Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7740 vienumi
Raksta izstrādātajā melnrakstā skolēni, strādājot pārī vai darba grupā, labo ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, tostarp pieturzīmes saliktos teikumos starp teikuma daļām.
7.1. Liekvārdība;
Programmas paraugā pievienotie uzdevumi par saliktiem teikumiem ir skolēnam vērtīgi un zināšanu nostiprinošinostiprina zināšanas, taču līdzīgi kā iepriekšējās tēmās par teikumu veidiem, skolotājam nepieciešams mācību stundās skolēniem piedāvāt vēl dažāpapildus uzdevumus, lai skolēni veiksmīgāk nostiprinātu un pilnveidotu zināšanas par gramatisko centru, pieturzīmju lietošanu saliktos teikumos un teikuma veida noteikšanu.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar jautājumu palīdzību skolēnu uzmanība tiek vērsta uz tiešās runas teikumiem, īpaši, tajos lietotajām teikuma beigu pieturzīmēm.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Nākamajos uzdevumos skolēni tiek iepazīstināti arī ar teoriju par interpunkcijas nepieciešamību, termina interpunkcija skaidrojumu, pieturzīmju rašanās vēsturi pasaulē un Latvijā, pieturzīmju lietojuma nozīmei, rakstot ar roku.
6.1. Saistāmība;
Lai piedāvātā informācija skolēnam būtu vieglāk uztverama, un ilgāk paliktu atmiņā, tiek piedāvāts pāru darbs.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
No sākuma katrs skolēns savā pierakstu kladē izdomā un uzraksta 2divus, viņaprāt, nozīmīgākos jautājumus par tekstos sniegto informāciju.
7.3. Neiederīgs vārds;
Izmantojot insertevietošanas metodi, skolēnu uzdevums ir atzīmēt, kura informācija skolēnam jau bija zināma, kura ir jauna.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Uzdevumus mācību grāmatā veiksmīgi papildina skolotājam pieejamā skolotāja grāmata, kurā piedāvātverti metodiskie komentāri un ieteikumi uzdevumu pildīšanas dažādošanai, mācību uzdevumi, kas skolotājam palīdz dokumentācijas sakārtošanaiā, papildus uzdevumi un darba lapas, kuras iespējams kopēt un izsniegt skolēniem.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skolotājs apgūstamajā tēmā var izmantot uzdevumus un vingrinājumus no abām klasēm, jo arī 5. klasei paredzētajā nodaļā ietverti uzdevumi par teikumu iedalījumu pēc izteikuma mērķa, par gramatisko centru un par pieturzīmēm teikumā.
7.2. Mazvārdība;
Bērniem šajā vecumā šķiet, ka pieaugušie nesaprot un nezina, kā viņi jūtas. Šī iemesla dēļ pieaugušajiem, īpaši vecākiem, jārunā ar bērnu, jāskaidro viņa vecumposma īpatnības, jāiznorāda tas, ka arī pieaugušie ir pieredzējuši šo vecumposmu.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Bērniem šajā vecumā ir ļoti nozīmīgi jauniegūtās zināšanas pielieizmantot dzīvē.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ja skolēni zināšanu pielietojumu dzīvē nesaredz, viņi atklāti to pasaka, un šādā situācijā skolēnam zūd motivācija turpināt mācīties.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Skolotājiem ir iespēja strādāt pēc iepriekšējā parauga, papildināt vai mainīt programmas paraugu Skola 2030 vai izstrādāt savu detalizētu tematisko plānojumu, vadoties pēc saskaņā ar izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā kā izmēģinājumdarbība tika veikta ar skolēniem no pirmās grupas, jau stundas sākumā, apgūstot teoriju, skolēni tiek rosināti paši nonākt pie secinājumiem, jēdzienu definīcijām, lai tās pašiem skolēniem būtu izprotamas.
7.1. Liekvārdība;
Pēc tam, kad teorija un piemēri ir pārrunāti klasē, ir svarīgi pašam skolēnam saprast, vai viņš ir izpratis jēdzienus un spēj tos noteikt praktiski, tāpēc darba lapās (skat. pielikumu 1.2.) piedāvātie uzdevumi atkārtojas ar tiem, kas tika pārrunāti stundas sākumā.
7.2. Mazvārdība;
Stundas sasniedzamie rezultāti tika sasniegti.
7.1. Liekvārdība;
Pēc uzdevuma veikšanas, tas tika pārrunāts, skolēniem bija jāpamato, kāpēc teikumam ir tieši nosauktais izteikumā mērķis. Šāda veida pārrunāšana liek pārbaudīt, vai skolēns izprot un spēj teikumā noteikt katra teikuma veida raksturīgās pazīmes.
5.2. Lieka pieturzīme;
Par paraugu tika ņemta Kārļa Skalbes pasaka “Pasaka par zelta ābeli”, tasā tika pielāgota tā, lai varētu pārbaudīt skolēnu zināšanas par apgūstamo tēmu.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Pirmais uzdevums skolēniem bija papildināt savas atgādņu grāmatiņas, ierakstot salikta pakārtota teikuma definīciju, pakārtojuma vārdus, shematisko atainojumu un skolēnpašu izdomātu piemēru.
7.3. Neiederīgs vārds;
Varētu izvēlēties, piemēram, 5piecus dažādus rakstus, kurus skolotāja pārzina, un spēj ātri tajos orientēties.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;