Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Kā norādījusi Gunta Smiltniece (2013, 342), dažādu augu nosaukumus, kuri ir daudzskaitlinieki, iespējamas lietot vienskaitlī, ja tiek runāts par vienu atsevišķu augu vai arī šo vārdu lieto vispārinātā nozīmē, apzīmējot augu sugu vai kā terminu (sk. arī Ahero et. al. 1959, 387), piemēram, lielā nātre, sīkā nātre, tīruma sinepe, parastā dille, rūpnieciskais cigoriņš, Tatārijas griķis, vasaras rapsis, ziemas rapsis (sugu nosaukumi no https://termini.gov.lv/).
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Lai gan „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” minēts, ka „daudzi augu nosaukumi tomēr ir tādi daudzskaitlinieki, kam literārajā valodā vienskaitļa formas parasti nelieto, piemēram, ceriņi, dilles, [..] spināti, virši [..]” (Ahero et al., op. cit.), šādus daudzskaitliniekus var sastapt arī vienskaitļa formā, piemēram: (12)a.Otrā pusē milzīgs ceriņš, to iestādīja pirmajā pavasarī. (LVK2018) b.
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, ka tādos piemēros kā (12b), (12d), (12e) izpaužas krievu valodas ietekme, kur atšķirībā no latviešu valodas augu un to sugu, augļu, dārzeņu, pārtikas produktu u. c. priekšmetu kopums tiek nosaukts vienskaitlī (sk., piemēram, Paegle 1989, 80; Corbett 2000, 80; par nevēlamām vienskaitļa formām vispārinājuma nozīmē un krievu valodas ietekmi sk. arī Lokmane 2011, 104).
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr ir arī tādi augu nosaukumu termini, kur vienā un tai pašā vārdkopā svārstās viena un tā paša lietvārda skaitlis, turklāt bez nozīmes atšķirības, piemēram, parastais cigoriņš un parastie cigoriņi (sk. https://termini.gov.lv/).
7.1. Liekvārdība;
Jāatzīst, ka vienu un to pašu vārdu lietojums daudzskaitlinieka funkcijā un vienskaitlī terminoloģiskās vārdkopās valodas lietotaājos tomēr rada neskaidrību, kā arī vājina daudzskaitlinieku statusu kopumā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Garšā jaušama karamele. (lvTenTen14) b.[..] alus dzidrs smukā krāsā. nav pārgāzēts un labi tur putu... esmu ticis līdz pusglāzei, un kāds puscentimetrs putas joprojām ir virsū.
1. Tehniskais noformējums;
Arī daudzskaitlinieks atkritumi (Guļevska 1987, 89) nereti dažādos tekstos tiek lietots vienskaitļa formā: (19)a.[..] turklāt tā pēc vienreizējas izmantošanas ir atkritums. (LVK2018) b.[..] divi garāmgājēji pamanījuši atkrituma tvertnē saini. [..]. (LVK2018) c.[..] paliek plēves, kas kā atkritums ir jāsavāc. (LVK2018) d.[..] pudeles ir ļoti plaši izmantots iepakojums un arī dabā visbiežāk sastopamais atkritums. (LatvianWaC) Tā nešaubīgi ir valodas kļūda, kas, protams, būtu jālabo, visos gadījumos vienskaitļa vietā liekot daudzskaitli, jo minētajos (19) piemēros nekādas stilistiskas papildinformācijas nav.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Interesants ir arī daudzskaitlinieka ziepes vienskaitļa formu gadīlietojums.
7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt vārdnīcu vietnē www.tezaurs.lv minēts, ka vārdu savienojumam ir vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa (sk. https://tezaurs.lv/ziepes).
1. Tehniskais noformējums;
Var uzskatīt, ka vienskaitļa formas lietojums te ir lieks, jo frazeoloģismam jau tāpat piemīt sarunvalodas vai pat vienkāršrunas nozīme, bet, runājot par ziepēm kā mazgāšanas līdzekli, vienskaitlis ziepe nevajadzīgi radapiešķir vienkāršrunas iespaidu visam tekstam kopumā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodā vērojams arī šo vārdu lietojums vienskaitlī, ja teksta autoram nepieciešams radīt šķietami neformālāku saziņu, draudzīgāku izteiksmi: (22)a.Garastāvoklis tīri labs, toties šodien parādījās kaut kāda iesna. (lvTenTen14) b.[..] ja arī uznāk kāds krekšķis vai iesna, tad tiekam cauri ar mīlestību, atbilstošu uzturu, tējiņām. (lvTenTen14) c.[..] kāda nebūtiska iesna vai klepus. (lvTenTen14) (23)a.[..] tas ir bijis kāds parasts izsitums. (lvTenTen14) b.
1. Tehniskais noformējums;
Ja žagu vai šķavu periodiskumu vēl varētu uztvert kā skaitāmu priekšmetu, t. i., fizioloģisku norišu, secību, tad, piemēram, izsitumu gadījumā vienskaitlis nav loģisks – izsitumi ir sīku plankumiņu, vāšu vai pūslīšu kopums uz ādas vai gļotādas (Guļevska 1987, 327).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī termina nozīmē ir tikai daudzskaitlis – izsitumi, bullozi izsitumi, izsitumu periods, izsitumu tīfs u. tml. (sk. https://termini.gov.lv/atrast/izsitumi/lv).
1. Tehniskais noformējums;
Tas, ka gramatikās u. c. latviešu valodas aprakstos netieši par lietojamām atzītas arī abstraktu nojēgumu vienskaitļa formas, radījis ļoti neskaidru situāciju gan formu lietojumā, gan to normēšanā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tā kā paralēli tiek lietoti gan daudzskaitlinieki rūpes, sāpes, bailes, dusmas utt., gan to vienskaitļa formas, tad rodas pamatots jautājums – vai visi vienskaitļa formu gadījumi ir iederīgi un attaisnojami: (26)a. Arī tā finansējuma piesaiste pilnībā ir paša Centra rūpe. (LVK2018) b.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Vēl viena rūpe – par skaidrās naudas iemaksu un izņemšanu no bankas konta varētu rasties izdevumi. [..]. (LVK2018) (27)a.[..] tātad nav strādājis privātajā sektorā, tāpēc īsti nesaprot šo uzņēmēja sāpi. (LVK2018) b.
1. Tehniskais noformējums;
Katrai dusmai un aizvainojumam ir kāds iemesls. (lvTenTen14) Kā redzams (26)–(29) piemēros, lielākoties abstraktu nojēgumu vienskaitļa formas lietojums tiek izmantotas kā stilistiskas izteiksmes līdzeklis, taču jāatzīst, ka tas notiek bez pietiekama pamatojuma.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Otrkārt, normatīvā aspektā tomēr pietrūkst skaidrāku norādījumu, kādos gadījumos – ja vispār – būtu akceptējamas daudzskaitlinieku vienskaitļa formas.
3. Vārddarināšana;
Tādi vispārīgi formulējumi kā „daudziem šīs grupas daudzskaitliniekiem iespējamas vienskaitļa formas, sevišķi dzejas valodā” vai “„vairākus šīs grupas lietvārdus [daudzskaitliniekus] var lietot arī vienskaitlī, mainot vārda nozīmes nokrāsu” valodas lietotājos, visticamāk, ir radījušis priekšstatu, ka lielāko daļu daudzskaitlinieku iespējams lietot vienskaitlī.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Poētiskums var piemist ne tikai dzejai vai daiļprozai, bet arī sarunvalodai vai atsevišķiem literārās valodas valodas lietojuma gadījumiem.
7.1. Liekvārdība;