Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Nobeiguma vietā Pēc visa iepriekš teiktā var rasties neskaitāmi daudz jautājumu: vVai šis materiāls rāda teātra attīstības iezīmes?, vVai tas ietekmē potenciālā skatītāja izvēli?, vVai izrādes veidotāji apakšnosaukumam veltī pietiekami lielu vērību?, vVai tas atspoguļo teātra repertuāra politiku?, vVai tas ir kļuvis par teātra mārketinga komponentu?, vVai tas vispār ir svarīgi?, kKo ar to visu iesākt? u. tml. Lai arī interesanti liekas visi šie jautājumi, šeitajā vietā liekams punkts. Šī rRaksta iecere bija ieskatīties Liepājas teātra izrāžu žanroloģijas jautājumā tikai lingvistiskajā aspektā, ar interesi vērojot un aprakstot apakšnosaukumu terminoloģiskos risinājumus. Pētījuma aAvoti Advents Silmačos 2012 – melodrāma; Lauris Gundars „Advents Silmačos”; rež. Ģirts Ēcis.
2.3. Sākumburti; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Laimes istabiņa 1986 – drāma 2 daļās; Jons Druce „Laimes istabiņa” („Kasa mare”); rež. Nauris Klētnieks.
7.1. Liekvārdība;
Mazais cilvēks 2009 – objektu izrāde bērniem un pieaugušajiem; Ērihs Kestners „Mazais cilvēks”; rež. Mārtiņš Eihe.
7.1. Liekvārdība;
Pūt, vējiņi! 2011 – mūzikls pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem; Kārlis Lācis, Jānis Elsbergs, Evita Mamaja „Pūt, vējiņi!”; rež. Dž.
Spāņu valodnieks Virhilio Moja (Virgilio Moya) grāmatā “„Īpašvārdu atveide” (Traducción de nombres propios) izdara ļoti trāpīgu secinājumu: “„ .. lLielākā daļa kļūdu, kuras satopamas neprofesionālo tulkotāju lokā, ir saistīta ar īpašvārdu atveidi, kas piešķir šim jautājumam vēl lielāku nozīmi.” (Moya 2000, 8; tulkojums mans – A. P.) Par to, kā pareizi atveidot cittautu īpašvārdus latviešu valodā, varētu rakstīt ļoti daudz, jo šis jautājums ir aktuāls ne tikai mūsdienās, bet nodarbinājis jau 19. gs. domātāju un rakstnieku prātus.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Zinātņu Aakadēmijas Valodas un literatūras institūts 25 gadu laikā (1960–1985) izdevis 15 biļetenus sērijā “„Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Starp tiem ir 1961. gadā izdotie līdz šīim vienīgie “„Norādījumi par spāņu valodas īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu valodā” profesora Laimdota Ceplīša redakcijā.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču daudzosiem valodniekosiem šie norādījumi izraisījuši pamatotus iebildumus.
6.1. Saistāmība;
Piemēram, Latvijas PSR ZA Valodas un literatūras institūta rakstu krājuma “„Latviešu valodas kultūras jautājumi” 5. laidienā varam lasīt Raiņa Remasa rakstu “„Spāņu valodas īpašvārdu pareizrakstības normas un praksi salīdzinot” ar diezgan labi argumentētu minēto norādījumu kritiku.
1. Tehniskais noformējums;
Vai mēs šodien varam balstīties uz L. Ceplīša izstrādātajiem noteikumiem?
1. Tehniskais noformējums;
Jā – tādēļ, ka tie ir vienīgie noteikumi, kuros ir strukturēta un aprakstīta spāņu īpašvārdu atveide.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Nē – tādēļ, ka spāņu valodas izrunā kopš 1961. gada ir notikušas pārmaiņas un pēc neatkarības atgūšanas ir izstrādāti jauni normatīvie dokumenti par īpašvārdu atveidi latviešu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāmin gan Valsts valodas likums (Valsts valodas likums), gan MK, gan LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 “„Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” (LR Ministru kabinetaK noteikumi Nr. 114). Ir p un tajos 2018. gada 2. martā apstiprinātie grozījumi. Pārskatīti un publicēti krievu, poļu, ungāru, dāņu, norvēģu, zviedru, somu, franču un itāļu, pēdējos gados arī portugāļu, grieķu un citu īpašvārdu atveides ieteikumi.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tas praksē rada grūtības gan valodniekiem, gan valodas lietotājiem, jo nepastāv aktualizēti speciālistu izveidoti noteikumi vai ieteikumi, pēc kuriem varētu orientēties un uz kuriem varētu atsaukties strīdīgos jautājumos un neskaidrību gadījumos.
7.2. Mazvārdība;
Pirmkārt, atveidojot īpašvārdus, jārīkojas saskaņā ar MK noteikumu 55. pantu: “„Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums;
Gribētos piebilst, ka spāņu valodā praktiski nepastāv tādas skaņas kā [c] un [z] un tādēļ nav ieteicams latviešu valodas atveidojumos tās ieviest, izņemot atsevišķus gadījumus, kad ir saglabājusies tradīcija. Tā, pPiemēram, vīriešu kārtas priekšvārds Francisco būtu atveidojams kā Fransisko, savukārt Romas Ppāvesta vārds Francisco (El papa Francisco) būtu atveidojams kā Francisks saskaņā ar reliģisko vārdu atveides tradīcijām.
2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība;
Ja nav skaidrs, kāda ir vārda izcelsme un pēc kādiem principiem tas latviskojams, ir jāizvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvākais variants.
7.1. Liekvārdība;
Līdzīgi kā pirmajā gadījumā bērns nāk no jauktās ģimenes, māte ir latviete, bet tēvs – meksikānis.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Spāņu valodā burti b un v tiek izrunāti vienādi atkarībā no pozīcijas vārdā, taču tas, kurš burts kādā vārdā jāraksta, ir jāatceras. Tā, pPiemēram, pilsētu nosaukumos Barcelona [barselóna] un Valencia [balénsija] burti b un v tiek izrunāti vienādi.
7.1. Liekvārdība;
Remass iesaka dažos gadījumos h tomēr to atstāt, piemēram, Hondo upe (Rio Hondo), Vilja Hermosa (Villa Hermosa).
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;