Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Vienlaikus mūsdienu latviešu valodā vairs nav iespējams izvirzīt kā normu 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem pavēles izteiksmes galotni -ait(ies) tādēļ, ka tā novecošanās dēļ ieguvusi stilistisku nokrāsu (sk., piemēram, Paegle 2003, 121; Nītiņa, Grigorjevs 2013, 492), jo saistās ar senlaicīgu, neikdienišķu (11a), dažkārt arī ironisku izteiksmi (11b); neitrālos tekstos minētā galotne vairs nav atrodama. (11)a. Bet sakait: vai grūtāk atteikties no trešdaļas pazaudētu vai divi trešdaļām atrastu debesu?
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt priekš lietojums nolūka nozīmē tieši rakstu valodā, t. sk. daiļliteratūrā, sastopams līdz pat 20. gs. pirmajai pusei (Nītiņa 1978, 159).
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīns ([1928]1980, 30–31) aicina nelietot konstrukcijas ar priekš, izsakot nolūku: „Ka priekš nav jālietā tur, kur var izteikties ar vienkāršu datīvu, to nu gan daudzi jau ir iegaumējuši, bet tomēr arī tagad vēl bieži var sastapt, piem.ēram, šādus savienojumus: meklē dalībnieku priekš ādu fabrikas” (pareizi: ādu fabrikai) [..]. Kur datīva nav, var citādi izlīdzēties un, piem.ēram, teikumu nazis tam vajadzīgs tikai priekš kaušanās pārlabot par nazis tam vajadzīgs tikai, ko kauties.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par nolūka nozīmi runāts netieši tikai kā par izņēmumu atsevišķos gadījumos: „ [..] kur locījuma forma viena pati var radīt pārpratumus, dažkārt sastop priekš lietotu kopā ar atkarīgo vārdu arī ar nozīmi, kam par labu notiek darbība, piem.ēram, Priekš paša bērniem tev tik daudz pacietības nebij.” Tātad priekš nolūka nozīmē teikumā būtu iespējams, vienīgi vairoties no divām blakus esošām datīva formām.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Pirmā ir laika nozīme, kam ir norāde novec., tāda pati norāde ir arī piektajai, t. i., vietas nozīmei.
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, otrā nozīme ‘norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts’ (Nopirkt grāmatu priekš abiem.), trešā nozīme ‘norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts’ (Sagādāt produktus priekš pusdienām.).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tā, protams, valodas normēšanā nevajadzētu būt, jo vārdnīcas ir viens no svarīgākajiem valodas prakses, t. sk. gramatikas jautājumu, uzziņu avotiem.
1. Tehniskais noformējums;
Liela daļāa mūsdienu latviešu valodā vērojamo atkāpju no literārās valodas normām gramatikā ir sen aizsākušos dažādu pārmaiņu procesi vai to sekas, kam pievienojas arī aktuālas tendences un pašreizējo valodas kontaktu iespaids.
4.1. Lietvārds;
Vārdnīcu, it īpaši elektronisko, materiāls prasa sevišķu atbildību, jo tieši šos avotus visplašāk izmanto valodas lietotāji, kuri ne vienmēr pievērš uzmanību dažādām gramatiskām niansēm, stilistiskām norādēm, izvēlētajiem piemēriem u. tml. Tāpēc nebūtu ieteicams steigties ar dažādu valodas gramatiskās sistēmas variāciju iekļaušanu gramatikās, vārdnīcās u. c. materiālos literārās normas statusā, pat ja atkāpes ir ļoti izplatītas un valodas kultūrā par tām rakstīts jau ilgstoši.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus, lai cik tas nešķistu pašsaprotami, svarīgi ir rūpēties arī par dažādu tekstu kvalitāti, t. i., par labiem un žanriski daudzveidīgiem mūsdienu latviešu literārās valodas paraugiem, kas sniegtu laikmetīgu priekšstatu par valodas gramatisko sistēmu un tās normu īstenošanos.
