Zatlera neatkarības runās, kur sastopami arī retoriskie jautājumi, kas principbūtībā ir apgalvojumi jautājuma formā, kas. Tie netiešā veidā liek klausītājam domāt, ka runātājs veido dialogu, un iedziļināties konkrētajā jautājumā, meklējot atbildi, taču faktiski atbilde vai nu tieši seko uzdotajam jautājumam, vai ir integrēta tālākā tekstā, tā liekot. Tādējādi klausītājam domāšķiet, ka tasviņš piekrīt teiktajam vai pats ir atbildējis uz uzdoto jautājumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jāpiemin gan, ka pēdējos gadu desmitos šis valodas fenomens vairs netiek skatīts vientikai kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, bet drīzāk kā “„kognitīvs cilvēka apziņu ietekmējošs domāšanas un pieredzes fenomens” (Liepa 2009, 16) , jeb, kā raksta kognitīvās lingvistikas pētnieki Džordžs Leikofs (George Lakoff) un Marks Džonsons (George Lakoff and Mark Johnson 1980), “mēs domājam metaforās un dzīvojam ar tām” (Lakoff, Johnson 1980).
1. Tehniskais noformējums;
2.4. Īpašvārdu atveide;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Citiem vārdiem -– metafora ir domāšanas procesa sastāvdaļa, kas sarežģītus konceptus skaidro ar jau zināmiem un sabiedrības kolektīvajā domā iesakņotiem jēdzieniem, piemēram, “: No visiem Latvijas novadiem, laukiem un pilsētām plūda ļaužu straumes, lai satecētu kopā sirmās Daugavas krastos un vītu ciešākas savstarpējas draudzības un vienības saites.” (A. Kviesis 31.12.1936.), kur Šeit Latvijas novadi atspoguļoti kā visas Latvijas upes, kas kopīgi saplūst vienā lielā vienotā veselumā Daugavā, akcentējot tautas vienotību.
1. Tehniskais noformējums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Daugava ir ne tikai visiem zināma Latvijas upe, bet arī viens no tautas nacionālajiem simboliem, kastā tiek dēvēta par tautas likteņupi.
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lai gan A. Kviesis palika amatā līdz prezidentūras laika beigām, viņam nebija reālas varas.
6.1. Saistāmība;
|
Savu galveno funkciju “– „valsts reprezentāciju” pildīj– veicis, atrodot “„zelta vidusceļu starp pārspīlētu ceremonialitāti vai teatrālismu un nolaistu galvu vai pašapziņas trūkumu” (president.lv).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Līdzīgi politisko partiju darbība tiek pozitīvi atainota arī citās pirmo vLatvijas Valsts prezidentu uzrunās, piemēram, “: Kā valsts iekšējā, tā ārējā dzīvē mums veicami lieli, svarīgi uzdevumi. Šī lielā darba un pienākuma apziņa lai mazina nesaskaņas un pretešķības valsts iekšējā dzīvē starp pilsoņiem un starp politiskajām partijām.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
7.2. Mazvārdība;
|
Nav svarīgi, kādas izcelsmes tautībai tie pieder, vai kāda būtu viņu dzimtā valoda: latviešu, krievu, vai kāda cita.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Vīķi-Freibergu var uzskatīt par ideālu politiskuo līderi, jo viņa aktīvi pārstāvējusi valsti gan ārlietu jomā, gan arī valstiskij svarīgos notikumos, veidojot spēcīgu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu. V. Vīķes-Freibergas runās bieži parādāsPrezidentes runās vērojama valodas līdzekļu daudzveidība, kas detalizētai analīzei ir kā “„resursu karnevāls”.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vīķes-Freibergas runās apgalvojuma teikumi šķietami ieņemgūst pavēles vai aicinājuma formu, kas skaidri atbilst pārliecināšanas definīcijai.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Papildus tam jānorāda, ka atslēgas vārdu “Latvija, mēs, varena, dižena” atkārtojums tekstā netieši liek klausītājam fokusēties uz šiem vārdiem un paturēt tos atmiņā ilgāk, jebproti, tie tiek pārnesti uz ilgtermiņa atmiņu, un šādunoglabāti ilglaicīgajā atmiņā. Šādās parādes runu gadījumās labi izvēlēti atslēgas vārdi iesakņojas kolektīvajā atmiņā, konstruējot nacionālo identitāti.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Citāts ir spilgts piemērs ideāla pilsoņa jeb “Homo Llatviensis” diskursīvajai konstrukcijai, kur tiek nosauktas ideāla pilsoņa vērtības un īpašības, kam seko pamudinājums uz tāda pilsoņa pareizu rīcību.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|
Tāpat, lietojot salīdzināšanas paņēmienujumus (mēs esam tikpat labi, gudri, izveicīgi, radoši) kā citi), tiek stiprināta kolektīvā pašapziņa, un, uzsverot kolektīvajā atmiņā iesakņojušās vērtības vai īpašības, kas tiek piedēvētas latvietim (mēs esam daudz strādīgāki par dažu labu citu), klausītāja emocijasi tiek noskaņotasi emocionāli labvēlīgi pret aicinājumamu vai konkrētai runātāja iecerētaio rīcībai. “u: Mēs esam stipra tauta !
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Mēs esam raženi !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs esam skaisti !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs zinām , ko mēs gribam !
1. Tehniskais noformējums;
|
Un ko mēs gribam , to mēs varam !
1. Tehniskais noformējums;
|
Ko mēs varam , to mēs darām !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs iesim un darīsim visi , lai Latvija būtu skaista , lai Latvija būtu dižena , lai Latvija būtu varena , un ne tikai tauta , bet arī valsts !
1. Tehniskais noformējums;
|
Vīķes-Freibergas uzrunās, piemēram, valsts neatkarības atjaunošanas svētkosLatvijas Republikas Proklamēšanas dienā, kur papildus “Homo Llatviensis” konstrukcijai diskursā tiek konstruēta arī kopīgā politiskā nākotne un atspoguļota kopīgā politiskā pagātne, kā atsauce uz to slikto, kas ir bijis, un to labo, kas sekos. Šāda veida konstrukcijas parasti ietver nosacījumu “– ja” mērķa auditorijas rīcība atbildīs aicinājumam. “: Mūs nevar vairs uzvarēt ar spēku – mēs esam tagad visspēcīgākās alianses locekļi, kāda vien pasaulē ir pastāvējusi.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|