Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7502 vienumi
Protams, nereti varētu vēlēties, lai šo aktīvo ļaužu viedoklis irbūtu jēdzīgāks, tomēr kopumā šī vēlme kandidēt un izteikties ir laba. Savukārt iInteresantais ir jautājums, cik ilgi kandidēšana apmierinās šo vēlmi, ja tīmeklis un citas tehnoloģijas dod iespēju aktīvi izteikties, arī nekandidējot.
4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pirmkārt, Latvijas jaunāko laiku vēsture liecina, ka cilvēki savos apsvērumos nošķir savu konkrēto pašvaldību un “"lielo politiku”".
1. Tehniskais noformējums;
Sabiedrisko mediju aptaujātie eksperti norāda [4] ne tikai uz kampaņu vienveidīgumu, bet arī uz kandidātu aizraušanos ar sociālajām platformām.
7.2. Mazvārdība;
Sodīt ir pareizi, bet vēlams apdomīgi izvēlēties, ar kādura politiskā spēlētāja rokām to darīt.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Himna izvēlētā skaļumā Tas bija tā, it kā mana klātbūtne būtu patiesi un nepārprotami svarīga, taču nekad, pat ne uz brīdi, netramdītu tik ļotinodarbinātu nevienu tiktāl, lai man pievērstu papildu uzmanību.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat kā paši latvieši, arī Rīga neuzstāsies jūsutēlos jums par priekšāu un nemetīsies sevi attaisnot. Tallinaā, savukārt izstaro nepārprotamu gaisotni, kas liek domāt, valda tādas pilsētas gaisotne, kura pēc pirmā randiņa varētu jums nosūtīst aptauju.
8. Tekstveide;
Dot visai valstij brīvdienu, jo hokeja izlase izcīnījusi bronzu, unbet iedzīvotājus par to informēt iedzīvotājus tajā pašā rītāap pusnakti?
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Eiropai – salīdzinot ar ASV – ilgstoši ir bijušas plašākas ekonomiskās attiecības ar Krieviju.
4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Politiskais plakāts kā Latvijas vēstures avots, 1920. - –1940. gads. 2013.
1. Tehniskais noformējums;
Cik saprotu, šī frāze zobgalīgi bija veltīta masu medijiem, tomēr tikpat labi to varētu attiecināt arī uz parlamentāriešu runām. Atgādināšu, ka dDebates notika atbilstoši 2025. gada 14. martā veiktajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Tie, kas paredz, ka turpmāk valdībai ik pēc diviem gadiem jāiesniedz Saeimai ziņojums (23. oktobrī to darīja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde) par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Lai gan pašmāju valodnieki ir daudzkārt un skaidri ir norādījuši, ka “"ar valsts institūciju pūlēm vien nepietiks, lai nodrošinātu latviešu valodas konkurētspēju”" [1], “"pašu latviešu starpā visai bīstami ir mīti un stereotipi valodas jomā”" [2], un “"pētījumi parāda, ka latviešu valodas lietošanas intensitāte publiskajā telpā un ikdienas neformālajās attiecībās nepieaug atbilstoši nozīmīgajam valodas pratēju skaita kāpumam”".
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Kad politiķi tomēr pievēršas latviešu valodas lietojuma problēmām pašu latviešu kopienstarpā, tad kā iemesli problēmām tiek minētas digitālās tehnoloģijas, globalizācija, tīmekļa platformas, pat latviešiem it kā piemītošais piekāpšanās gars.
4.2. Darbības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas atgādina diskusijas 19.-–20. gadsimtu mijā, kad, piemēram, Stērstu Andrejs retoriski vaicāja: “"Ko viņai [tautai] līdz tie daudzie ģimnāziju skolotāji, dažādie inženieri u. t. tt., kuri visu savu mūžu pavada ārpus dzimtenes, kad tie pat ne soli nav spēruši, ne vārdiņa nav teikuši dzimtenes labā? – Mūsu dzimtenes labā daudzkārt augstāk vērtējams ikviens krietns tautas skolotājs, dārzkopis vai piena kontroliers, nekā dzelzsceļa inženiers Tālajos Austrumos, vai fabrikas vadītājs ap Urālu.”" [5]. Droši vien, ka bažas bija pamatotas, tomēr tālākais liecināja, ka Latvijā izveidojās ne tikai valsts, bet turpināja attīstīties arī bagātīga literatūra latviešu valodā, nacionālā terminoloģija.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Dažkārt tie ir veiksmīgi, citreiz – nēe.
7.3. Neiederīgs vārds;
Es vairāk sliektos “"Līdzdalībnieku”" saukt par trilleri, bet der arī neskaidrais apzīmējums “"kriminālromāns”".
1. Tehniskais noformējums;
Līdzīgu efektu DDT“Dirty Deal Teatro” muzikālajā izrādē “Alfas” savulaik izdevās panākt režisora Valtera Sīļa, libretista Jāņa Baloža un komponista Edgara Raginska komandai, kura kameroperas žanrā izspēlēja konkrētu 2011. gada notikumu - policistu iniciētu spēļu zāles aplaupīšanu Jēkabpilī, tādējādi ne tikai uzrādot problēmas tiesības sargājošajās institūcijās, bet paverot plašāku skatu uz Latvijas realitāti pēc neatkarības atgūšanas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana;
Par Ritas Aksenokas iespaidīgo veikumu, atklājot sarežģītus noziegumus, vēstī gan Lāsmas Gaitnieces sastādītā grāmata “Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē” (2024), gan intervijas plašsaziņas līdzekļos, sevišķi saruna Arņa Krauzes radio raidījumā “Laikmetu krustpunktā”.
7.2. Mazvārdība;
Lugas autors Jānis Joņevs, nebūdams pirmoreiz ar pīpi uz jumta, ir ņēmis vērā to, ka izrādes notikumam ir nepieciešams virzītājspēks, turklāt tāds, kas būtu rodams nevis tikai ārējos apstākļos, bet galvenokārt iekšējās garīgās norisēs.
7.1. Liekvārdība;
Ar projektoru klēpī viņa sēž skatītājiem priekšā uz grīdas un klikšķina kadru pēc kadra vai citkārt rakņājas pa garāžas krāmiem, liekot taujāt pēc šo darbību jēgas.
7.1. Liekvārdība;
To ir apliecinājisa amerikāņu akadēmiķis Džeks Halberstams (Jack Halberstam), kurš uzskata, ka butch kultūra nav vienkārši maskulinitātes atdarināšana ar noteiktām izturēšanās manierēm un ģērbšanās stilu, tā irbet parādība, kas palīdz saprast, ka maskulinitāte nav tikai cisdzimtes vīriešu privilēģija.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;