Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8078 vienumi
Ar velosipēdistiem sadursmju nav bijis – ja nu vienīgi Zilupē Latvijas robežsardzes 100-simtgadei veltītā velobrauciena laikā pretī pilsētas domei.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Jēkabpils ainavu būtiski ietekmē pilsētas izvietojums Daugavas krastos – abas pilsētas daļas spoguļojas Llikteņupes ūdeņos un lūkojas viena otrai pretim.
2.3. Sākumburti;
Nelabvēlīgs būvniecības blakusefekts bija brutāla ielaušanās Daugavas ainavtelpā, kā rezultātā krastmalas namu pirmā stāva līmenis ir aizsegts skatam no pretējā krasta un līdz ar to lielā mērā ir zudis pilsētas pie upes vizuālais tēls.
7.1. Liekvārdība;
Projekta “Plūdu riska novēršana Jēkabpilī” izmaksas ir gandrīz 17 miljoni eiro, un lauvas tiesa finansējuma nāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Prātā nāk nebeidzamā muļļāšanās ar Rīgas akustisko koncertzāli un Latvijas lLaikmetīgās mākslas muzeju, par bēdīgi slaveno “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa līniju nemaz nerunājot.
2.3. Sākumburti;
Interesanti, ka 2023. gadā par Latvijas meistariem volejbolā negaidīti kļuva Latgales komanda “Ezerzeme/ Daugavpils Universitāte”. 2025. gada Latvijas volejbola čempionāta pusfinālā tieši daugavpilieši “Lūšus” izslēdza no cīņas par zelta medaļām – tātad tieši Austrumlatvijā patlaban atrodas Latvijas vīriešu volejbola “Medīna un Meka”.
1. Tehniskais noformējums;
Futbolā un hokejā jēkabpiliešiem lieliu panākumiu gan ir izpalikušinav bijis – ko tad vēl var gribēt no pēc iedzīvotāju skaita vien 10. lielākās Latvijas pilsētas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Galerija dibināta 1991. gadā kā viena no pirmajām privātajām mākslas institūcijām Latvijā. Šajā laikā ir noorganizētas vairāk nekā 200 dažādu mākslas žanru izstādes un dominē glezniecība – katru gadu galerijas telpās apskatāmas vairākas apjomīgas izstādes, kurās piedalās vai visi pazīstamākie dažādu paaudžu Latvijas mākslinieki.
6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
KLASES VECUMPOSMA PEDAGOĢISKI PSIHOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS IZMĒĢINĀJUMSDARBĪBAS NORISE UN ANALĪZE Skolas un 6. klases raksturojums Mācību materiālu izstrāde un aprobācija SECINĀJUMI Izmantotās literatūras un avotu saraksts PIELIKUMI Ievads Katra latvieša pienākums ir izkopt un bagātināt savu valodu, runāt un rakstīt situācijai atbilstošā, normētā latviešu valodā. Skolotāju vViens no būtiskiem skolotāju uzdevumiem būtu skolēniemir uzsvērt valodas nozīmīgumu, radīt patriotiskas izjūtas pret to.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka modālu darbības vārdu nullforma mūsdienu latviešu valodā nerealizējas, lai gan modalitāti teikumā var izteikt ne tikai darbības vārds, bet arī sintaktiskās konstrukcijas (Kalnača, 2016, 48).
3. Vārddarināšana;
Latviešu valodas mācību standarta, un programmas parauga 4. – –6. klasei analīze Ministru Kkabineta apstiprinātais standarts paredz, ka, beidzot 6. klasi, skolēnam latviešu valodā sintakses jomā jāprot lietot atbilstošas pieturzīmes gan vienkāršos, gan saliktos teikumos un sava teksta veidošanai jāizmanto dažādu sintaktisko sakari teikumu tipusi un sintaktiskās konstrukcijas: vienkāršusi, saliktusi un tiešās runas teikumusi, uzrunua, vienlīdzīgusi teikuma locekļusi.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 4.2. Darbības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Praksē šos uzdevumus būtu iespējams izpildīt apmēram 2 mācību stundu laikā, bet skolēni, visticamāk, turpmāk savu tekstu radīšanā neietvertu dažādu uzbūvjveidu teikumus, vai arī tos lietotu, neievērojot atbilstošas pieturzīmes starp teikuma daļām.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Raksta izstrādātajā melnrakstā skolēni, strādājot pārī vai darba grupā, labo ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, tostarp pieturzīmes saliktos teikumos starp teikuma daļām.
7.1. Liekvārdība;
Programmas paraugā pievienotie uzdevumi par saliktiem teikumiem ir skolēnam vērtīgi un zināšanu nostiprinošinostiprina zināšanas, taču līdzīgi kā iepriekšējās tēmās par teikumu veidiem, skolotājam nepieciešams mācību stundās skolēniem piedāvāt vēl dažāpapildus uzdevumus, lai skolēni veiksmīgāk nostiprinātu un pilnveidotu zināšanas par gramatisko centru, pieturzīmju lietošanu saliktos teikumos un teikuma veida noteikšanu.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar jautājumu palīdzību skolēnu uzmanība tiek vērsta uz tiešās runas teikumiem, īpaši, tajos lietotajām teikuma beigu pieturzīmēm.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Nākamajos uzdevumos skolēni tiek iepazīstināti arī ar teoriju par interpunkcijas nepieciešamību, termina interpunkcija skaidrojumu, pieturzīmju rašanās vēsturi pasaulē un Latvijā, pieturzīmju lietojuma nozīmei, rakstot ar roku.
6.1. Saistāmība;
Lai piedāvātā informācija skolēnam būtu vieglāk uztverama, un ilgāk paliktu atmiņā, tiek piedāvāts pāru darbs.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
No sākuma katrs skolēns savā pierakstu kladē izdomā un uzraksta 2divus, viņaprāt, nozīmīgākos jautājumus par tekstos sniegto informāciju.
7.3. Neiederīgs vārds;
Izmantojot insertevietošanas metodi, skolēnu uzdevums ir atzīmēt, kura informācija skolēnam jau bija zināma, kura ir jauna.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc tam skolēniem piedāvādoti dažādi uzdevumi, kuros jānosaka doto teikumu veids pēc uzbūves, jālieto atbilstošas pieturzīmes starp teikuma daļām, jāuzzīmē teikumu shēmas, jāpabeidz dotie teikumi, atbildot uz jautājumiem, kas norādīti pie katra teikuma, jāpamato norādīto pieturzīmju lietojums, jānosaka neatkarīgās teikuma daļas jeb virsteikumi norādītajos teikumos, jānosaka, kurš teikums atbilst dotajam grafiskajam attēlam.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;