Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Apmēram pēc nedējļas Rīgā ieradās PSKP CK pirmais sekretārs Ņikita Hruščovs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Sākās cīņa pret t. s. kosmopolītismu un “zemošanos Rietumu priekšā”, kas iezīmēja brīvas radošās darbības apspiešanu un mākslas, kultūras dziļāku pakļaušanu valdošās ideoloģijas vajadzībām. Šī politika tika iesaukta arī par ždanovščinu, jo Andrejs Ždanovs kļuva par šīs politikatās redzamāko pārstāvi, uzstājoties 15. un 16. augustā uzstājoties ar referātiem Ļeņingradas partijas aktīva un Ļeņingradas rakstnieku sanāksmēs.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā kā staļinisma periodā Maskavā pieņemtos svarīgākos lēmumus bija nepieciešams bez ierunām realizēt arī PSRS republikās, arī Latvijas PSR politiskajai vadībai bija jāuzsāk līdzīgs politiskais kurss kultūras jomā.
7.1. Liekvārdība;
Autors – jauns rakstnieks, kas nokļuvis uz kaitīga psiholoģisma ceļa.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Ir taču zināms, ka lielsaimnieki nebija nekādi muļķīši, bet šķitra, kas apzinājās savas intereses, kas pilnīgi realizēja ekspluatatorisko ideoloģiju, kas dzīvoja pārticībā un greznībā utt. Bez tam šajos divos stāstos attaisno budžu dēliņus – lielgruntnieku jauno paaudzi, kas bija un ir visniknākie padomju iekārtas ienaidnieki.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10. Sekundāra kļūda;
LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja Viļa Lāča referāts 1946. gada 6. septembrī VK(b)P CK lēmums par žurnāliem “Zvezda” un “Ļeņingrad” un latvju padomju rakstniecības uzdevumi Tikai gads ir pagājis, kopš apklusuši otrā pasaules kara trokšņi un lielā padomju tauta, izcīnījusi vēl nekad agrāk vēsturē neredzētu uzvaru pār saviem un visas progresīvās cilvēces nāvīgākajiem ienaidniekiem ‒- fašistisko Vāciju rietumos un japāņu imperiālismu austrumos ‒, guvusi atkal iespēju nodoties savas tautas saimniecības un kultūras atjaunošanas un tālākas izveidošanas mierīgajam darbam.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tas ir laika un technikas jautājums un pilnīgi pakļaujas matemātiskiem aprēķiniem.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Ko tad līdzēs visa materiālā bāze, patēriņa preču pārpilnība, ja pats cilvēks nebūs izaudzis laukā no vecās kapitālisma laiku psicholoģijas, ja viņš nebūs cienīgs dzīvot un darboties pilnīga komunisma apstākļos?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Kapitālisma laiku atliekas cilvēka apziņā izpaužas to nesociālistiskā attieksmē pret darbu un sabiedrisko īpašumu, personīgo interešu pārsvarā pār sabiedriskam interesēm, tās izpaužas tieksmē dot valstij mazāk, bet vairāk ieraut priekš sevis u. t. t. Šīs atliekas nepazudiīs pašas no sevis, pašplūsmes ceļā.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Nav nejaušība, ka Vissavienības Komunistiskās pPartijas Centrālā Komiteja ir ķērusies pie kristalizēšanas darba tieši Iideoloģijas frontē.
