Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
Vērojuma vērts ir arī vēstītājs pats un viņa atmiņas, kuras liek apzināties, ka, “"tās izstaigājot, arī pagātne kļūst atkal sveša, atkal pirmreizēja, atkal vilinoša”" (167. lpp.).
1. Tehniskais noformējums;
Manuprāt, tieši šis uzmanīgais, inteliģentais un līdz perfekcijai izkoptais vērojums “"Svešuma grāmatu”" padara par literatūru, kuru viennozīmīgnoteikti ir vērts lasīt un pārlasīt, ikreiz ļaujoties citam autora noteiktam virzienam. Šīs it kā ikdienas lietas un notikumi, dzīves neizbēgamās sastāvdaļas ielūdz lasītāju vismaz mēģināt apzināties milzīgumu, šausmīgo, nāvi, dzīvošanu, laika neizbēgamību un vienaldzību.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Uzburot poēziju tiklab no zvaigžņu miljardiem, kā putras katla, Kasims ietērpj valodā mūžību. Šī valodas, vērojuma un lasītāja refleksijas savstarpējā iedarbe galu galā pavisam tieši norāda uz literatūras, ja man piedos šo banalitāti, jēgu un mērķi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Un tieši tāpēc “"Svešuma grāmatu”" negribētos dēvēt vienkārši par autobiogrāfisku romānu, jo tas varētu radīt maldīgu iespaidu, ka autors visu 200 lappušu garumā ar to vien nodarbojas kā ar tīksmināšanos gar savu nabu.
1. Tehniskais noformējums;
Protams, tik un tā Kasima pasaulē vēl nepabijis lasītājs var vaicāt,: par ko tad īsti ir “"Svešuma grāmata”"?
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Taču ironiskā kārtā šie koki ir tieši tādi, kādi tietādi kļūst, ja vides aktīvisti tos neatļauj cirst laikus – sēnīšu, kaitēkļu un laika bojāti, vairs neizmantojami augstvērtīgā koksnes pārstrādē, bet gan malkā, vairojot emisijas un klimata pārmaiņas.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība;
Meža veselība un atjaunošanās ir apdraudēta.
6.5. Izteicēja izveide;
Pie mērķēto darbu kategorijas, starp citu, varētu pieskaitīt arī “Anatomijas vārsmas” – dzejoļu ciklu, kas tapis pēc RSU Anatomijas muzeja pasūtījuma, iedvesmojoties no anatomisko preparātu ekspozīcijas – un, kā arī Šteinberga redakcionālo darbu žurnālā “Strāva”, veidojot tematiskus numurus.
2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Ar to visu vēlos teikt – Šteinbergs māk strādāt ar konkrētu ideju gan saturiski, gan formāli, un šķiet, ka viņam tas sagādā baudu. “Stāsti”, tātad, primāri ir radošās darbības apkopojums.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Vai no elementiem kopā likts mākslas darbs – dzejas krājums –, kas radīts bez sākotnējas intences, salikts kopā retroaktīvi, var būt tik pat labs kā tāds, kura dzejoļi radīti tieši tam, konkrētam konceptam? Šis jautājums, šķiet, pats par sevi ir kļūdīgs, jo labam māksliniekam – dzejniekam – ir jāspēja savīt kopā arī pirmšķietami nesaistītus elementus, izvedot gan lasītāju, gan, iespējams, pašam sevi pa literārās pieredzes taku, kas attaisno katru veseluma elementu, pat ja par to savienošanu kopā nav domāts elementu radīšanas brīdī.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Galu galā viena no dzejas spēlēm ir tieši tāda – šķietami nesavienojamā savienošana. To māk arī ŠteinbergsŠteinbergs to demonstrē, piemēram, ciklā “Margrietiņas orākula muļķības un meistarstiķi” (44.-47. lpp), īpaši tā pēdējā fragmentā ar virsrakst-jautājumu “Kāpēc miegs ir kā kasešu atskaņotāja austiņas?” un sekojošo meistarīgo atbildi.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skatoties dziļāk, atrodam ko interesantu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Daļējua šī cikla pirmpublikāciju atradīsima lasāma mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” 2023. gada novembra numurā “Austrumvācija”, bet ar fundamentālu izmaiņu – šeit cikla virsraksts ir "Fragmenti no grāmatas "Margrietiņas orākula muļķības un meistarstiķi"". "Fragmenti no grāmatas" – liecība par lielākām ambīcijām šim ciklam, kas rada aizdomas, ka “Margrietiņas orākula muļķības un meistarstiķi” ir pāri palikums no lielāka, neīstenota projekta, no kura bijis žēl atteikties, to atstājot neizdotu grāmatas formā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jādomā, ka šo teicienu zina arī pats Dr. Šteinbergs.
7.1. Liekvārdība;
Vēlmes iegūt slavu, godu, Mmeistara titulu?
4.1. Lietvārds; 7.1. Liekvārdība;
TamlLīdzīgi paņēmieni tika izmantoti arī tajā pašājau ”Stropā”.
7.3. Neiederīgs vārds;
Izņēmums tam varētu būt cikls ”Ieteikumi” (12.-17. lpp), kurā tiek imitētas dažādu personu sūdzības (t.i. sava veida pieprasīti stāsti), uz kurām kāds ”Doktors S.” sniedz atbildes.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Varu droši teikt, ka tā patiesi ir vien imitācija, jo redzams, ka gan jautājumu, gan atbilžu autors ir pats Šteinbergs pats un trešās personas jautājumi tiek izmantoti tikai kā literārs paņēmiens, lai apskatītu kādu domu.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Varam izkartēt metaforisku Šteinberga dzīves gājumu –: lūk, “Strops“, silts, salds, darbīgs – mātes vēders un bezrūpīga bērnība, “Jaunība“ ir jaunība, “Ābece“ un “Anatomijas vārsmas“ – izglītība un tās nozīmes novērtēšana, ķermeniska pieredze, apziņa un lasītprasmes apguve.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ar šo grāmatu, tātad, Šteinbergs ir iemācījies arī stāstīt. Mikro līmenī izaugšanas motīvs tiek apskatīts ciklā “Vaiņaga sastāvdaļas” (60.-69. lpp), kas visai tieši nobeidzas ar domām par vecumu – “tavs vecums 18-25/26-35/36-45/46-55”, tāpat arī dzejolī "Šovs" (18.-20. lpp) – dzejoļa liriskā "es" iziet cauri "pērnībai", "puberštātēm", jaunības koncertu apmeklēšanai un beigaās pati sāk kāpt uz skatuves kā pieaugušaisī. “Šova” liriskā “es” dzimtes maiņa no Šteinberga paša arīdzan ir emblemātiska jauna mūsdienu vīrieša pieaugšanai.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;