|
Un tev jāzin ‒ mūsu pamats, pastāvēšana un gods jāšķi 4.2. Darbības vārds; |
|
Atkāpšanās no stingriem šķiriskiem kritērijiem, konkrēto vēsturisko apstākļu ignorēšana, laikmetu sajaukšana noved pie būtiskām k 9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Apspiesto masu šķiras intereses, apziņa, ka brīvību un sociālu taisnību latviešu darba tauta var iegūt tikai kopējā cīņā ar visas Krievijas daudznāciju proletariātu un darba zemniecību pret carismu, pašmāju un ārzemju kapitālistiem, par padomju varu, ‒ tas noteica sarkano strēlnieku pašaizliedzīgo cīņu par sociālistiskās revolūcijas uzvaru un šīs revolūcijas iekarojumu aizstāvēšanu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Diemžēl atsevišķi autori šo procesu attēlo ļoti konspektīvi, pat vienkāršoti 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
|
Sarkano strēlnieku cīņas pilsoņu kara frontēs organizēja un vadīja vesela plejāde ievērojamu boļševiku partijas militāru un politisku darbinieku 1. Tehniskais noformējums; |
|
Sociālistisko sabiedrisko attiecību uzvara nenozīmē, ka marksistiski ļeņinisk 6.1. Saistāmība; |
|
Nedrīkstam aizmirst, ka mūsu šķiriskie ienaidnieki aiz robežas nebūt nav atteikušies no mēģinājumiem izmantot vismazāko iespēju pretpadomju provokācijām, nacionālisma recidīvu kurināšanai. Šķiru cīņa starp divām pretējām sociāli politisk 6.1. Saistāmība; |
|
Piemēram, V. Ļūdēns poēmā “Sārts” pauž šādu dīvainu “kristīgo filozofiju”: Man ir žēl, ka neatradu, Kā brālim atdot mīlestību pret brāli Un latvietim atdot mīlestību pret latvieti. (“Trīsdesmitgadīgas acis”, 30.‒31. 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Savas tautas apvainošana, “apveltīšana” ar tādiem epitetiem kā “vergu tauta”, “suņu tauta”, “kalpu tauta” 5.2. Lieka pieturzīme; |
|
Tās funkcijās ietilpa aizliegto literatūras sarakstu veidošana, kā arī visu Latvijā 6.1. Saistāmība; |
|
Melngaili “Raksti” runāts par Melngaiļa naidu pret savu skolotāju 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Egles darbs pie grāmatas “Atziņas”, tā visādi slavēta (grāmata izņemta no vispārējās lietošanas fondiem). 1974. gadā izdevniecība “Zinātne” sagatavoja izlaišanai grāmatu “Latviešu glezniecība buržuāziski demokrātisko revolūciju periodā. 1900. 1. Tehniskais noformējums; |
|
Bērsons rakstā “Dažas problēmas literatūras un dzīves salīdzināšanā” izsaka domu, ka galvenie literatūras principi 1. Tehniskais noformējums; |
|
Bērsons savā rakstā tālāk ved domu, ka nepamatota kritika pēc idejiski politiskiem motīviem dara rakstnieku uzmanīgu un liek tam nepacelt būtiski svarīgus jautājumus. Žurnālā “Zinātne un tehnika” 1974. gada Nr. 10 R.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Pēc autores domām, cilvēku galvas ir piebāztas ar miljardiem vārdu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Dažos stāstos autors, parādot skolēnu un skolotāju dzīvi, mācības un darbu vidusskolā, cenšas vispārināt un analizēt negatīvās parādības un galveno varoņu rīcību.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Pēc viņa domām, padomju ļaudis pēdējos gados pārvērtušies mietpilsoņos.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Pasaule ir netaisna 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Visi lugas varoņa 1. Tehniskais noformējums; |
|
Pēc viņa vārdiem, tur pavisam cita dzīve.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |