Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Antisemītisma vietā var, protams, var likt naida runu ar citu “objektu”. Lai kā būtu, mans retoriskais jautājums: kpret citu grupu vērstu naida runu. Kāda velna pēc man pret šādiem līdzpilsoņiem būtu jāizturas ar cieņu?
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kāds pamats uzskatīt, ka izšķirošā brīdī es varēšu paļauties, ka šie indivīdi situāciju redzēs līdzīgi kā esman un atbilstoši rīkosies?
7.3. Neiederīgs vārds;
Politiskais plakāts kā Latvijas vēstures avots, 1920. - –1940. gads. 2013.
1. Tehniskais noformējums;
Cik saprotu, šī frāze zobgalīgi bija veltīta masu medijiem, tomēr tikpat labi to varētu attiecināt arī uz parlamentāriešu runām. Atgādināšu, ka dDebates notika atbilstoši 2025. gada 14. martā veiktajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Tie, kas paredz, ka turpmāk valdībai ik pēc diviem gadiem jāiesniedz Saeimai ziņojums (23. oktobrī to darīja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde) par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Nepatīkamāk ir runāt par pašu latviešu attieksmi pret latviešsavu valodu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lai gan pašmāju valodnieki ir daudzkārt un skaidri ir norādījuši, ka “"ar valsts institūciju pūlēm vien nepietiks, lai nodrošinātu latviešu valodas konkurētspēju”" [1], “"pašu latviešu starpā visai bīstami ir mīti un stereotipi valodas jomā”" [2], un “"pētījumi parāda, ka latviešu valodas lietošanas intensitāte publiskajā telpā un ikdienas neformālajās attiecībās nepieaug atbilstoši nozīmīgajam valodas pratēju skaita kāpumam”".
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Kad politiķi tomēr pievēršas latviešu valodas lietojuma problēmām pašu latviešu kopienstarpā, tad kā iemesli problēmām tiek minētas digitālās tehnoloģijas, globalizācija, tīmekļa platformas, pat latviešiem it kā piemītošais piekāpšanās gars.
4.2. Darbības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodu pierastā izpratnē nereti aizstāj visu veidu emocijzīmes (t.s. emožji), t.s. mīmēmi, vizuāli citāti. Šādā kontekstā nav lielas atšķirības, kādu valodu mēs lietojam mazāk vai kroplākā formā – latviešu vai angļu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Tas atgādina diskusijas 19.-–20. gadsimtu mijā, kad, piemēram, Stērstu Andrejs retoriski vaicāja: “"Ko viņai [tautai] līdz tie daudzie ģimnāziju skolotāji, dažādie inženieri u. t. tt., kuri visu savu mūžu pavada ārpus dzimtenes, kad tie pat ne soli nav spēruši, ne vārdiņa nav teikuši dzimtenes labā? – Mūsu dzimtenes labā daudzkārt augstāk vērtējams ikviens krietns tautas skolotājs, dārzkopis vai piena kontroliers, nekā dzelzsceļa inženiers Tālajos Austrumos, vai fabrikas vadītājs ap Urālu.”" [5]. Droši vien, ka bažas bija pamatotas, tomēr tālākais liecināja, ka Latvijā izveidojās ne tikai valsts, bet turpināja attīstīties arī bagātīga literatūra latviešu valodā, nacionālā terminoloģija.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Dažkārt tie ir veiksmīgi, citreiz – nēe.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas nekas. “"Skunstes mālderim jeb bilžu mālderim bija iespēja kļūt ne tikai par gleznotāju, bet arī gleznieti, gleznieku, mākslas krāsotāju, daiļkrāsotāju, dailes aini un vēl citiem aroda nosaukumiem”." [7] Laika gaitā atsijājas varianti, kuri neiedzīvovarianti atsijājas, un ir normāli, ja kāds, piemēram, gados jaunāku cilvēku vidē lietots vārds citām vecuma grupām neiet pie sirds neiet.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Es vairāk sliektos “"Līdzdalībnieku”" saukt par trilleri, bet der arī neskaidrais apzīmējums “"kriminālromāns”".
1. Tehniskais noformējums;
Tad grāmatas vidū, gandrīz garāmejot, tiek atbildēts uz, iespējams, svarīgāko, jautājumu – kāpēc Emīlija ved mājās svešus vīriešus un tos nogalina. Ņemot vērā, cik vērtīgi ir šādi sižeta pavērsieni, mazliet samulstu par autora nevērību pret lasītāja gaidām un uzticību.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Lai arī vairākās epizodēs redzams, ka Kurts ir greizsirdīgs, tomēr viņš ignorē iespēju, ka Emīlija ar nogalinātajiem varētu būt pārgulējusi vai vismaz skūpstījusies, pirms atvilinājusi tos uz dzīvokli.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Notikumi sāk vilkties, ritms pazūd, stāsts mīņājāas dzīvokļa priekšnamā un tā arī neatgūst savu ritmu. Šad tad pavīd pa cerībai, ka tūdaļ notiks kas aizraujošs: piemēram, kad abi viesojas pie Priedīša laukos, tā vien liekas, ka būtu laiks kādai slepkavībai.
6.5. Izteicēja izveide;
Vajadzēja parādīties ziņkārīgam kaimiņam, Ppašvaldības policijas ekipāžai vai sētas puikam, kuram rodas jautājumi.
2.3. Sākumburti;
Netrūkst arī citu smieklīgu detaļu, kas, šķiet, nav tā iecerētas: Kurts teju reizi nodaļā vēlas uzsmēķēt, smēķē vai viņam tūdaļ beigsies cigaretes.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ir brīži, kur visi pareizie elementi ir vietā, bet autors atsakās šaujampulverim piešķilt uguni, papūš to malā un turpina, it kā nekas slikts nebūtu noticis.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdzīgu efektu DDT“Dirty Deal Teatro” muzikālajā izrādē “Alfas” savulaik izdevās panākt režisora Valtera Sīļa, libretista Jāņa Baloža un komponista Edgara Raginska komandai, kura kameroperas žanrā izspēlēja konkrētu 2011. gada notikumu - policistu iniciētu spēļu zāles aplaupīšanu Jēkabpilī, tādējādi ne tikai uzrādot problēmas tiesības sargājošajās institūcijās, bet paverot plašāku skatu uz Latvijas realitāti pēc neatkarības atgūšanas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana;
Par Ritas Aksenokas iespaidīgo veikumu, atklājot sarežģītus noziegumus, vēstī gan Lāsmas Gaitnieces sastādītā grāmata “Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē” (2024), gan intervijas plašsaziņas līdzekļos, sevišķi saruna Arņa Krauzes radio raidījumā “Laikmetu krustpunktā”.
7.2. Mazvārdība;