Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Kā Jjūs vērtējat ES tiesību izpratni Latvijā?
2.3. Sākumburti;
Nacionālie politiķi un valdības skatās uz saviem vēlētājiem, un, ja vēlētājiem nav ne mazākās izpratnes vai vēlmes izprast ES izaicinājumus un tiesības, tad arī politiķim ir ierobežota vēlme un citreiz varbūt pat rīcības brīvība iedziļināties šajos jautājumos.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai ‘“atnestu’” Eiropu uz Latviju. Šobrīd Ukrainas kontekstā vairāk tiek runāts par ES un tās lomu, bet Ukraina nav vienīgais ES jautājums.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Protams, COVIDovid-19 sakarā ļoti daudz tika runāts par ES, jo tieši Eiropas Komisijai tika uzdots šo kritisko situāciju sakoordinēt.
2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide;
Mana pārliecība, ka Latvijai nav nākotnes bez spēcīgas ES, un Latvija arī nevar atļauties tādu ES, kur netiek aizstāvēts un ņemts vērā taās viedoklis.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas nozīmē, ka tostarp būtu jātiecas arī uz daudz, daudz kvalitatīvāku izglītību ES tiesībās tieši juristiem, jo izpratne par ES tiesībām ir patiesi ir ļoti ierobežota. IES tiesās ir iespēja stažēties EST tiesā, vai jūs varētu pastāstīt, pastāstiet, lūdzu, vairāk par šo iespēju?.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Kādas ir galvenās lietas, kurām būtu jāpievērš uzmanībua?
6.1. Saistāmība;
Savukārt viena no prasībām ir zināt franču valodu – vismaz B1 līmenī –, kā arī skaidrs pieteikums un drosme pieteikties stažēšanās iespējai.
5.2. Lieka pieturzīme;
Diemžēl šogad no Latvijas vēl neviens nav pieteicies. Ņemot vērā, ka no Latvijas ES tiesās ir trīs tiesneši un viena ģenerāladvokāte, kopumā ir 8astoņas vietas, uz kurām var pieteikties stažēties. Šobrīd faktiski tiek zaudētas 4četras vietas, jo šajās vietās varēja būt cilvēki no Latvijas, tomēr to vietā, ņemot vērā, ka nebija neviensviens nebija pieteicies, tika paņemti stažieri no citām valstīm.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Iespējams, ka daļa no problēmas ir tas, ka darba devēji bieži nenovērtē šo pieredzi. Šī situācija atkal ir satīistīta arī ar ierobežotu ES tiesību izpratni un tās nozīmi darbam Latvijā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā Jjūs vērtējat tiesiskuma apdraudējumu Polijā un Ungārijā?
2.3. Sākumburti; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Jautājums ir par to, kā tiek formulēts tiesiskums un vai tiesiskums ir tikai tiesnešu un tiesas neatkarība?.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tostarp ir uzsākti mēģinājumi racionalizēt 2019. gadā entuziastiski uzsāktā “Zaļā kursa” (Green Deal) pasākumus.
1. Tehniskais noformējums;
Jaunākais no šādiem soļiem ir 26. februārī Eiropas Komisijas (EK) publiskotais paziņojums par lēmumu vismaz par gadu atlikt un saturiski ievērojami “mīkstināt” tā dēvēto Ilgtspējas Ddirektīvu.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
EK ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis, kam EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzticējusi arī pienākumu rūpēties par ES birokrātijas mazināšanu, paziņojis, ka tiks būtiski – vismaz par 80 % – samazināts to uzņēmumu skaitu, uz kuriem attieksies šī direktīva, kā arī tiks vienkāršotas atskaites un prasības.
1. Tehniskais noformējums;
Kādā no daudzajiem pētījumiem par “Zaļā kursa” ieviešanas problemātiku starptautiskā auditorfirma PWC norāda, ka mērķus virzīties uz savas ekonomikas “dekarbonizāciju” un resursu efektīvu izmantošanu ir izvirzījusi ne vien Eiropas SavienībaS un tās dalībvalstis, bet arī citas pasaules valstis (ASV, Ķīna, Japāna utt.), taču tās atšķirībā no eiropiešiem izvēlējušās daudz mazāk “preskriptīvu” juridisko regulējumu, kas mazāk traucē tautsaimniecības attīstībai.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Turpretī Eiropas SavienībāS “daudzās politikas, kas izriet no Zaļā kursa, tostarp likumi un noteikumi, kas stājušies spēkā dalībvalstīs, korporatīvajiem lēmumu pieņēmējiem rada sarežģītību un uzliek neskaitāmas atbilstības prasības.”. Jāatgādina, ka pēdējos gados pieaug bažas par ES pieaugošo nespēju līdzvērtīgi konkurēt ar citiem pasaules reģioniem, tostarp ASV, Ķīnu u.c. Uz to norādīts ļoti kritiskajā Mario Dragi 2024. gada ziņojumā, uz kuru balstoties, EK 2025. gada sākumā izstrādājusi “Konkurētspējas kompasu” (Competitiveness Compass), kas nosaka ne vien trīs galvenos ES darbības mērķus (tehnoloģiskās inovācijas; dekarbonizācija un konkurētspēja; ārējo atkarību mazināšana un drošība), bet arī iezīmē veidus, kā šos mērķus sasniegt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.2. Savrupinājumi;
Viens no tiem ir “vienkāršošana”, proti, normatīvā regulējuma regulējuma un administratīvā sloga krasa (25-–35 %) samazināšana ar mērķi atvieglot uzņēmējdarbību.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Nākamajos mirkļos eksplodēja tūkstošiem šo it kā vecmodīgo saziņas ierīču visā Libānā, radot paniku ielās, veikalos un mājās.
7.2. Mazvārdība;
Grupējuma Hezbollah militārais spārns ir sankciju sarakstā, tā politiskais spārns piedalās Libānas politiskajā dzīvē.
7.2. Mazvārdība;