Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8160 vienumi
Kā Jjūs vērtējieat šos secinājumus?
2.3. Sākumburti; 4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Vai, Jjūsuprāt, Eiropas Savienības Tiesa sekos ģenerāladvokātes secinājumos norādītajam? Šajā gadījumā tiesa gan varētu gan sekot, gan varētu arī nesekot šiem secinājumiem.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tāpat mēs arī zinām, ka šī procesa šī brīža ievirze norāda uz prokuratūru, ko tajā laikā vadīja ģenerālprokurors Ē.
3. Vārddarināšana;
Tiesa noteikti izvērtēs imunitātes jautājumu izvērtēs un es, un domāju, ka ģenerāladvokātes Julianas. Kokotes secinājumi diez gan būtiski ietekmēs tiesu un e, es kā jurists tajos saskatu lielu pamatotību kā jurists, bet es šobrīd neņemos apgalvot, kādam būtu jābūt tiesas nolēmumam un ģĢenerālprokuratūras tālākajai rīcībai.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Eurostat dati rāda, ka 2025. gada janvārī minimālā mēneša alga dalībvalstīs joprojām ievērojami atšķiras – no nedaudz virs 500 euiro Bulgārijā līdz vairāk par 2500 euiro Luksemburgā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.2. Mazvārdība;
Latvija šajā statistikā ierindojāas trešajā vietā no beigām.
6.5. Izteicēja izveide;
Kopīgi ESiropas Savienības (ES) noteikumi par minimālo algu bija viens no fon der Leienas (von der Leyen) pirmās prezidentūras mērķiem, kā viņa paziņoja Eiropas Parlamenta plenārsēdē 2019. gada vasarā: “Cieņa darbavietā ir svēta.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ne visi bija apmierināti – EK, uzklausot sociālos partnerus, darba devēju organizācijas principiāli neiebilda, tomēr drīzāk deva priekšroku juridiski nesaistošiem kritērijiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Prasības cēlāēja Dānijas bija īpaši strikta, tā norādīja, ka principiāli iebilst pret jebkāda saistoša regulējuma ieviešanu ES attiecībā uz minimālo algu.
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds;
Juridiskais šķērslis minimālās algas direktīvai ir Līguma par ESiropas Savienības darbību (LESD) 153. panta 5. punktā ietvertais izņēmums, atbilstoši, kuram ES nav kompetences noteikt “darba samaksu”.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tas liek uzdot jautājumus par to, kādi būs ES pasākumi, lai panāktu augstu dzīves līmeni visā Eiropā, laikā, kad dažādu nokrāsu nacionālismti un populismti vēlētājau ausīs runā arvien uzstājīgāk.
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienas no tām ir manipulējošas dizaina shēmas – maldinoši, psiholoģiski ietekmējoši un atkarību veicinoši dizaina elementi, kuru mērķis ir ietekmēt patērētāju lēmumus. Šādi paņēmieni ietver viltus steidzamības ziņojumus, spiedienu izdarīt ātras izvēles un azartspēlēm līdzīgus mehānismus, kas veicina pārmērīgu iesaisti.
6.1. Saistāmība;
Savā pilnvarojuma vēstulē Demokrātijas, tieslietu, tiesiskuma un patērētāju tiesību aizsardzības komisāram Maiklam Makgrātam Eiropas KomisijasK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra neētisku komercprakšu apkarošanas mērķa prioritāro statusu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņa norādīja uz nepieciešamību pēc Digitālā taisnīguma akta, kas risinātu manipulējošu dizainu, atkarību veicinošu mehānismu un ekspluatējošas profilēšanas jautājumus, īpaši, ja šādas prakses izmanto patērētāju ievainojamības radīšanai.
7.2. Mazvārdība;
Aizliegumu sniegt «“juridisko konsultāciju pakalpojumus»” Krievijas valdībai un juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā, Eiropas SavienībasS Padome noteica 2022. gada oktobrī, astotās sankciju paketes ietvaros, saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu ietvaros, norādot, ka tas nav attiecināms uz tiem juridisko konsultāciju pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar tiesvedības, administratīvo vai šķīrējtiesas procesu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika norādīts, ka aizlieguma mērķis ir vēl vairāk palielināt spiedienu uz Krieviju. Šajā lietā vairākas Beļģijas advokātu kolēģijas, tostarp Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles, vairāki Beļģijas advokāti, Ordre des avocats à la cour de Paris un viens no tās locekļiem, kā arī Association Avocats Ensemble iesniedza prasību Eiropas SavienībasS Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt šo noteikto aizliegumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vienīgajā apsvērumā attiecībā uz šo vispārējo aizliegumu (Regulas Nr. 2022/1904 19. apsvērums) esot sniegta tikai attiecīgo pakalpojumu definīcija un nekādā gadījumā nav sniegts “tiesību akta izdevējas iestādes” “ skaidrs un nepārprotams” paskaidrojums, kā to tomēr prasa Tiesa un Vispārējā tiesa.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vispārējā tiesa vispārīgi apstiprināja, cik svarīgas ir visu personu pamattiesības saņemt advokāta konsultācijas, lai vadītu tiesvedību, novērstu vai paredzētu tiesvedību, un konstatēja, ka apstrīdētais aizliegums šīs tiesības neapšauba.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Tā nosprieda, ka šīs tiesības netiek apšaubītas ar aplūkoto aizliegumu, jo arī no Eiropas Savienības tS Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras nevar secināt, ka Eiropas SavienībāS pastāvētu ikvienas personas pamattiesības uz advokāta palīdzību un juridiskām konsultācijām ārpus tiesvedības strīda, kā arī netika pierādīts, ka šādas tiesības izrietētu no dalībvalstu kopējām tradīcijām. Šajā ziņā tiesa precizēja, ka vispārējais aizliegums sniegt juridiskās konsultācijas Krievijas valdībai vai Krievijā reģistrētām juridiskām personām, organizācijām vai struktūrām neattiecas uz juridiskās konsultācijas pakalpojumiem, kas tiek sniegti saistībā ar tiesvedību, administratīvo procesu vai šķīrējtiesu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti;
Tādi normatīvie akti kā Vispārīgā datu aizsardzības regula tiek slavēti kā revolucionāri soļi pamattiesību aizsardzībā, taču, strauji attīstoties tehnoloģijām, to trūkumi kļūst arvien acīmredzamāki tehnoloģijām strauji attīstoties.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība;