielmeistarus"” uzreiz lika pie sienas, šitie brauca skoloties uz pašu Amēriku! (www.nra.lv, 15.11.2019) Bieži komentāros atrodami norādāmie vietniekvārdi noteiktajamā artikulam tuvinātā funkcijā nozīmē.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tieši blogu tekstos nereti ir grūti nošķirt sarunvalodas līdzekļus no valodas kļūdām, jo, lai arī autori mēdz uzsvērt savu vēlmi un tiesības tekstu veidot tādā valodā un stilā, kādā paši runā, šādi līdzekļi tajekstā ne vienmēr iederas un reizēm pat traucē.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vienlaikus, protams, var runāt par autora individuālo izteiksmistilu un vēlmi priekšmetu no jauna izcelt.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Runātā tekstā šāda tendence valodas spontanitātesspontānuma dēļ varētu būt izskaidsaprojtama, taču tekstā, kura tapšana nav tik ļoti iegrožota laikā un kurš nav neir labojams, tas var kļūt traucējoši: Šī kompānija nodarbojās ar muitas nodokli neaplikto luksusa preču tirdzniecību diplomātiem un komisāriem visās pasaules valstīs. [..] Sāku pie viņiem arī strādāt klientu apkalpošanas sfērā un pēc apmēram gada šī kompānija izlēma, ka filāles atvēršana Latvijā tomēr nav izrādījusies rentabla. [..] Tomēr šai kompānijai bija sava filiāle arī Dubaijā un man tika piedāvāts strādāt tur. (www.tvnet.lv, 13.11.2019.) Atskatoties uz ceļojumu, no pastaigas visspilgtāk atmiņā palikusi ielas māksla, jo īpaši pagalma galerija jeb kādas mājas iekšpagalms, kuram dzīvību piešķīris ilgstošs šīs mājas iemītnieks – mākslinieks Vytenis Jakas, uz pagalma ēku sienām attainojot šīs mājas kādreizējos iedzīvotājus.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmkārt, apzināti atdarinot sarunvalodu daiļliteratūras tekstos, to autori izvēlas ierobežotu skaitu pazīmju, un to kompensējot ar katras pazīmes lietojuma daudzbiežumu.
6.2. Savrupinājumi;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Otrkārt, rakstot komentārus u. c. sarunvalodai tuvinātus tekstus, to autori apzināti vai neapzināti sevi ierobežo, ekspresijas panākšanai izmanto galvenokārt izmantojot dažādu līmeņu, tostarp stilistiski pazemināto, leksiku.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Vismazāk sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu variācijusarunvalodas variantu (šitas un šitais) sastopams blogu tekstos un rakstos publicētajās intervijās.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Minētā problēma galvenokārt attiecināma uz fonoloģiskajiem sarunvalodas līdzekļiem, taču, kā jau minēts, kļūst aktuāla arī analizējot sarunvalodiskkļūst aktuāla arī sarunvalodai raksturīgu vietniekvārdu lietojumuā, jo īpaši noteiktā artikula funkcijā. Kā vnozīmē. Viens no kritērijiem, laikas ļautu noteiktu lietojuma raksturu, varētu būt teksta kopējā kvalitāte, taču tas ne vienmēr palīdz, vērtējot, piemēram, komentāru u. c. interneta saziņas žanrus, kuros rakstītājs savas individualitātes, sarunas temata, adresātu u. c. faktoru dēļ (Baltiņš, Druviete 2017, 147) var būt izvēlējies sarunvalodu, iesaistot tekstā dažādus līdzekļus, kas neatbilst standartvalodas normām.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vienlaikus nevar bez ievērības atstāt interneta komentāru zemo kultūru kopumā, kas attiecas ne tikai uz valodas lietojumu, bet uzarī attieksmi pret saziņas situācijāu vispār – tā parādās, piemēram, citu diskusijas dalībnieku apsaukāšanā vai pret viņiem vērstos nievājošos izteikumos.
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Otra problēma, kas novērojama tekstos ar bagātīgu sarunvalodas līdzekļu, tostarp sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas variantu, lietojumu, ir valodas noplicināšanās – nereti tiek izmantots vieglākais un ātrākais variants, kā nosaukt vai raksturot sarunas priekšmetu, t. Tādējādi tekstams vienlaikus ar sarunvalodiskas nokrāsas iegūšanu zaudējot individuālo ekspresijstilu, kas ir viens no svarīgākajiem runas faktoriem no pragmatikas viedokļa.
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ceļavējš cilvēku ciltij: Vvaloda sabiedrībā.
2.3. Sākumburti;
|
Uzvārdu pirmajā simtniekā ir iekļuvuši gan Kurzemei, Zemgalei un Vidzemei, gan Latgalei raksturīgie 19. gs. un 20. gs. 1.pirmās puses uzvārdi (par Latgales uzvārdiem plašāk skat. Mežs 2017).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Latviešu zemkopja ikdiena noritēja saskarē ar dabu, koki un citi augi bija gan prieka avots, gan izejmateriālis daudziem sadzīves priekšmetiem.
4.1. Lietvārds;
|
Parasti tiek norādīts, ka latviešiem ir daudz uzvārdu, kas saistīti ar uzvārdatā nesēja ārējām pazīmēm. 100 populārāko uzvārdu vidū sastopams tikai viens uzvārds, kurā ietverta norāde uz matu struktūru.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas ir uzvārds Sproģis (32), kam pamatā īpašības lietvārds sprogains.
8. Tekstveide;
|
Salikteņuzvārda Jaunzems (84) pamatā ir vārdu savienojums jauna zeme, kas, iespējams, norāda uz jaunsaimnieka statusu. NTātad – no 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem 64 ir iespējams saistīt ar latviešu valodā izplatītiem sugasvārdiem.
7.2. Mazvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Sastopamai vairkneāki vāciskoie uzvārdui ar paaugstināta reljefa apzīmējumu vācu Berg ‘kalns’.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|