1. Tehniskais noformējums;
Es arī vēlētos nedaudz turpināt komisijas priekšsēdētājas jau iesākto debati tieši par šo valstsnācijas jēdzienu .[..]. (LVK2018) (1) piemēros jābūt vienskaitliniekiem pieredze un izglītība, savukārt (2) piemēros – daudzskaitliniekiem bažas un debates.
1. Tehniskais noformējums;
Tas liek domāt, ka neiederīgas lietvārda skaitļa formas nav tikai valodas lietotāju nevērība un ka izskaidrojums varētu būt meklējams lietvārdu skaitļa lietojuma atšķirībās dažādos valodas paveidos, to atspoguļojumamā normatīvos avotos, kā arī valodu savstarpējos kontaktos. Šai rakstā uzmanība pievērsta daudzskaitlinieku lietojuma aktualitātēm, balstoties uz Kitijas Nagles 2019. gadā aizstāvēto maģistra darbu „Vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku lietojums latviešu valodā” (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju noslēgumā; darba vadītāja – Andra Kalnača).
6.1. Saistāmība;
Lai izprastu atkāpes daudzskaitlinieku lietojumā, nepieciešams īsi aplūkot lietvārda skaitļa kategorijas būtību valodā. Šī kategorija „izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm. [..]” (Skujiņa 2007, 362).
1. Tehniskais noformējums;
Iepriekš definīcijā minētā priekšmetu formālā klasifikācija pēc galotnēm attiecas tieši uz otrās grupas, t. i., neskaitāmiem, lietvārdiem – šai gadījumā vienskaitļa vai daudzskaitļa formai nav tieša sakara ar priekšmetu daudzumu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Lietvārda viena vai otra skaitļa formu, resp., vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku, veidolu nosaka valodas tradīcija (Guļevska, Miķelsone, Porīte 2002, 52–53; Smiltniece 2013, 338), kas ne vienmēr ir konsekventa.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tad [man tika parādīta] vecpilsēta, kuru smiekls bija nosaukt par vecpilsētu, jo tās visas bija jaunas mājas. (LVK2018) Daļa lietvārdu, kas nosauc neskaitāmus priekšmetus, tiek lietoti abos skaitļos, taču nav saistāmi ar opozīciju viens – daudz, jo starp skaitļa formām nav nozīmes atšķirības (Ahero et al. 1959, 383; Paegle, Kušķis 2002, 150–151; Paegle 2003, 34l; Smiltniece 2013, 337). Šādi lietvārdi, lai gan skaitļa pretstatījumu neizsaka, nav ne vienskaitlinieki, ne daudzskaitlinieki, piemēram,kā debess un debesis, māls un māli, smilts un smiltis, asins un asinis, piemēram: (4)a.Tikšanās laikā [..] tika apspriesti Pāvilostas novada aktuālie jautājumi – Latvijas mazo ostu attīstība, [..] Pāvilostas molu pagarināšana, kas novērstu smilts sanesumus starp moliem .[..]. (LVK2018) b.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirībā no vārdiem siekalas un sviedri “„Latviešu valodas vārdnīcas” šķirklī asaras norādīta arī vienskaitļa forma asara, lai gan visi piemēri, ieskaitot frazeoloģismus, ietver tikai daudzskaitļa formu (Guļevska 1987, 77; sk. arī https://tezaurs.lv/asaras).
1. Tehniskais noformējums;
Turpretī (8) piemēri ar siekalu, šķiet, ir uz robežas starp vārdformas stilistisku lietojumu un tādiem lietvārdiem kā iepriekš minētie asinis, māli, smiltis, kam iespējamas abas skaitļa formas bez stilistiskas un arī nozīmesemantiskas atšķirības.
7.1. Liekvārdība;
Tomēr valodas kultūras aspektā neitrālāks un iederīgāks būtu „tradicionālais” daudzskaitlis siekalas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Daudzskaitļa forma griķi šai gadījumā nav piemērota, teikuma daļa būtu jāpārveido [..] medus ir gaišāks nekā parasti. (11b) piemērs faktiski norāda uz runātu valodu, kurā tiek plaši izmantota metonīmija, kas var izpausties arī kā daudzskaitlinieku lietojums vienskaitlī (sk. arī Lokmane 2011, 104).
1. Tehniskais noformējums;