Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Sākotnēji sēdēs netika lemts par jaunu vārdu iekļaušanu – virsuzdevums bija sakārtot un vienādot esošo kalendārvādrdu sistēmu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tad gan komisija ļoti strikti lēma, ko likt kalendārā un ko ne: lēma un balsoja par katru vārdu, taču kopumā tākomisija bija labvēlīgi noskaņota un kalendāru tikai papildināja.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki rakstīja vēstules, zvanīja, stāstīja, kāpēc vēlas vārdu kalendārā, pamatoja, ka vārds esot izplatīts, tīkams, moderns utt. Sēdēs runāja arī par vārdu izrunu, piem.ēram, diskutēja, kā pareizi izrunāt personvārdus Elga, Velga, Zemgus. Arī pPadomju gados komisija sanāca ik pa diviem trim gadiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Netika atbalstīti arī nelatviski vārdi, tā kā ne vienmēr, kā to visos laikos noteikusi komisija, izšķirošs ir vārdu īpašnieku skaits. Piem., piemēram, tādi priekšvārdi kā Gaļina, LĻubova, Nadežda u. tml. netika iekļauti kalendārā arī padomju laikā, jo komisijas uzskats bija, ka latviešu kalendārvārdu sarakstam jāturpina reiz sāktās latviskās vārddošanas tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Taču kopumā tendence dot bērniem latviskas cilmes vārdus saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, kad no 1945. līdz 1971. gadam piecdesmit populārāko vīriešu personvārdu vidū bija desmit latviskas cilmes vārdi – Valdis, Guntis, Dainis, Vilnis, Agris, Dzintars, Modris, Viesturs, Laimon(i)s, Ziedonis. Turpretī 15Savukārt no piecdesmit populārākajiem sieviešu personvārdiem piecpadsmit bija latviskas cilmes vārdi – Dzintra, Gunta, Aija, Sarmīte, Līga, Aina, Skaidrīte, Ilga, Valda, Velta, Daiga, Indra, Rasma, Austra, Rudīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā bija viena no noevardarbīgas pretošanās formām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, kādu laiku pēc komisijas dibināšanas, 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, komisijas sēdes, kurās lēma par personvārdiem un kalendāru papildināšanu, notika katru gadu.
6.1. Saistāmība;
To savās publikācijās apliecina Daina Zemzare un Klāvs Siliņš. 1969. gadā Daina Zemzare rakstīja: „Vecāki saviem bērniem cenšas dot vārdus, kas pašiem vislabāk patīk.
6.5. Izteicēja izveide;
Pagājušajā gadā ([domāts 1968. gads – D. L.)] Kuldīgas rajonā un pilsētā, tāpat kā galvaspilsētā Rīgā, iemīļotākais meiteņu vārds bija Dace, bet rajonā zēniem – Normunds, kas Rīgā bija pirmajā vietā 1967. gadā. [..] Mazinājusies paraža izvēlēties bērniem vecāku vai vecvecāku vārdus. [..] Nozīmīgākais vārdu izvēles avots mūsu republikā ir kalendāros uzņemtie vārdi, kurus ik gadu ([pasvītrojums mans – D. L.)] papildina ar jauniem vārdiem, kas tieši pēdējos gados kļuvuši populāri.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vecākā paaudze atceras, ka noplēšamo lapiņu otrajā pusē bijais kāds praktisks padoms, recepte, anekdote, notikums u. tml. Taču Sporta un lietišķo izdevumu redakcijā tika organizēta ne tikai kalendāru ražošana – tajā tika organizēts un vadīts Personvārdu terminoloģijas komisijas darbs, ko veica Dzintra Zālīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kopumā komisijā darbojās 7 – –8 cilvēki. Dz.intra Zālīte apkopojausi iesūtītos materiālus, un reizi divos gados tika sasauckta komisijua, lai izlemtu, kurus vārdus turpmāk ievietotu kalendāros.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Komisijā Dzimtsarakstu departamentu (toreiz – Dzimtsarakstu biroju) pārstāvēja arī Ā.Ārija Iklāva.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Personvārdu terminoloģijas komisijā darbojās arī bija Teodors Vilemsons, Aivars Gavers, Anita Sadovska, – nu jau visi aizsaulē.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Bija arī pārstāvji no Rakstnieku savienības, piem.ēram, Anda Līce.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līces kundze atceras Ārijas Iklāvas pienesdevumu katrā sēdē: arī tolaik ir bijis, par ko pasmieties, piem.ēram, kādi vecāki prasījusši kalendārā ievietot vārdu Perdobojs.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
No 80. gadiem līdz pat mūsdienām sēdēs piedalās arī onomastsīpašvārdu pētnieks Dr. habil. philol. Ojārs Bušs.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Katru reizi bija ap 100 iesūtīto vārdu (pārsvarā lūgumu pamatā bija vēstules, arī telefona zvani), lielākoties pamatvārdu atvasinājumi, kurus neapstiprināja.
7.1. Liekvārdība;
Katru reizi apstiprināja (respektīvi – iekļāvaiekļaušanai kalendārā) tikai aptuveni 4–5 vārdus.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Atlase bija ļoti stingra, dažkārt vārdus ņēma arīno kalendāra ārā, bet pēc tam tomēr atielika atpakaļ.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tā tas ir bijais ar vārduiem Aurora. Arī tajos laikos vārdu, Gudrīte, Veneranda, Genoveva, piemēram, padomju laikā vārds Genoveva no kalendāra tika svītrots. Tomēr izrādījās, ka tas, īpaši Latgalē, ir ļoti populārs, cilvēki rakstīja vēstules, zvanīja, lūdza atdod vārda dienas svētkus! Tas arī tika izdarīts. Tāpēc vienmēr jāatceras, ka izņemt vārdu no kalendāra visos laikos bijais ļoti sarežģīti. 20. gs. 90. gadi – bBrīvība un demokrātija – arī kalendāram! – 20. gs. 90. gadi Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā izdevniecību un Personvārdu terminoloģijas komisiju reorganizēja, pēc Valsts valodas centra dibināšanas 1992. gadā par kalendāros ievietojamiem personvārdiem lēma Valsts valodas centrs, izveidojot Kalendārvārdu ekspertu komisiju.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.1. Sekundāra: saistāmība;