Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5878 vienumi
Ja cilvēks jūtas kā upuris, mēs mēģinām viņu stiprināt.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Piemēram, mediators pajautā, vai persona, kas ir saskārusies ar vardarbību, ir konsultējusies ar juristu, psihologu un vai ir gatava vērsties savu interešu aizstāvēšanai oficiālā iestādē.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tuvošanās aizlieguma gadījumā, persona reizēm ir pārsteigta, ka tai jāsēžas pie viena galda ar varmāku.
5.2. Lieka pieturzīme;
Ja mediācijas nebūtu, bieži vien abas puses varētu iestrēgt savā konfliktā un nenonākt ne pie kāda risinājuma. UK Vai tas nozīmē, ka mediācija izmanto utilitāru pieeju, proti, ka lielākajā daļā vardarbīgu situāciju tā pusēm palīdzēs?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Proti, upuris izglītojas, un tas nākotnē tviņam rada vairāk iespēju.
7.3. Neiederīgs vārds;
Es šeit piebildīšu, kā to norādīja, Faila, ka mediācijā attiecības ir divu līmeņu – ir pāra attiecības un ir vecāku attiecības.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vardarbības gadījumā mediācijā ir jānoskaidro, vai pāris, laulība, vēl pastāv, un ko puses ar to vēlas darīt tālāk, un pēc tam, kad šajā plāksnē viss ir skaidri noregulēts, mediācijā var pāriet pie vecāku attiecībām.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Mediācijas mērķis ir radīt vidi, kurā puse, var atklāti pateikt, kas tai nepatīk un kas tai pa īstam ir vajadzīgs.
5.2. Lieka pieturzīme;
Jau agrāk pastāvēja tā saucamktais tīrās mediācijas modelis, kur mediācija ir izveidojusies pašorganizācijas ceļā.
4.2. Darbības vārds;
Tomēr mediāciju Latvijā joprojām, saskaņā ar likumu var veikt arī mediatori, kas nav sertificēti.
5.2. Lieka pieturzīme;
Daudziem klientiem ir vairāk pieņemams pašnoteikšanās princips, un tādēļ viņi izvēlas mediāciju. UK Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par tiesas ieteikto mediāciju.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Vai Jjūs savā praksē saņemat daudz šādu lietu?
2.3. Sākumburti;
Tas ir iemesls, kādēļ pastāv mediatoru supervīzija un intervīzija. Šādā veidā mediatori apstrādā savas emocijas, emocijas vispirmkārts ir jāprot atpazīt.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir tādēļ, ka ikvienam cilvēkam – ieskaitot mediatoru –, sastopoties ar savu veco traumu, notiek “retraumatizācija”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai tu kā mediators spēj nosēdēt mierīgi brīdī, kad puses savā starp sāk strīdēties.? Šeit rodas ētiska dilemma – vai es drīkstu uzņemties lietas, kas aizskar mani pašu.?
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Iznākumā mediācija apmierināja visus, jo tika noteikta pietiekami plaša saskarsmes kārtība, komunikācija, un it īpaši tas, kāda palīdzība vecākiem ir jāsniedz vienam otram slimības laikā u.c. Tādējādi mediācijas vienošanās sniedz vairāk par parastu izlīgumu, ko puses var panākt tiesā.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Kas ir taisnīgi vienam, nav taisnīgi otram.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Sākumā puses izstāsta katra savu situācijas redzējumu un atklāj, ko viņa rezultātā gribētu panākt rezultātā, tas nozīmē, ka katra puse atklāj savu pozīciju .
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Mediatoram vienmēr sev jāuzdod viens kontroles jautājums: – “kas notiek”.?
3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tomēr gadījumā, ja puse vispār neko nestāsta arī mediatoram, tviņam ir skaidri jāpajautā cilvēkam, kādēļ nav uzticības un ko mediators var šajā nolūkā darīt.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;