Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Tā tas ir bijais ar vārduiem Aurora. Arī tajos laikos vārdu, Gudrīte, Veneranda, Genoveva, piemēram, padomju laikā vārds Genoveva no kalendāra tika svītrots. Tomēr izrādījās, ka tas, īpaši Latgalē, ir ļoti populārs, cilvēki rakstīja vēstules, zvanīja, lūdza atdod vārda dienas svētkus! Tas arī tika izdarīts. Tāpēc vienmēr jāatceras, ka izņemt vārdu no kalendāra visos laikos bijais ļoti sarežģīti. 20. gs. 90. gadi – bBrīvība un demokrātija – arī kalendāram! – 20. gs. 90. gadi Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā izdevniecību un Personvārdu terminoloģijas komisiju reorganizēja, pēc Valsts valodas centra dibināšanas 1992. gadā par kalendāros ievietojamiem personvārdiem lēma Valsts valodas centrs, izveidojot Kalendārvārdu ekspertu komisiju.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēc atmodas gadiem 90. gadu vidū ģimenes vairs nebija noskaņotas uz nacionāli patriotiska viļņa –ēs latvisko vārdu došanā iestājās zināms apsīkums.
7.1. Liekvārdība;
Vecākiem bieži patika angliskie vārdi, viss rietumnieciskais, Latvijā kāri tvēra visu to, kas iepriekšējos gados bija liegts vai nebija pieejams: ārzemju literatūra, seriāli, filmas, koncerti, viesmākslinieku, solistu , aktieru, filmu zvaigžņu viesošanās un, filmu un teātra zvaigžņu uzstāšanās.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Otrkārt, 1996. gadā kalendāros ierakstīšanai tika apstiprināti 108 vārdi, 1997. – vēl 50.!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Divos gados kalendārs tiek papildināts ar 158 (!) vārdiem. Tas ir daudz vairāk nekā jebkad līdz šim! Turklāt tas ir pretrunā ar iepriekšējo gadu tradīcijām, kad komisija vienā reizē neapstiprināja vairāk par aptuveni 4–5, atsevišķos pieplūdumos – 20 personvārdiem. Ārija Iklāva atceras: „Tas bija par daudz, es šādu milzu paplašināšanu neatbalstīju.
7.1. Liekvārdība;
Taču ar to jau kalendāra papildināšana nebeidzās, un tagad ir tik grūti izskaidrot, kāpēc vienbrīd pie savām vārda dienām tika tik daudzi, bet pēc tam un tagad vairs ne.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turklāt, kā norāda Dz.intra Zālīte, ar lielo vārdu pieplūdumu 90. gados kalendāri kļuva sliktākzaudēja pārskatāmiību, personvārdi – grūti lasāmi, divu vārdu vietā vienā dienatumā bija pat pieci seši gaviļnieki; tehniski tos bija grūti sarakstīt ierastajā vienā rindā, vārdi bija jāraksta divās vai pat trijās rindās un ar mazākiem burtiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Likās, kalendārs papildināts, vecāki drīkst dotvar dot bērnam divus vārdus, vai vēl kā trūkst!
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izrādījās, trūka atkal, un arī šajā personvārdu demokrātijas laikā netrūka kuriozu: Dz. Zālītes kundze atceras kādu vēstuli, kurā topošā māmiņa bijusi sajūsmā par jaunajām atkritumu savācējmašīnām „Norba” un; šādu vārdu vēlējusies arī savuai meitiņu šī auto vārdāai.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Laikam jau īpatnējie vārdi vecākiem ļoti patīk, to savā biogrāfiskajā grāmatā atzīst arī Ārija Iklāva.
7.2. Mazvārdība;
Taču vajadzētu padomāt, ka bērna vārds ir vecāku pirmā dāvana. ŠVecāku izvēlēto vārdu cilvēks lieto visu mūžu (gan bērnībā, gan pusaudža gados, jaunībā, briedumā un mūža nogalē).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kāds sūdzas, ka nepatīk datums, cits atkal vāc parakstus, lai datumus nemaina,”tiktu mainīts,” tā par latviešu dabu un par kalendāra nākotnes perspektīvām domā personvārdu „krustmāte”.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Visbiežāk lietotais un oficiālais nosaukums, kas atrodams vārdnīcās, piemēram, pareizrakstības vārdnīcā, ir islandiešu valoda (Ceplītis et al. 1995, 310).
1. Tehniskais noformējums;
Lai gan vietvārdu Ís-land arī mūsdienās var aplūkot kā salikteni, kura pirmajā daļā neapšaubāmi ir garš pastskanis, šī rakstao ieteikumu autors nesaskata vajadzību mainīt Islandes valsts un valodas nosaukumu (Dimiņš 2008).
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Senislandiešu valoda ir t. s. senskandināvu valoda, kuras skaņu likumības atšķiras no mūsdienu islandiešu valodas fonētikas (skat. Bērziņa 2012,; Bērziņa, Dimiņš 2015).
1. Tehniskais noformējums;
Arī atveides principi ievērojami atšķiras, jo senislandiešu nosaukumi nereti tiek tulkoti, piem., Rangá ‘Ačgārnupe’ (Bērziņa 2012, 77); š. Šāda “„tulkojoša” atveide mūsdienu islandiešu valodā ir pieļaujama tikai daiļliteratūrā.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
Nevar teikt, ka rakstība būtu fonētiska, t. i., ka tā atbilstu izrunai.
1. Tehniskais noformējums;
Atveidojot gan vietvārdus, gan arī personvārdus, jāpatur prātā ne tikai skaņu atbilsmes, bet arī tas, ka vīriešu dz. vārdus tradicionāli atveido no ģenitīva celma (tāpat kā latīņu un sengrieķu valodā). Pie ģĢenitīva celmu var atrast skaidrojošajās vārdnīcās, piemēram, Íslensk orðabók (Árnason 2005). Ģenitīva celmam attiecīgi liek klātpievieno latviešu valodas galotni.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Agrākajos laikos Islandē nebija pieņemts dot bērniem divus vārdus, bet jau 18. gadsimta tautas skaitīšanā šādi piemēri ir atrodami, piemēram, brālis un māsa saukušies Axel Friðrik ‘– Aksels Fridriks’ un Sesselja Kristín ‘– Seselja Kristīne’ (Kvaran 2011:, 36).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tos latviski atveido tādā formā, kādā tie ir, neetimoloģizējot, netulkojot (izņemot senajā literatūrā, piemēram, sāgās un „Eddāas dziesmās”), ņem ģenitīva celmu, jo dažiem vārdiem nominatīvs atšķiras no ģenitīva.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;