Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Publisko iepirkumu efektivitātei un atbilstībai normatīvajiem aktiem ir jābūt pastāvīgā politikas veidotāju, iepirkumu veicēju un uzraudzības institūciju uzmanības centrā. Šis raksts sniegs ieskatu par Valsts kontroles ziņojumos iekļauto analīzi attiecībā uz publisko iepirkumu pārvaldības jautājumiem, kuros ir iespējama un nepieciešama tūlītēja rīcība vai padziļināts izvērtējums, tai skaitā arī jomās, kuras līdz šim ir daļēji atstātas novārtā un kurās būtu pārskatāma līdz šim izmantotā pieeja.
6.1. Saistāmība;
No otras puses, augsti kvalificētiu iepirkumu speciālistu, kas spēj efektīvi piemērot šo sarežģīto regulējumu, ir maz, un nepietiekams atalgojums kavē šo profesionāļu piesaisti un noturēšanu valsts pārvaldē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Tomēr Latvijā publisko iepirkumu regulējums bieži tiek grozīts, un tas kļūst arvien sarežģītāks.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
To ietekmē gan apstāklis, ka kopumā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) publisko iepirkumu regulējums kļūst arvien sarežģītāks, kāgan arī nepieciešamība ievērot ES līmeņa sektorālos tiesību aktus, kas paredz prasības arī publiskajiem iepirkumiem.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Latvijā viszemākās līgumcenas robežvērtības, no kurām jāsāk piemērot kāda no iepirkuma procedūrām, ir gan precēm un pakalpojumiem, gan vispārīgā gadījumā arī sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkuma gadījumāos.
7.1. Liekvārdība;
Tikai nedaudz vienkāršāku iepirkumu norises kārtību, salīdzinot ar to, kāda ir noteikta iepirkumu procedūrām, Latvijas normatīvais regulējums paredz tā sauktajiem “mazajiem” iepirkumiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Piemēram, “mazo” iepirkumu gadījumā ir mazāk pārbaudāmo piegādātāju izslēgšanas noteikumu; ir noteikts mazāks minimālais termiņš piedāvājumu iesniegšanai; pasūtītājs kā piedāvājumu izvērtēšanas kritēriju ir tiesīgs noteikt tikai cenu; iepirkums nav jāpārtrauc, ja piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens pretendents; nav jāsagatavo ziņojums par iepirkuma norisi; pēc pretendentu informēšanas par iepirkuma rezultātiem un līguma noslēgšanas nav jāievēro nogaidīšanas termiņš; un par šādiem iepirkumiem nav iespējams iesniegt sūdzību IUB.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pasūtītājam ir jāpārliecinās, vai piegādātājs nav izslēdzams no turpmākas dalības tādu iemeslu dēļ kā dažādi noziedzīgi nodarījumi, neizpildītas nodokļu saistības, maksātnespēja, pārkāpumi darba un konkurences tiesību jomā, interešu konflikta situācijas u. c. Tomēr vairākos aspektos Direktīva 2014/24/ES izslēgšanas noteikumu piemērošanā dalībvalstīm ļauj izmantot elastīgāku pieeju, kas Latvijā ne vienmēr tiek izmantota.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr Latvijā normatīvais regulējums paredz, ka piegādātājs tiek izslēgts jau no 150 euiro liela nodokļu parāda.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem pasūtītājs tomēr neizslēdz piegādātāju no dalības iepirkumā, ja pārbaudes veikšanas dienā pārbaudāmajai personai ir spēkā esošs Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums.
4.2. Darbības vārds;
Savukārt jau 2023. gada jūnijā no valdības dokumentiem izriet, ka tomēr ir vērtējama arī iespēja centralizētos iepirkumus veikt vienotā pakalpojumu centra ietvaros.
6.1. Saistāmība;
Savukārt izvērtējumis par vēl divu priekšmetu (telekomunikāciju ierīces un pakalpojumi, kā arī dabasgāze) iespējamību vairāk nekā divu gadu laikā tā arī nav veiktis.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
No 62 centralizēto iepirkumu institūcijām vidēji vairāk nekā puse no kopējā ministriju un to padotības iestāžu skaita un trešā daļa no pašvaldību skaita centralizētus iepirkumus veic neregulāri, piemēram, reizi vai līdz trīs reizēm gadā, vai pat reizi divos gados.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Centralizēto iepirkumu veikšana maksimāli mazā skaitā kompetenču centru varētu pozitīvi ietekmēt arī stratēģisko iepirkumu (“zaļā publiskā iepirkuma, sociāli atbildīga iepirkuma un inovācijas iepirkuma) skaita palielināšanu, vienotu iepirkuma procesa uzraudzību, pieeju, datu un informācijas uzkrāšanu, izmaksu un vajadzību prognozējamību.
1. Tehniskais noformējums;
Tas nozīmē, ka iepirkumu speciālistu prasmēm un zināšanām arī būtu jābūt kompleksām un plašām – par iepirkumu regulējumu, budžeta veidošanas jautājumiem, kā arī jābūt prasmēm projektu vadībā, komunikācijā un saskarsmē, nepieciešama analītiskā un stratēģiskā domāšana u. tml. Klasificējot amatu atbilstoši noteiktajiem pienākumiem, tiek izvirzītas amatam nepieciešamās kompetences un profesionālās kvalifikācijas prasības – izglītība, profesionālā pieredze, profesionālās prasmes un zināšanas, kā arī vispārējās prasmes.
1. Tehniskais noformējums;
Informācija par iepirkumu speciālistiem ir būtiska, lai nodrošinātu, ka pasākumi speciālistu kompetences paaugstināšanai tiek plānoti un īstenoti konkrētām mērķgrupām, atbilstoši to vajadzībām, īpaši attiecībā uz iepirkumu speciālistiem, kuri veic liela apjoma, sarežģītus un centralizētus iepirkumus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tas arī nepieciešams, lai noteiktu, vai pieejamie cilvēkresursi atbilst valsts pārvaldē veicamo iepirkumu apjomam, kā arī saskan ar valsts iepirkumu jomas centralizācijas mērķiem.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Papildus jau esošajām mācību iespējām Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Iepirkuma uzraudzības birojsu sāka īstenot bezmaksas mācības pamata un padziļinātajam līmenim.
6.1. Saistāmība;
Iepirkumu plānošanas procesa nepilnības Iepirkumu plānu sagatavošana un iepirkumu plānošana ir būtiski iepirkuma posmi, kas var negatīvi ietekmējušit turpmāko iepirkumu gaitu un rezultātu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Fokusēti analizējot iekšlietu nozares publiskos iepirkumus, Valsts kontrole konstatēja, ka plānos paredzētais iepirkuma norises laiks ne vienmēr ir bijis pietiekams un objektīvi ievērojams.
5.3. Pieturzīmes trūkums;