Tā kā Valsts valodas likums neiejaucas personu privātajā dzīvē, tad konspektīvi var teikt, ka to "„interesē"”: latviešu valodas lietojums, veicot amata un profesionālos pienākumus; latviešu valodas lietojums "publiskajā informācijā": pasākumos;, sēdēs;, uzrakstos;, izkārtnēs;, lietvedībā;, iesniegumos iestādēm un organizācijām; literārā valoda.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
|
Tiesa, ne vienmēr par labu latviešu valodai. Nelielai atkāpei no šodienas daži normatīvie dokumenti no vēstures: 1918. gada 4. janvāra Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs noteic: "„Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja ar šo paziņo ka visās Latvijas oficiālajās iestādēs (guberņās, apriņķos, pilsētās, miestos un pagastos) lietojama latviešu valoda visās darīšanās.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Cittautu valodām tiek dotas līdzīgas tiesības kā latviešu valodai visur tur, kur tas izrādās par nepieciešamu" ..” (Iskolat 1918) Redzams, ka dekrētā paustais princips "– „oficiālajās iestādēs"” lietot tikai latviešu valodu, bet svešvalodu – ierobežoti, – saskan ar šā brīža tiesisko regulējumu; t. Taču jau 1919. gada 8. martaā Latvijas Padomju valdības priekšsēdētājs P.ēteris Stučka parakstīja dekrētsu par oficiālos rakstos lietojamām valodām, kurā latviešu valoda bija zaudējusi galveno lomu : "„Iekšējā darīšanu valoda kā centrālajās, tā arī vietējās iestādēs ir viena no vietējām valodām pēc iedzīvotāju vairākuma, šimbrīžam latviski, latgaliski vai krieviski".” Dekrēts tāpat paredzēja, ka rakstiski iesniegumi iestādēs jāpieņem visās "„vietējās valodās (latviski, latgaliski, krieviski, vāciski, ebrejiski, leitiski un igauniski)"”, pretēji mūsdienu prasībai iesniegt dokumentus tikai valsts valodā (vai ar apstiprinātu tulkojumu);. Likums par valsts valodu (1935. gads) jau atkal skaidri noteic latviešu valodu par valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kā minēts iepriekš, centrs ir kompetentā iestāde valstī, kas pārrauga Valsts valodas likumu un līdz ar to veic uzraudzību pār to, lai latviešu valodas valstiskais statuss tiktu nešaubīgi ievērots un aizsargāts.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Proti, centrs virza savu darbību uz to, lai sabiedrības priekšstatā nebūtu tikai sodoša institūcija, bet gan atbalsts neskaidros jautājumostas būtu atbalsts neskaidros jautājumos, nevis tikai sodoša institūcija.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Centra uzdevums navir nevis par katru cenu sodīt pārkāpēju, bet gan novērtēt nodarījuma apjomu, iespējamās vai jau notikušās sekas, dot iespēju labot situāciju – noteiktā laikā uzlabot valsts valodas zināšanasprasmi vai veikt nepieciešamās izpārmaiņas rakstītā informācijā –, bet sodīt tikai tad, ja nav iespējams panākt sadarbību vai nodarījums var būtiski negatīvi ietekmēt sabiedrību vai tajā notiekošos procesus. Un Jāsākt ar uzņēmējdarbības vidi, jo ne reizi dzirdēts, ka Eiropas valstīs, kuru labklājības līmenim Latvija vēlētos līdzināties, kontrolējošā iestāde, konstatējot uzņēmumā pārkāpumu, norāda uz to, izskaidro, kas jādara, lai situāciju labotu, kā arī dod konkrētu termiņu tās novēršanai.
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tālāk šādam uzņēmumam ir divi ceļi – vai nu noteiktajā laikā izlabot kļūdu, vai arī ignorēt kontrolējošās iestādes norādījumus, rēķinoties ar visnotaļ bargu sodu. Šāda pieeja ļauj uzņēmumiem mācīties no savām kļūdām, bet nopelnīto naudu investēt attīstībā, nevis samaksāt naudas sodu veidā valstijā.
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lai arī Latvijā beidzot ieviestu principu, par kuru ir runāts gandrīz ceturtdaļgadsimtu, valdības līmenī Valsts kancelejas vadībā tika izstrādātas vadlīnijas "„Konsultē vispirms"”, kas ir nopietns solis ceļā uz tādu valsts pārvaldi, kuras būtu orientēta uz klientu.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
KāPar ilustrācijau iepriekš minētajai sodu politikai un centra virzībai uz mērķa sasniegšanu, vispirms konsultējot un tikai pēc tam sodot, var kalpot daži skaitļi, kas parāda administratīvi sodīto personu skaitu noteiktā laika periodā.
6.1. Saistāmība;
|
Tā, par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā: 2011. gadā sodītas 583 personas; 2013. gadā – 568 personas; 2015. gadā – 479 personas; 2017. gadā – 259 personas.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Pēdējos gados vecākoie inspektoru veikto pārbaužu skaits ik gadu iri ik gadu veikuši vairāk parnekā 3000 pārbaužu.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
|
Ik gadu tiek organizēta akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, kuras laikā tiek noskaidroti un virzīti apbalvošanai svinīgā pasākumā tie apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības par valsts valodas lietojuma jomāu.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Akcijā iesaistās laureāpretendenti no visiem Latvijas reģioniem – Rīgas, Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tādējādi palielinās valsts valodas lietojuma vērtība un notiek arī sabiedrības tuvināšanās valsts pārvaldei, tostarp.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Iespējams, ka viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav populārs brīvprātīgais darbs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Šobrīd centra paspārnē darbojas vairāk nekā 30 sabiedriskie palīgi, kuru galvenais uzdevums ir vērtēt pilsētvidē un tāpat arī novados piedāvāto publisko informāciju, sarunu ceļā novērst iespējamās neatbilstības, un informēt centru par darba rezultātiem centru.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Līdz ar to centrs jau 2016. gadā regulāri veica sadarbību ar pašvaldībām, aktīvi piedalījās dažādos sabiedrības informēšanas pasākumos bibliotēkās u. c., vienlaikus sniedzot intervijas dažādos plašsaziņas līdzekļos visā valstī. Šis darbs turpinās.
1. Tehniskais noformējums;
|
Lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, LiepājāRēzeknē – valsts valodas lietošana joprojām ir problemātiska, jo tur vērojama krievu valodas pašpietiekamība.
8. Tekstveide;
|
Cilvēces evolūcijas gaitā valoda vispirms radās tās mutvārdu formā, rakstība izveidojās daudz vēlāk „vienlaikus ar pirmo valstisko veidojumu izcelsmi aptuveni pirms 4000 g. p. m. ē.” (Baltiņš, Druviete 2017, 181).
7.1. Liekvārdība;
|
Valoda sākotnēji ir pētīta un aprakstīta, balstoties uz rakstu valodas materiāliem. Šāda situācija bija līdz pat 20. gadsimtas. vidum, kad spontāni mutvārdu teksti pārsvarā tika ignorēti (Roberts, Street 1997, 168; Spolsky 1998, 16).
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Tas ir svarīgi, lai valodas lietotājiem būtu priekšstats par mutvārdu un rakstveida teksta kopīgajām un atšķirīgajām pazīmēm un lai sabiedrībā novērstu iespējamo stereotipu, ka mutvārdu teksta kvalitātei ir piemērojami tie paši kritēriji, kurias rakstveida tekstam.
7.3. Neiederīgs vārds;
|