Viņa šajā amatā irbija divus gadus.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Tieka spriests par tautību un valodu nosaukumiem – tie pieejami gan VVC mājaslapā sadaļā LVEK lēmumi, gan Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Sēdēs diskutēts par svešvārdu komikss, karaoke, samits u. c. pareizrakstību, lielo sākumburtu lietojumu t. s. laikmeta nosaukumos renesanse, atmoda; nomenklatūras vienību dome, valde, padome u. tml. pareizrakstību, ieņemamo amatu un goda nosaukumu rakstību, arī personvārdu atveidi un pareizrakstību.
1. Tehniskais noformējums;
|
Kopš 2006. gada komisijas sastāvs nebijtika atjaunināts, tāpēc 2010. gadā pēc vairāku valsts iestāžu reorganizācijas un strukturāliem grozījumiem ar Tieslietu ministrijas rīkojumu tieka izveidots jauns Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvs. 2010 – –2015 2010. gada 3. martā ar toreizējā tieslietu ministra M.areka Segliņa rīkojumu Nr. 1-1/77 tieka apstiprināts Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvs.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Kopumā pārskatot LVEK darbību – pārrunātos valodas jautājumu risinājumus un lēmumus, redzams, ka komisija vairāk strādājusi, reaģējot uz ar jautājumiem, kurus uzdod interesenti uzdevuši gan Latviešu valodas aģentūras konsultantiem, gan Valsts valodas centram; retāk tikuši apskatīti pašu valodnieku proaktīvi virzītie valodas „sakārtošanas” uzdevumi.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Turklāt komisijas locekļi tiešām darbojas tiešām savu iespēju robežās, proti, laiks gan klātienes sēdēm, gan iesniegto materiālu izskatīšanai tiek iespējami atlicināts pēc katra komisijas locekļa pamatdarba pienākumu veikšanas.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Saturiski risināmos jautājumus varētu grupēt šādi: svešvārdu atveide un pareizrakstība, abreviatūru/iniciālismu lietojums un izruna, konkrētu vārdu/vārdkopu lietojums/nozīme latviešu valodā, atsevišķi valodas morfoloģijas vai fonētikas jomas jautājumi (tradicionāli sensitīvais ģenitīva formu līdzskaņu mijas jautājums, šaurā/platā patskaņa e lietojums), plašāki pašu (komisijas) iniciēti vai Valsts valodas centram oficiāli iesūtīti jautājumi. 2011./2012. gada sezonā LVEK gada darbs vairākās sēdēs bija saistīts ar Velgas Laugales un Dzintras Šulces manuskripta „Lielo burtu lietojums latviešu valodā: vēsturiskā izpēte, problēmas un ieteikumi” materiālu apspriešanu un izvērtēšanu.
7.1. Liekvārdība;
|
Ekspertu komisija bija vairākkārt pievērsusi uzmanību valodas ūzusa nekonsekvencēm šajā jomā, un tika lemts, ka tā iespējami jāsakārto.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Vairāku komisijas sēžu apspriešanāsdarba un konsultēšanās ar Latvijas atbildīgajiem darbiniekiem ES darba rezultāts ir arī Eiropas Savienības dalībvalstu reģionu nosaukumu precizēta un atjaunota atveide latviešu valodā. Šādu uzdevumu komisijai deleģēja Valsts valodas centrs, lai iekļautos ES kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveides darbā.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
To izteiktā aktualitāte liecina gan par latviešu valodas kontaktu ar citām valodām permanentu un palaikam visai strauju paplašināšanos, gan par valodas lietotāju vēlmi uzzināt vienu pareizo variantu konkrēta vārda atveidē, gan reizēm arī par ieinteresētību latviešu valodas vārda/ekvivalenta „iestrādē” valodā (vairoties no svešvārdu straujas vairopārliecīgas svešvārdu ienākšanāas valodā).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Zīmīgākais pēdējo gadu valodas ekspertu darbā noteikti ir fakts, ka valodas normēšanas joma kļūst arvien pieļāvīgāka attiecībā uz vārdu paralēlformām, daudzkārt tiekir atbalstīts gan tradicionāli lietotais variants, gan precīzāk atbilstošais izcelsmes valodas izrunai vai vārda formai tajāprecīzāk atbilstošais variants.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nereti paralēlformu iespēja atbalstīta arī pašu latviešu valodas vārdformu izrunā, piemēram, paralēlformas šaurā/platā patskaņa e lietojumā verbos veru, dzeru, beru u. tml. (pamatojoties kā uz vecākās, tā jaunākās valodas lietotāju paaudzes pieredzi).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Valodu kontakti un vārdu lietojuma konteksti veidojas un attīstās straujāk par iespēju (tīri laika ziņā) tos apspriest ekspertu diskusijās.
7.1. Liekvārdība;
|
Tās ir kā post factum kustība, kas piedāvājot latviešu ekvivalentu brīdī, kad valodā jau visai aktīvi dzīvo ienācējvārds.
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Spilgts piemērs ir selfijs, kurš dzirdams un redzams latviešu tekstos krietni biežāk nekā valodnieku piedāvātais fotopašportrets un pašfoto (līdzīgi arī brownie, nevis brūnītis, cupcake, nevis glazūrkēkss, angliskais medijs, nevis plašsaziņas līdzeklis u. c.). Jāatzīst, ka būtisks jautājums ekspertu darba sarunās līdz šim palicis neatbildēts: nav izdevies vienoties izpratnē, kas atzīstams un pieņemams par tradīcijas jēdzienu valodas lietojuma kontekstā.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Ja tas ir laika jomai piederīgs, tad cik ilgs tas valodas dzīvē tas būtu?
6.4. Vārdu secība;
|
Ik gadu tiek organizēta akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, kuras laikā tiek noskaidroti un virzīti apbalvošanai svinīgā pasākumā tie apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības par valsts valodas lietojuma jomāu.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Nosakot latviešu valodu par vienīgo valsts valodu Latvijas Republikā, Satversme neierobežo šodien tik aktuālo mazākumtautību valodu lietojumu.
7.1. Liekvārdība;
|
To apliecina Satversmes 114. pants, kurā teikts, ka "„personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību"” (Satversme 1922). "Valsts valoda nostiprināta arī citos Latvijas Republikas Satversmes pantos, proti, 101. panta trešaisjā teikums noteicā lasāms, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. "Šis teikums detalizē Satversmes 4. pantu, ka latviešu valoda ir valsts valoda, un sasaucas ar Satversmes 21. panta otroajā teikumu, kurā nostiprinātso aspektu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda".
1. Tehniskais noformējums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savukārt Satversmes 104. panta otrais teikums noteicvēsta, ka "„ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā"”. Šādi grozījumi Satversmē veikti 2002. gadā, un to mērķis ir bijis "„latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšana"." Valodas vidi” (Satversme 1922). Valodai ar konstitucionālu nozīmi ir nepieciešama izpausmes telpa, un to mēs dēvējam par „valodas jeb lingvistisko vidi”. To publiskajā telpā lielākajā mērā nosakaveido ikdienas komunikācija starp sociāli un ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šī sociāli un ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa pārmaiņus atrodasbalsta gan patērētājus, gan uzņēmumu darbinieku pusēs, piedāvājot un iegādājoties dažādas preces un pakalpojumus, kā arī sniedzot un saņemot informāciju.
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|