Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Viņasprāt, tuvinieki var celt trauksmi, tādi gadījumi praksē ir bijuši, bet, “vai tas būtu policijas uzdevums saukt tagad šo cilvēku uz pārrunām, kamēr viņam ir šīs “rozā brilles” -– ja viņš netic pat saviem radiniekiem, uz kāda pamata mēs viņu sauksim uz policiju?
1. Tehniskais noformējums;
Policijas pārstāve A. Stradiņa arī norādīja, ka policistiem notiek regulāras apmācības, lai pēc iespējas nodrošinātu empātiju pret cietušajiem, bet katrai personai ir savs iejūtības līmenis, un to nav iespējams noregulēt visiem vienādi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Termiņu pārvaldības darba grupa ir izveidota ar Tieslietu padomes lēmumu, un tā īsteno Tieslietu padomes darbības stratēģijā 2021.-–2025. gadam paredzēto uzdevumu – patstāvīgi uzraudzīt un izvērtēt lietu izskatīšanas termiņus un tiesu sistēmas resursu pietiekamību saprātīgu tiesvedības termiņu nodrošināšanai. Šo darba grupu vada Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Madars Plepis, un tajā, personīgi vai deleģējot pārstāvi, vēl darbojas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, ģenerālprokurors Juris Stukāns un Tiesu administrācijas direktors Andris Munda.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pēc viņa paustā, lietu izskatīšanas termiņu ilgums ir viens no tiem jautājumiem, kas visbiežāk iegūst sabiedrības ievērību, un tas ir nozīmīgs ikvienā procesā. Šī uzdevuma izpildes sakarā aizvadītajā gadā ir apzinātas visas pirmās instances tiesu lietas, kuru izskatīšanas termiņš pārsniedzis divus gadus, un tādas valstī kopumā bija 2404.
7.1. Liekvārdība;
Koncentrēšanos tieši uz padziļinātu krimināllietu izpēti M. Plepis izskaidroja ar darba grupas konstatēto, “ka attiecībā uz ieilgušām lietām un termiņiem lielākas problēmas ir tieši krimināllietās”.
3. Vārddarināšana;
Analizējot datus, kas Tieslietu padomes sēdē grafiski tika attēloti arī prezentācijā, atklājās, ka no 311 krimināllietām, kuru izskatīšana pārsniedza piecus gadus, vairums jeb trīs ceturtdaļas koncentrējās vienā konkrētā tiesā, un tā ir Rīgas pilsētas tiesa (papildus skat. 1. tabulu par lietu sadalījumu tiesās).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tajā arī bijis vislielākais ilgstošo krimināllietu uzkrājums, rēķinot uz vienu tiesnesi -– 2,12 lietas, un tas ir acīmredzami vairāk nekā citās tiesās.
1. Tehniskais noformējums;
Veinberga paustā, 82 % gadījumu, tiesu priekšsēdētāju vērtējumā, termiņš ir atzīts par pamatotu, ko noteikuši objektīvi apstākļi.
1. Tehniskais noformējums;
Tikai 12 % jeb 31 gadījumā tiesu priekšsēdētāji atzinuši, ka kavēšanās nav pamatota, bet atlikušie 6 % krimināllietu papildu informācijas ieguves laikā bija sagaidījušas savu izskatīšanu.
1. Tehniskais noformējums;
Kā izriet no darba grupas prezentācijas, tie ir sekojoššādi: 1) izmaiņas tiesas darba organizācijas plānos vai iespējās; 2) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc tiesas iniciatīvas; 3) nav ieradies prasītājs vai prokurors; 4) nav ieradies prasītāja pārstāvis; 5) nav ieradies prasītāja advokāts; 6) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc prasītāja puses iniciatīvas; 7) nav ieradies atbildētājs vai apsūdzētais; 8) nav ieradies atbildētāja pārstāvis; 9) nav ieradies atbildētāja advokāts; 10) nepieciešamība veikt procesuālas darbības pēc atbildētāja puses iniciatīvas; 11) nav ieradies cietušais; 12) nav ieradies liecinieks; 13) nav ieradies cits procesa dalībnieks; 14) iespējamība veikt procesuālas darbības, kas atrisina lietu pēc būtības; 15) tehniski šķēršļi nodrošināt lietas izskatīšanu; 16) cits, augstākiepriekš nedefinēts lietas izskatīšanas atlikšanas iemesls.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc Latvijas okupācijas sava mūža izskaņā viņš pat spēja sagatavot publicēšanai grāmatu par tiesību metodoloģiju. Šis pētījums gan vairāk skāra tiesību zinātniskas izpētes jautājumus, nekā tiesību normu piemērošanu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Papildus tika apzināts starpkaru perioda teorētiskais mantojums un sekmēta zinātniskaā jaunrade. Edgara. Meļķiša zinātniskajā redakcijā par tiesību teorijas un juridisko metožu mācības problēmām tika sagatavoti vairāki rakstu krājumi un universitātes zinātnisko rakstu izdevumi, kā arī žurnālā “Likums un Tiesības” daudz vietas tika atvēlēts tiesību normu piemērošanas jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds;
Piemēram, 2001. gadā žurnālā sistemātiski tika publicēti raksti par juridisko metožu mācību, uz kuru pamata vēlāk tika sagatavota mācību grāmata. Šajā laikaā autoritāti tiesību zinātnē un praksē ieguva Daiga. Rezevska, Erlens Kalniņš, Jānis Neimanis, Aigars Strupišs un citi Meļķiša katedras pētnieki.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Kopš R. Dekarta laikiem nav mainījusies ideja, ka metode ir veids, kā saprast sarežģītu lietu dabu un izdomāt komplicētu problēmu risinājumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vienlaikus arī paliek spekulatīvais jautājums, – vai mākslīgais intelekts kādreiz neaizvietos cilvēku kā tiesību normu piemērotāju.?
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Lai pareizi piemērotou starptautisko tiesību normas un Eiropas Savienības tiesības, tiesību normu piemērotājam ir jāpārzina arī šo tiesību normu piemērošanas metodoloģija.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Modernā tiesa ne tikai sniedz ieguldījumu uzticēšanās veidošanā mūsdienu demokrātiskajām struktūrām vienas valsts iekšienē, bet arī vairo uzticēšanos Eiropas Savienībai caur tiesībām.”. Tādējādi tiesību normu piemērotājam nepieciešamas plašas zināšanas par nacionālo tiesību, Eiropas Savienības tiesību un starptautisko tiesību mijiedarbību un tiesu dialogu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienlaikus juridiskais teksts – tiesību piemērošanas akts vai tiesas spriedums – sarežģīto teikumu konstrukciju un lielā tekstuālaā apjoma dēļ kļūst grūti saprotams.
4.3. Īpašības vārds;
Līdz ar to ir svarīgi ir izkopt argumentācijas tehniku, kas padara juridisku tekstu pieejamāku un lasāmāku.
6.4. Vārdu secība;
Dzīvojam laikmetā, kurā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskā sistēma saskaras ar apdraudējumiem, mēģinājumiem to vājināt un pat likvidēt.
7.2. Mazvārdība;