Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
Iespējams, tie kļūtu intensīvkoncentrētāki un mazāk liekvārdīgi, bet droši to nevar zināt, jo automatizēt var gan rakstīšanu, gan lasīšanu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vienīgi mēs tos uztversim daudz nopietnāk – gribēsim, lai jebkuru tekstu ievada šāda anotācija, un tekstu atsijāšana notiks jau šajā, kopsavilkumu, līmenī, kas varētu būt attiecināms arī uz studentu darbiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Pieņēmums ir tāds, ka apjoms ir saistīts ar saturu, atbilstošproti, prasot noteiktu apjomu, tiek pateikts priekšā, cik pamatīgam jābūt pētījumam, kā jāizvērš doma u.tml. Skaidrs, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību teksta apjomu var palielināt teorētiski bezgalīgi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Daļēji tam var piekrist, bet šeit slēpjas arī lamatas. Acīmredzami iIr studenti, kuri apjomu uztver kā problēmu un pirmajā mirklī būtu priecīgi par apjoma prasības atcelšanu.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Mērķis drīzāk ir radīt iekārtas, kas var izpildīt noteiktas funkcijas un izpildīt labāk un vieglāk, nekā tas ir iespējams cilvēkam.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Situācijā, kad viduvējus tekstus var radīt mākslīgais intelektsMI, nav arī nepieciešamības īpaši mācīt cilvēkus šādus tekstus rakstīt.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pirmkārt, rakstītprasmes mācīšana arvien vien vairāk varētu būt orientēta uz izcilību, otrkārt, skolu un vidusskolu loma tikai palielināsies – un, tāpat kā daudzi citi priekšmeti vēstures gaitā, tekstu radīšana arvien vairāk pārvirzīsies no augstskolām uz vidusskolu.
7.1. Liekvārdība;
Savukārt grāmatas vāka ilustrācija vedina domāt par matu mudžekli, bet tikai līdz brīdim, kad palūkojamies tuvāk un saskatām tajā trauslus ziedu stublājus. E.Arī Kokarevičas stāsti ir ietilpīgi, kaut arī pirmajā acu uzmetienā tādi var nešķist. Vēlāk Pārdomājot par atsevišķām detaļām prātā ienāk apjausma – cik nepamanāmi ir izvietoizlasīto, nāk apjausma – tekstā, līdzīgi kā vāka ilustrācijā, paslēptas sīkas detaļas, kuras var plaši interpretēt.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Augi un dzīvnieki nav tikai sastindzis fons, bet ir nozīmīga daļa no vēstījuma daļa.
6.3. Noliegums; 7.1. Liekvārdība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Stāsti sakārtoti tā, ka ikatrs nākamais ietver plašāku fantāzijas amplitūdu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Stāstu sakārtokrājuma kulminācija ir literārā pasaka “Gaiļbiksīšu lasītāja”.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kokarevičas stāstiem ir līdzība arinās japāņu animatācijas režisora Hajao Mijadzaki vizuāli mītiskoajai pasaulei, kuras vērotājam nav obligāti jāpārzinaāt visius pasaules mīti, bet varus, lai izbaudītu ceļojumu to raibajā mītu mudžeklī. GStāstaā “Kaķu tante” galvenās varones Sibillas dzīve, stāstā “Kaķu tante”, mainās, kad viņas tuvs draugs un mājas saimnieks pārdod viņas dzīvokli. JTā jaunais īpašnieks – Vaģiks uzplēš atmiņas par jaunību un dzīvi ar Maskavieti.
8. Tekstveide;
Sibillas dzīvē parādās ne vien sen aizmirstās atmiņas, bet arī jauni kaķi, par kuriem viņa uzņemas rūpes. Stāsts ir par dažādām dzīves izvēlēm un cerībām, kuras ne vienmēr piepildās.
8. Tekstveide;
Kaķis ir mītiski ietilpīgs tēls un stāstā pdarādābojas kā Sibillas talismans un sargājošs elements starp dzīvību un nāvi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Negaidītā draudzība noved pie jauna ceļojuma sākumaaizsāk ceļojumu, kura mērķis ir atrast noslēpumaino Lielo Putnu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Stāstā “Gaiļbiksīšu lasītāja” parādās dažādi pasaku elementi – “karaļvalsts”, “princis” un “permallamutra baltzirgs”, kas padara vēstījuma uzbūvi –, vēstījums līdzīguinās fabulai – jāpaveic varoņdarbs, lai atrisinātu kādu uzdevumu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Pēc iepriekšējās pasakas ar“Gaiļbiksīšu lasītāja” laimīgajām beigām varam atgriezties “realitātē”. S stāstsā “Kauli”, kas ir fascinējošs ne tikai ar to, ka skumjām te ir iekšēji neredzama matērija – kauli, bet arī ķermeniski norāda, ka pazīstamās struktūras var sāpīgi sairt. MProti, mazā Lēda, spēlējaoties dārzā, kur atrok vecu kaulu. Šis nelielais notikums atstāj spēcīgu iespaidu uz Lēdas turpmāko dzīvi.
4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Varbūt šīs tēls iemieso mirušo senprūšu valodu, kurai vairs nav sirds – cilvēku, kuri tajā sarunājas.?
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Daudzi paliks apslēpti, nepamanīti un palaisti garām, bettomēr Kokarevičas savdabīgajā manierē tieas strādā veiksmīgi. E.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Lieki piebilst, ka pārāk nopietni šīs atbildes nav jāuztver pārāk nopietni .
6.4. Vārdu secība;