2.3. Sākumburti;
Toreiz Zoščenko, ne ar ko nepalīdzēdams padomju tautai cīņā pret vācu iebrucējiem, uzrakstīja tādu pretīgu darbu kā “Pirms saules lēkta”, kura vērtējums, tāpat kā visas Zoščenko “literārās darbības” vērtējums, savā laikā dots žurnāla “Boļševiks” slejās. Žurnāls “Zvezda” tāpat visādi popularizē rakstnieces Achmatovas darbus, kuras literārā un sabiedriski politiskā fizionomija jau kopš senseniem laikiem pazīstama padomju sabiedrībai.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Achmatova ir mūsu tautai svešas, tukšas un bezidejisknas poēzijas tipiska pārstāve.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Piesātinātas ar pesimisma un rezignācijas garu, viņas dzejas, izteikdamas vecās salonu poēzijas gaumi, kas sastingusi buržuāziski aristokrātiskā estētisma un dekadences pozīcijās ‒ “mākslu mākslai” un negrib iet kopsolī ar savu tautu, kaitē mūsu jaunatnes audzināšanai un tās nav ciešamas padomju literatūrā”. Tālāk CK lēmums atzīmē, ka “sevišķi slikti darbojas žurnāls “LĻeņingrad”, kas pastāvīgi deva iespēju publicēt savās lappusēs Zoščenko pretīgos un apmelojošos rakstus, Achmatovas tukšās, apolitiskās dzejas.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Idejiskuma trūkums žurnālu “Zvezda” un “LĻeņingrad” vadošajiem darbiniekiem noveda arī pie tā, ka šie darbinieki pamatā savām attiecībām ar literatūru lika nevis padomju ļaužu pareizas audzināšanas intereses un ne arī literātu darbības politiskās virzīšanas intereses, bet gan personīgās intereses, draugu intereses.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Mums tagad jāpārskata un jāanalizē viss mūsu darbs minētā partijas Centrālās Komitejas lēmuma gaismā un jāvelk attiecīgāas konsekvences, panākot noteiktu un izšķirīgu lūzumu un pagriezienu savā darbā, jo bez tā nav nedz iespējama, nedz iedomājama latviešu padomju literatūras tālākā pastāvēšana.
4.3. Īpašības vārds;
Un, ja nu reiz rakstniekam ir dāvāta tā lielā uzticība būt par savas tautas audzinātāju, tad tautai un partijai nevar būt vienalga, kā rakstnieks savu pienākumu veic.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienai daļai latvju rakstnieku kā smags attīstības traucēklis bija vairāk nekā trīs gadus ilgais vācu okupācijas laiks; okupācijas laiks ne tikvien kā traucēja to asnu tālāku augšanu, kas bija sadīguši līdz karam, ‒ tas atspieda atpakaļ visas kultūras attīstību līdz primitīvam līmenim, tas saduļķoja ļaužu apziņu un samaitāja pat rakstnieku literāro gaumi, pazemināja lielā mērā viņu amata mākslu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādu jautājumu šodien mūsu rakstniekiem uzstāda tauta un partija, bet tautas un partijas priekšā ikvienam no mums jābūt līdz galam godīgam, tāpēc atbildei jāsaskan ar īstenību, lai cik nepievilcīga un vienam otram neizdevīga tā ariī būtu. Šodien mums ar boļševistisku drosmi jāieskatās īstenības sejā un jāsauc lietas un parādības to īstajā vārdā. [..] Jākonstatē, ka daži rakstnieki aizvadīto sešu gadu laikā nav vēl paspējuši izprast mūsu padomju dzīves jēgu un patiesību, nav tajā veēl paspējuši rast ierosinājumu literāriem darbiem un tāpēc vielu saviem sacerējumiem meklē tuvākā vai tālākaā pagātnē, kuru viņi it kā labāk saprotot un pazīstot.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Roberts Sēlis lielā romānā "“Silaines muiža” tēlo notikumus un cilvēkus, kurus pusgadsimts atdala no mūsu dienām un kuru notēlojums absolūti nekā nedod ne mūsu tautai vispār, ne mūsu jaunatnei. Šis darbs, kuru iespiež mēnešrakstā “Karogs” jau kopš šīā gada sākuma un kuram nemaz vēl nav paredzams gals, tikpat labi varēja parādīties priekš divdesmit, desmit, vai arī piecdesmit gadiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 4.4. Cita vārdšķira;
Bet tiem, kuri apzinīgi maldās prom pagātnes krēslainoē, kuriem mūsdienu notikumi un ļaudis šķiet necienīgi, ka tiem pieskartos radoša mākslinieka roka, ‒ tiem vajadzēs pateikt, ka padomju tautai viņu vēsturiskie savārstījumi nav vajadzīgi, bet mūsu žurnālu un laikrakstu redakcijām nedot tribīni tādiem darbiem un tādiem autoriem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;