Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
MI to nevar izdarīt, jo tas balstās uz iepriekšējiem datiem, nevis uz jauniem konceptuāliem atklājumiem. L. Medina uzdeva provokatīvu jautājumu: “Vai Eiropa MI laikmetā varētu tikt vēlreiz ‘“nolaupīta’”, tāpat kā sengrieķu mitoloģijā Zevs nolaupīja Eiropu?” E. Levits norādīja, ka MI rada jaunu varas sadalījumu pasaulē, jo valstis, kas attīstīs MI tehnoloģijas, iegūs ievērojamu stratēģisko pārsvaru pār citām.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Levits skaidroja, ka MI ir instruments, bet tas nevar kļūt par vērtību noteicēju -– nedrīkst pieļaut, ka MI aizstāj cilvēka emocijas un filozofiju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Viņa uzsvēra, ka, lai gan MI sniedz būtisku efektivitātes pieaugumu, tas rada izaicinājumus atbildības jautājumos -– ja valsts iestāde izmanto MI lēmumu pieņemšanā, ir skaidri jānosaka, kurā brīdī sākas un beidzas cilvēka kontrole.
1. Tehniskais noformējums;
Mēs nevaram atļauties situāciju, kur cilvēks tiek sodīts tikai tāpēc, ka ‘“sistēma tā nolēma’”.
1. Tehniskais noformējums;
Viņa norādīja, ka, lai gan MI tiek uzskatīts par objektīvu rīku, realitātē algoritmi var nostiprināt un pat pastiprināt esošos aizspriedumus un nevienlīdzību sabiedrībā. A. Ilves atsaucās uz Nīderlandes gadījumu, kur MI tika izmantots sociālās labklājības pabalstu piešķiršanas sistēmā, taču vēlāk atklājās, ka algoritms negodīgi sodīja personas ar dubultpilsonību un citām atšķirīgām etniskajām pazīmēm.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņa uzsvēra, ka nepieciešams ir jāstiprināta sabiedrības izpratnie par MI radītajiem riskiem un jāattīstīta tehnoloģiskusi rīkusi, kas palīdz identificēt dezinformāciju.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viens no ieteikumiem bija plašāk ieviest digitālās pratības mācību programmas skolās un valsts iestādēs, lai palīdzētu cilvēkiem atpazīt mākslīgā intelektaMI radītus attēlus, video un tekstus.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņa uzsvēra, ka MI var ievērojami paātrināt birokrātiskos procesus, automatizējot datu apstrādi un atbrīvojot cilvēkresursus no rutīnas darba. L. Letiņa norādīja, ka, ja varētu automatizēt visu uzņēmumu reģistrācijas procesu, tas atbrīvotu darbiniekus no liekas birokrātijas un ļautu viņiem koncentrēties uz sarežģītākiem juridiskiem jautājumiem, tomēr jautājums paliek – vai mēs esam gatavi pilnīgi uzticēt šo procesu MI?
7.2. Mazvārdība;
Pēdējo trīs gadu laikā dažādu krāpniecisku paņēmienu dēļ Latvijas iedzīvotāji kopumā ir zaudējuši vairāk nekā 40 miljonus eiro, bet vēl vairāk nekā 25 miljonu eiro zaudējumu ir izdevies novērst. Šie skaitļi raksturo tikai tā saukto telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanu apzinātās sekas un atspoguļo, ka jau gadiem ilgusī problēma aizvien ir ļoti aktuāla.
7.1. Liekvārdība;
Pēc atbilžu saņemšanas ar plašu iesaistīto loku jautājumam par tiesisko regulējumu un tā efektivitāti šo krāpšanu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai pilnībā tika veltīta arī Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2025. gada 11. februāra sēde.
7.1. Liekvārdība;
Pēc viņa paustā, aizvadītajā gadā kopumā ir izdevies novērst vismaz 12 miljonu eiro zaudējumu, tomēr līdzpilsoņiem izkrāpts vairāk -– 15 miljoni. “Varētu sacīt, ka tas ir tāds vidējais ātrums jau trīs gadus pēc kārtas, ka mūsu pilsoņiem tiek izkrāpts vidēji viens miljons eiro mēnesī, kas ir ļoti iespaidīga summa,” atzina J.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt, raugoties uz krāpšanas veidu tendencēm, pērn telefonkrāpšanā izdevies novērst – 5161 gadījumsu – apmēram tikpat daudz krāpšanu, cik krāpniekiem izdevies realizēt – 5 220, bet investīciju krāpšanā 2024. gada rādītājiem gan ir daudz pozitīvāka tendence – 2914 īstenoti gadījumi iepretim 10 878 novērstajiem (plašāk skat. 1. tabulu un 3. tabulu).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Domājot par tiem, kā īpaši būtisku finanšu nozares pārstāvis akcentējauzsvēris faktu, ka šīs daudzās krāpšanas faktiski notikušas ar pašu cietušo iesaisti jeb maksājumu apstiprinājumu vai dalīšanos ar saviem identifikācijas rīkiem un datiem, kas krāpniekiem ļauj piekļūt viņu naudai.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Otra krāpšanā iesaistīto kategorija ir 18-–25 gadus veci jaunieši, kuri meklē ātras un vieglas peļņas iespējas, un visbiežāk kļūst par tā sauktajiem naudas mūļiem, pat neapzinoties, ka iesaistās noziedzīgās darbībās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Lai gan dažkārt tieši šādos gadījumos upurus, ja tie padalās ar informāciju, kāds cenšas no tā atrunāt un brīdināt par iespējamu krāpšanu, nereti tam nav panākumu, un viss tāpat beidzas ar parkā uz soliņa atstātu vai “drošībniekam” nodotu naudu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Savukārt investīciju krāpšanā noziedznieki savus upurus medī ar vilinošiem piedāvājumiem pelnīt naudu ātri un bez riska, un tie mēdz pieteikties kā uzņēmumu finanšu brokeri vai finanšu analītiķi.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Kas paveikts, un ko vēl darīt Līdztekus situācijas raksturojumam apakškomisijas sēdē tika sniegts arī neliels ieskats tajā, kas jau līdz šim darīts, lai novērstu un pēc iespējas mazinātu krāpniecisko darbību.
5.2. Lieka pieturzīme;
Praksē speciālista palīdzība kriminālprocesā ir nepieciešama arī nolūkā saņemt konsultāciju, viedokli vai slēdzienu par izmeklēšanā nozīmīgiem jautājumiem, un, kā akcentēnorāda Ģenerālprokuratūra, piemēram, kiberjomā ir ļoti svarīgi piesaistīt speciālistus, kas var izskaidrot sistēmas nianses, tajā skaitā sarežģītus tehniskus jautājumus.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdzīgi kā tas jau ir pausts citos forumos, arī apakškomisijas sēdē klātesošo viedokļos faktiski iezīmējās trīs galvenie rīcības virzieni, kas jau šobrīd tiek praktiski īstenoti un būtu attīstāmi arī turpmāk: sabiedrības izglītošana, lai neiekristu krāpnieku valgos; gan atsevišķi, gan arī dažādi sadarbības risinājumi, kas ar tehnoloģiju vai citām metodēm ļautu savlaicīgi “izķert” vai pat novērst krāpnieku centienus, pirms iecerētais ir realizēts,; un trešais – likumdošanas darbs, apzinot nepieciešamos grozījumus, lai sekmētu šādu krāpšanu novēršanu, izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pirmais – kad cietušie vēršas policijā, viņiem mēdzot arī norādīt, ka, “piedodiet, bet pats vainīgs”, un tādi stāsti neesot retums.
5.3. Pieturzīmes trūkums;