Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8160 vienumi
Mēģinājumu apiet spēkā esošo regulējumu un Tieslietu padomes ekskluzīvo kompetenci un ar likumdevēja lēmumu tieši noteikt, ka tiek veidota veida jauna tiesa un cik tajā būs tiesneši.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tieslietu padomes 11. maija sēdē cita starpā radās arī jautājums,: kāpēc šīs desmit vakances dažādu līmeņu Latvijas tiesās ilgstoši nav aizpildītas un kāpēc Tieslietu ministrija, kura par to atbild, nav devusi uzdevumu Tiesu administrācijai izsludināt konkursu?
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Noteikti jāņem vērā daudzu rādītāju kopums: gan lietu skaits kopumā valstī, gan lietu izskatīšanas ātrums (kur esam stipri virs vidējiem ES rādītājiem), gan spriedumu kvalitāte, pārsūdzēto, atcelto un grozīto nolēmumu attiecība u.c. Savukārt, konkrēti par tiesnešu darbu runājot, jāsaprot, ka to ietekmē vairāki faktori, kas ne vienmēr ir atkarīgi no pašu tiesnešu gribas.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Datubāze ir pieejama ikvienam interesantam, bet galvenokārt ir vērsta uz to, lai ar Augstākās tiesas praksi iepazītos vispirmkārts jau pirmās un apelācijas instances tiesas tiesneši.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēdējos gados kasācijas sūdzību skaits konstanti samazinās, cēloņi būtu jāpēta tuvāk, bet, manuprāt, to ietekmē divi galvenie faktori: tiesas ir tikušas galā ar finanšu krīzes sekām un kopumā mazinās lietu skaits, kas ir apritē Latvijas tiesu sistēma, kā arī vienlaikus acīmredzot pieaug sabiedrības apmierinātība ar pirmās un otrās instances tiesu spriedumiem, un tie tiek retāk pārsūdzēti.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Aplūkojot saņemtās kasācijas sūdzības, proporcijas saglabājas diezgan nemainīgas: vairāk nekā pusi no tām Senāts noraida, un tikai aptuveni 40 procenti ir tādi, kam, mūsuprāt, ir jāpievērš padziļināta uzmanība, skatot lietu kasācijas instancē.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Eiropā par normālu rādītāju uzskata, ka kļūdas tiek konstatētas 80-–90 procentos no izskatīšanai pieņemtajām kasācijas sūdzībām.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tomēr jāņem vērā gan toas, kas tiesu kritizē dara, gan kādā formā – ar vai bez argumentiem, ar kādiem izteicieniem, vai kritika ir personiski vērsta pret tiesnesi vai pret nolēmumu utt. Par jūsu minēto gadījumu ir izteikusies Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcija -– Tiesnešu ētikas komisija, man nebūtu korekti to vēl vairāk komentēt.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Eiropas mēroga pētījums pirms dažiem gadiem uzrādīja, ka Latvijas tiesnešu pašvērtējums par savu neatkarību ir viszemākais no visām Eiropas valstīm un viens no galvenajiem draudiem, pēc pašu tienešu domām, ir tieši mediju ietekme.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turklāt tiesu varai uzticas vismaz divas, trīs reizes vairāk cilvēku nekā politiķiem -– valdībai un parlamentam.
1. Tehniskais noformējums;
Kādi, jūsuprāt, ir iemesli?
5.3. Pieturzīmes trūkums;
MI attīstība un regulējums Eiropas Savienībā Konferenci atklāja Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja un Latvijas Republikas Ttieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, uzsverot MI nozīmi tiesiskā valstī un nepieciešamību nodrošināt tā atbildīgu izmantošanu.
2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība;
Ministre norādīja, ka MI regulējums šobrīd ir starptautisku diskusiju centrā, un Latvijai jābūt aktīvai dalībniecei šajā procesā, lai nepaliktu tehnoloģiskās attīstības ēnā.
5.2. Lieka pieturzīme;
Viņa arī atzīmēja, ka Latvija sevi starptautiski pozicionē kā digitāli attīstītu valsti, taču pastāv ievērojami izaicinājumi MI regulēšanā un pielietošanā, kas saistīti ar pamattiesību aizsardzību un inovāciju līdzsvarošanu. Mākslīgā intelektaI regulēšana nav tikai tehnoloģiju jautājums, tas ir arī tiesiskuma un demokrātijas jautājums.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr Latvija MI pielieizmantošanā būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ar šo tēmu klausītājus iepazīstināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Vvalsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
2.3. Sākumburti;
Viņš skaidroja, ka MI akts, kas stājās spēkā 2024. gada augustā, ir pirmais šāda mēroga likumdošanas akts pasaulē, kas nosaka MI pielietojuma regulējumu dažādās nozarēs.
3. Vārddarināšana;
MI to nevar izdarīt, jo tas balstās uz iepriekšējiem datiem, nevis uz jauniem konceptuāliem atklājumiem. L. Medina uzdeva provokatīvu jautājumu: “Vai Eiropa MI laikmetā varētu tikt vēlreiz ‘“nolaupīta’”, tāpat kā sengrieķu mitoloģijā Zevs nolaupīja Eiropu?” E. Levits norādīja, ka MI rada jaunu varas sadalījumu pasaulē, jo valstis, kas attīstīs MI tehnoloģijas, iegūs ievērojamu stratēģisko pārsvaru pār citām.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Levits skaidroja, ka MI ir instruments, bet tas nevar kļūt par vērtību noteicēju -– nedrīkst pieļaut, ka MI aizstāj cilvēka emocijas un filozofiju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Viņa uzsvēra, ka, lai gan MI sniedz būtisku efektivitātes pieaugumu, tas rada izaicinājumus atbildības jautājumos -– ja valsts iestāde izmanto MI lēmumu pieņemšanā, ir skaidri jānosaka, kurā brīdī sākas un beidzas cilvēka kontrole.
1. Tehniskais noformējums;